Tehnoloģijas priecē un dzen izmisumā

Pievienots: 09.08.2017

3. augustā Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) speciālisti kopā ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļiem darba vizītē apmeklēja Latgali, kur veica televīzijas un radio apraides uztveršanas mērījumus Latvijas-Baltkrievijas pierobežā un tikās ar iedzīvotājiem Krāslavā, lai pārrunātu TV un radio apraides jautājumus un infrastruktūras attīstības plānus pierobežā.

Fakts – apraides kvalitāte uzlabojas

LVRTC valdes priekšsēdētājs Valdis Bokta iedzīvotājiem klāstīja, ka pienākumi ir abām pusēm - iedzīvotājiem ir jāiegādājas televizors vai radio un jāuzstāda antena, lai signālu uztvertu. Radio un TV apraide tiek nodrošināta no 29 torņiem un mastiem, kas ir pa visu Latviju. Ir atšķirības bezmaksas un maksas programmu tīklā - bezmaksas programmas tiek nodrošinātas no vairāk raidošām stacijām, tāpēc var atšķirties programmas, ko var uztvert katrā konkrētā vietā.

V. Bokta akcentēja, ka kopš neatkarības atjaunošanas nevienā tehnoloģiskajā platformā nav pasliktinājusies apraides kvalitāte. Gan radio, gan TV apraides kvalitāte ir tikai uzlabojusies. Kopumā pēdējo piecu gadu laikā LVRTC apraides infrastruktūras attīstīšanā, uzlabošanā un uzturēšanā ir investējis 1.3 miljonus eiro. Šajā ciparā ir ietverti izdevumi sabiedriskā radio apraides uzlabošanā gan Krievijas un Baltkrievijas pierobežā, gan citviet Latvijā.

...bet ir oponenti

Tomēr, neskatoties uz acīmredzamiem uzlabojumiem, arvien ir cilvēki, kuri oponē, apgalvojot, ka agrāk bija labāk, tagad – sliktāk. Tam ir savs skaidrojums. Satura konkurences dēļ cilvēki izvēlas pagriezt antenu citā virzienā un Latvijas kanālus neredz. Ietekmē arī tas, ka patērētājs ir kļuvis prasīgāks, neviens vairs negrib kāpt uz jumta un darboties ar antenu, gribas visu skatīties ar istabas antenu. Vēl viens iemesls – novecojusi un nolietojusies uztverošā infrastruktūra (kabeļi, kuros iekļuvis ūdens, palielina pretestību, savienojumi utt.).

Ir svarīgi noregulēt antenu uz raidītāju, kas ir vistuvāk un kam pretī vismazākie traucēkļi. Taču ir mājsaimniecības, kuras saskaras ar lielu izaicinājumu, – raidītājam priekšā ir ūdens tornis vai kas cits. Signāla uztveršanas kvalitāte ar istabas antenu var pasliktināties arī tikai tādēļ, ka mājai uzliek jaunu metāla jumtu, kas veido dabisko barjeru, un antena jādabū uz jumta. Ja par to nepadomā pirms būvdarbiem, tad ir nepatīkams pārsteigums - iepriekš varēja skatīties un tagad nevar. Retumis arī tādi gadījumi ir konstatēti.

Novecojušas uztveršanas iekārtas arī ne vienmēr spēj labi uztvert signālu. Televīzija un radio raida pa gaisu noteiktā frekvencē, tehnoloģijas attīstās, un ir vairāk programmu, kas atrodas ciešāk viena pie otras. Radioaparāta manuālā skala vairs nedod iespēju precīzi trāpīt uz attiecīgo vilni. Ja arī izdodas, tad neliels aparāta satricinājums izjauc regulējumu. Tāpēc ciparu skalai ir liela priekšrocība.

Jāuzbūvē jauns tornis Skaistā

Ģeogrāfiski vietas, kur iedzīvotāji var saskarties ar problēmām televīzijas un atsevišķu radioprogrammu uztveršanā ar standarta ierīcēm, ir gan Krāslavā, gan citviet valstī. LVRTC ir izvērtējis infrastruktūras uzlabošanas iespējas, un mūspusē par efektīvāko un ekonomiski izdevīgāko uzskata divu jaunu apraides torņu būvniecību pierobežā – Krāslavas (Skaistā) un Viļakas novadā.

LVRTC valdes priekšsēdētājam un līdzatbraukušajiem speciālistiem tika jautāts, kas līdz šim traucē Piedrujā pārspēt Baltkrievijas raidītāja spēku? Izrādās, ja Baltkrievijas vai citā pierobežā visi sāks cīnīties, kuram stiprāks signāls, tas ne pie kā laba nenovedīs. Testi rāda, ka bezmaksas TV paketi Piedrujā var uztvert, maksas pakete tur nav pieejama, lai to nodrošinātu, vajag uzbūvēt torņus, raidītājus, padarīt infrastruktūru masīvāku. Tas viss primāri atduras pret finansējumu.

Ja Skaistā tiktu uzbūvēta jaunā apraides infrastruktūra, tā nosegtu Piedruju, bet jāsaprot, ka neviens tīkls nenodrošinās 100% pārsegumu, ir nedaudz virs 99%. Lai būtu 100%, tie ir citi cipari, jo tas atlikušais nepilnais procents no ekonomiskā viedokļa ir ļoti dārgs.

Attiecībā uz radio svarīgs cits aspekts – vai ir pieejami tā saucamie frekvenču resursi. Ja pieejami, to var izdarīt attiecībā uz sabiedrisko apraidi. Konkrēti Piedrujā sāk darboties LR1 raidītājs.

Šobrīd gala lēmums par torņa būvniecību nav pieņemts, viss atkarīgs no budžeta iespējām. LVRTC pati uzņēmās iniciatīvu un kuluāros mēģina nostiprināt savstarpējas attiecības, lai nepazaudētu vietu, kur būvēt jauno infrastruktūru. Projekta vēl nav, bet tie ir standartizēti projekti, kas tiek pielāgoti videi un problēmu šajā jautājumā neesot.

Rakstiskas sūdzības efektīvākas

Vēl viesiem tika jautāts arī par mobilajiem sakariem, kas dažviet ir ļoti slikti vai nav nemaz. Uz to tika atbildēts, ka būvēt vai nebūvēt staciju ir komersantu brīva izvēle. Tas gan neattiecas uz pēdējās paaudzes 4G staciju izbūvi - tur valsts sniegusi atbalstu nodokļos gan LMT, gan Tele2, un šie operatori ir uzņēmušies konkrētas saistības. Ja ir sakaru problēma, vispirms ar rakstisku sūdzību jāvēršas pie attiecīgā operatora, kas sniedz pakalpojumu, pēc tam var rakstīt arī Regulatoram, kurš pārbaudīs sūdzību un atbilstoši rīkosies. Rakstiskās sūdzības var palīdzēt situāciju atrisināt ātrāk.

Pirkt jaunus radio vēl nevajag

Tikšanās gaitā V. Bokta iedzīvotājus informēja par kādreiz iespējamām pārmaiņām arī radio apraidē, jo radio palikusi vienīga tehnoloģiskā platforma, kas raida analogajā standartā, viss pārējais ir digitalizēts. Jaunais apraides standarts saucas DAB (Digital Audio Broadcasting), kas ļauj sasniegt augstu skaņas kvalitāti un nodrošināt vienādu uztveršanas kvalitāti visām radio programmām, kā arī dod iespēju pārraidīt cita veida informāciju – gan tekstu, gan attēlus. Pasaules pieredze rāda, ka programmu skaits arī palielinās. Tāpat liels plus būtu tajā, ka iedzīvotājam vairs nebūtu jāpārskaņo aparāts uz citu frekvenci, lai uztvertu vienu un to pašu kanālu jau cita torņa apraides teritorijā. Piemēram, šobrīd ceļā uz Rīgu, frekvence iemīļotajam kanālam jāpārskaņo vairākkārt.

Jaunā standarta vislielākais mīnuss – vecajos radioaparātos jauno skaņu dzirdēt visticamāk nevarēs. Pasākuma apmeklētāji varēja apskatīt dažus viesu līdzpaņemtos radioaparātus, kas uztver ciparu radio. Jauna aparāta izmaksas ir 12 eiro un uz augšu, cik dārgu kurš var atļauties. Vissarežģītāk vecos aparātus nomainīt pret jaunajiem būs automašīnās. Jāņem vērā arī tas, ka pārraides analogā un digitālā platformā kādu laiku jānodrošina paralēli un tas prasa līdzekļus, tāpēc uz šo platformu skatās pietiekami piesardzīgi. Rīgā un 70 km rādiusā ap Rīgu viens tests jau notiek sadarbībā ar sabiedrisko mediju, kas raida abās platformās.

Klātesošie pauda lielu satraukumu, ka atkal būs jātērējas un jānomaina radioaparāti, kurus iedzīvotāji ne tik senā pagātnē vienreiz jau nomainīja. Lai arī tie ir tikai 12 eiro, bet ļoti daudziem katrs cents ir svarīgs - pensija 70 eiro, un ar to jāizdzīvo. Viesi apgalvoja, ka šis process būs pakāpenisks, ja vispār tāds būs. Šobrīd lēmuma par DAB ieviešanu nav.

Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklis Patriks Grīva atzina, ka DAB ir labs un interesants projekts, testa rezultātus arī padome gribēs redzēt. Tas gan nenozīmē, ka DAB tūlīt tiks ieviests un visiem būs jāmaina radioaparāti. Neviens no risinājumiem nav domāts, lai apgrūtinātu sabiedrību.

Neapmierina sabiedrisko mediju saturs

Tikšanās dalībnieki pauda asu neapmierinātību ar sabiedrisko mediju saturu, un šim jautājumam tika veltīts gana daudz tikšanās laika. Klātesošie ar rūgtumu stāstīja viesiem, ka sabiedriskajos medijos reti var redzēt pozitīvus sižetus par Krāslavu, toties tie ir gatavi atspoguļot negatīvo. Mūspusē jaunie cilvēki vairs neskatās šos kanālus, jo viņiem ir riebums visu laiku redzēt tikai negatīvo, kad viņu pilsētā un novadā ir neskaitāmi vairāk tieši pozitīvā. Taču pēc pozitīviem sižetiem LTV žurnālisti šurp nebrauc, lai arī tikuši aicināti. Apnicis arī gadiem ilgi skatīties vienus un tos pašus seriālus, tikšanās dalībnieki izteica arī citus pārmetumus.

Viesi skaidroja, ka pamatuzstādījumus Latvijas radio un TV darbībai nosaka sabiedriskajā pasūtījumā, padome nosaka vispārējas vadlīnijas un neiejaucas tieši satura veidošanā. Vienlaikus aicināja iedzīvotājus rakstīt padomei un izteikt vēlmes un vajadzības, jo tas ir veids, kā var uzklausīt argumentus, ņemt vērā un analizēt. Solīja arī uzturēt ciešāku saisti ar iedzīvotājiem.

Juris Roga,
autora foto