piektdiena, 1. novembris, 2024Vārda diena: Ikars
crest1 crest2

Savu aicinājumu atrod lauksaimniecībā

Pievienots: 10.05.2021

Ne tikai pilsētā, arī Krāslavas novada pagastos ir uzņēmīgi jaunieši, kas labprāt izmanto LEADER pieejas īstenošanas sniegtās iespējas attīstībai. Viens no tādiem ir Ivans Parfenovičs, kura projekts „Jauna pakalpojuma radīšana Kaplavas pagastā” paredz zemes rekultivācijas frēzes pakalpojumu sniegšanu. Šis projekts finansēts no Eiropas Lauksaimniecības Fonda lauku attīstībai (ELFLA) - 35000 eiro, plus tika ieguldīti arī projekta iesniedzēja personīgie līdzekļi.

Ivans ir dzimis vienā no lielākajām Latvijas pilsētām – Daugavpilī. Viņa mamma ir bērnudārza mūzikas skolotāja, tēvs pēc profesijas ir profesionāls celtnieks un mehāniķis, šobrīd - pensionārs. Cienījamas profesijas, bet jaunie dzīvē iet savu ceļu un Ivans izmācījās par programmētāju, kā arī ieguva juridisko izglītību, taču savu aicinājumu atrada citā jomā – viņš kļuva par lauksaimnieku.

- Kāpēc pievērsāties lauksaimniecībai nevis programmējat vai strādājat par juristu?

- Viss vienkārši - mans tēvs ir no Medumu pagasta, tāpēc skolas gados visu vasaru pavadīju laukos, palīdzēju vecmāmiņai piemājas saimniecībā. Tā bija iespēja ne tikai tikt pie paša nopelnītās kabatas naudas, bet arī izbaudīt un iegaumēt ekoloģiski tīru produktu garšu. Brieduma vecumā, kad pašam sava liela ģimene, gribējās saimes galdā celt ekoloģisku pārtiku, sevišķi bērnu dēļ. Tāpēc pirku lauku piemājas saimniecībā izaudzētu produkciju, kas, manuprāt, ir vērtīgāka par veikalu plauktos atrodamo. Ja vien ir iespēja, arī citiem iesaku ēst paša izaudzētu pārtiku vai arī pirkt produktus no fermera, kuram uzticaties. Laikam ritot, sapratu, ka ir pašam jāsāk saimniekot laukos.

- Kādā virzienā attīstāt savu biznesu?

- Galvenais virziens - Šarolē bioloģiskā tīršķirnes gaļas liellopu audzēšana. Sākums bija pieticīgs – 13 liellopi, bet šobrīd kopā ar teļiem to man jau 74. Lai diversificētu riskus, paralēli audzēju kartupeļus. Mēs esam sertificēti sēklaudzētāji (sertifikāta numurs 56057). Kartupeļu sēklu sēklas materiāla atjaunošanai tuvākajā apkārtnē var iegādāties tikai pie mums. Šo sēklas materiālu var izmantot gan vienkāršas, gan bioloģiskās saimniecības LAD prasību izpildei. Pamatā saimniecībā audzējam šādas sēklas kartupeļu šķirnes: „Solis”, „Gala”, „Paroli”, „Soraya”, „Birgit”.

- Kāpēc nolēmāt startēt Krāslavas rajona partnerības konkursā un rakstīt LEADER pieejas projektu?

- Pēdējos gados palielinās pieprasījums pēc lauksaimniecībā izmantojamās zemes, jo lauksaimnieki vēlas paplašināties, arī jaunie lauksaimnieki vēlas uzsākt saimniekošanu. Bieži vien šīs gan savas, gan tirgū piedāvātās lauksaimniecības zemes ir aizaugušas ar kokiem un krūmiem. Kokus un zarus var izcirst saviem spēkiem vai piesaistot pakalpojumus, kas ir pieejami vietējā teritorijā. Bet šādā laukā vēl nebūs iespējams veikt lauksaimniecisko darbību, jo nepieciešams sairdināt saknes un koksnes atlikumus, kā arī šo organisko materiālu iekultivēt augsnē. To visu spēj nodrošināt zemes rekultivācijas frēze. Līdz ar to tiek iegūts perfekts lauks - irdens, viendabīgs, pilns ar uzturvielām apstrādes slānī.

Frēzes FAE SFM 250 priekšrocība pret citiem agregātiem - tā spēj sasmalcināt arī celmus, kā arī strādāt teritorijā, kura nav attīrīta no krūmiem un nelieliem kokiem. Tikai jāņem vērā, ka šajā gadījumā darba ātrums būs mazāks, taču rezultāts nozīmīgs: ja vakar tai vietā auga sazini kas, tad šodien tur iegūstam lauksaimniecībā apstrādājamu zemi. Frēzēšanas (rekultivācijas darbi) notiek ar ātrumu 0,67 km/h un lielāku. Atkarībā no frēzējamā objekta sarežģītības pakāpes astoņās stundās iespējams safrēzēt aptuveni 0,8-3,0 ha lielu platību. Līdz ar to šo frēzi var izmantot gan no krūmiem un kokiem atbrīvotā laukā, kur palikušas saknes un celmi, kā arī izmantot laukā, kurš nav attīrīts un ir aizaudzis ar krūmiem un nelieliem kokiem. Frēzējot tiek izcelti arī akmeņi, ko pēc tam var nolasīt no lauka. Arī tas ir svarīgs ieguvums, lai lauksaimniecības zemes platības būtu drošas jebkādai tehnikai.

- Kā jums izdevās saņemt atbalstu šādas tehnikas iegādei? Vai tas bija sarežģīti?

- Pats galvenais ir kvalitatīvas konsultācijas – kad zini noteikumus un nianses, tad arī ir vieglāk sagatavot kvalitatīvu projektu. Lauksaimniekiem tika organizētas tikšanās, apmācības, semināri... Kurš gribēja, ieradās, klausījās, uzdeva sev interesējošus jautājumus. Kad esi apbruņots ar informāciju, tad projekts vairs nešķiet kaut kas nepaceļams. Un vispār – zem guļoša akmens ūdens netek. Ir jāizrāda iniciatīva un tev palīdzēs ar prieku. Jo mēs visi, gan konsultanti, gan zemnieki, gan uzņēmēji esam ieinteresēti, lai mūsu reģions un novads attīstās, lai šeit dzīvotu ļaudis, skanētu bērnu balsis.

- Jau esat izmēģinājis jauno pirkumu? Kādi ir pirmie iespaidi?

- Šis ir dārgs un profesionāls agregāts, faktiski pats jaudīgākais no šīs sērijas. Mūspusē augsnes ir akmeņainas un lielākoties mālainas, tāpēc es izvēlējos frēzi ar akmeņu drupināšanas funkciju. Līdz ar to akmeņi nelauž frēzes zobus, tie arī daudz izturīgāki pret nolietošanos.

- Kāds būtu jūsu novēlējums vai ieteikums citiem lauksaimniekiem, uzņēmējiem, jauniešiem, kuri vēl tikai plāno, ar ko nodarboties nākotnē?

- Ja cītīgi strādāsi, tad arī rezultāts noteikti būs. Es strādāju, gatavojos, centos, un tas viss kopumā atnesa augļus. Šodien neviens neatnāks un neieliks jums kabatā naudu. Sen garām tie laiki, kad bankas dāsni dalīja naudu pa labi un kreisi. Tagad jāpierāda sava varēšana bankai, nauda ir jānopelna. LEADER – tas ir lielisks sākums savam biznesam! Projekti ar 50000-70000 eiro finansējumu – tā ir gana pietiekama nauda pārliecinošam startam. Ticiet man, Latgalē ir iespējama jūra ideju, kuras var īstenot ar LEADER atbalstu. Te nav ne Rīga, ne Kurzeme, ne Zemgale, kur valda ļoti liela konkurence. Izmantojiet šo iespēju!

- Paldies par atbildēm. Veiksmīgu darbu!

Jautāja Juris Roga
Foto un video no Ivana personīgā arhīva



Jauna aptauja

Novembris - 2024
P O T C P S S
  02 03
04 05 06 07 08 09 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30  

Dienas foto

  • Jura Rogas foto

2015. Copyright © Krāslavas vēstis. All rights reserved.
webbuilding.lv mājas lapu izstrāde