Valērijai Seilei - 130

Pievienots: 11.06.2021

  „… sōpes padara cylvāku boltu, kotram sova nosta jōnas, ni mads bez solduma, ni dzeive bez ryupem. Gudrs vysu panas nakurnādams, bet gon gryuteibas porvarādams. Pēc bādom otkon prīca, pēc nagaisa saule speid. Bādas leidza ar laiku skrīn. Šei cīšsonas mīrynōjūšā filozofija davuse tautai spāku vātrōs un nadīnōs. ”

(Valērija Seile)

Krāslavas Valsts ģimnāzijas vārds un izcilās pedagoģes, bibliogrāfes, Latgales kultūras un vēstures pētnieces Valērijas Seiles vārds ir nesaraujami saistīti.

Tieši viņa 1923. gada 29. maijā tiek iecelta par jaundibinātās Krāslavas ģimnāzijas direktori. Taču jau tā paša gada 14. jūlijā Valērija Seile tiek nozīmēta par Daugavpils Valsts skolotāju institūta direktori. Jaunajā amatā viņa nostrādā līdz 1940. gadam, kā pati raksta, „17 savus labākos dzīves gadus”.

Kas tad bija šī sieviete, kas stāvēja pie Krāslavas Valsts ģimnāzijas pirmsākumiem?

Piemiņas plāksne Krāslavas Valsts ģimnāzijas muzeja telpās par šo izcilo Latgales sievieti – politiķi, pirmo sievieti no Latgales ar augstāko izglītību (Bezstuževa skolas kursi Pēterburgā) - vēsta skopi, bet pārliecinoši - dzimusi 1891. gada 23. jūnijā Rēzeknes apriņķa Makašānu pagasta Seiļu sādžā Broņislava un Borbolas Seiļu ģimenē.

Darba meklējumos Valērijas tēvs aizbrauc uz Pēterburgu, 1894. gadā viņam seko māte, mazā Valērija un viņas māsa.  

Dzīves apstākļi ir smagi, mirst tēvs, māsa, saslimst māte, bet meitene nepadodas un turpina izglītoties, un paralēli mācībām aktīvi darbojas Pēterpils Latgales jaunatnes pulciņā „Saule”, pasniedz latgaliešu pedagoģiskajos kursos, māca vēsturi, krievu valodu un metodiku.

Smagā darbā gūtais rūdījums, izglītība un Latgales patriotisma sakausējums ir tas, kas mudina jauno sievieti 1917. gadā atgriezties dzimtenē un iekļauties Latgales latviešu kongresa sasaukšanas komisijas darbā un vēlāk arī paša kongresa darbībā, tā kongresa, kura norise ietekmēja neatkarīgas un vienotas Latvijas izveidi.

Valērija Seile saprot, ka neatkarīgas valsts cēlājiem jābūt izglītotiem. Īpaša rūpe viņai ir par Latgales cilvēkiem, starp kuriem vēl ir daudz analfabētu un mazizglītotu cilvēku. 1922. gadā, darbodamās Latvijas tautas padomē un Satversmes sapulcē, būdama Izglītības ministra biedre un vienīgā sieviete tā laika valdībā, vada Latgales skolotāju savienību, ir žurnāla „Latgales Škola” līdzredaktore. Par nopelniem tautas un valsts labā 1926. gadā Valērijai Seilei pasniedz Trīs Zvaigžņu ordeni un 1940. gadā - Tēvzemes balvu.

Viņa allaž uzsver skolotāja lielo nozīmi jaunās paaudzes izglītošanā. Arī Krāslavas Valsts ģimnāzijas telpās redzam plāksnīti ar viņas vārdiem:

„Sabiedrības vislielākā nacionālā bagātība ir gudrs skolotājs”.

Tieši skolotāju un skolēnu izglītošanai veltīts viss Valērijas Seiles mūžs, tas bez atlikuma veltīts cilvēkiem. Kādā no vēstulēm Vilim Lācim Valērija Seile rakstīja: „Esmu nabadzīga Latgales vecāku meita. Ar labu krievu cilvēku atbalstu Petrogradā ieguvu augstāko izglītību. Pacelties līdz šai izglītībai man bija ļoti grūti, jo mana bērnība un jaunība bija trūkuma, sūra darba un ciešanu pilna. Pie izglītības tikusi, jutu savu morālo pienākumu palīdzēt saviem nabadzīgajiem tautiešiem tikt pie izglītības un labākas dzīves.. Visus savus spēkus, enerģiju, prasmi un visu, ko man izdevās nopelnīt, esmu atstājusi izglītības druvā, gan audzinādama radu bērnus, gan palīdzēdama citiem skolēniem, gan strādājusi literārajā un sabiedriskajā laukā.”

 Uz viņas pieminekļa Daugavpils katoļu kapos ir kodolīgs uzraksts - Skolotāja Valērija Seile (1891-1970). Pie šī pieminekļa pirms 10 gadiem pulcējās ģimnāzisti, un ilggadējā skolas muzeja vadītāja Janīna Gekiša novadīja vēstures un piemiņas stundu.

Šī tradīcija noteikti ir atjaunojama, lai izcilās un savā ziņā unikālās personības vārds kļūst pazīstamāks jaunajai novadpētnieku paaudzei.

 Inga Makņa,
Krāslavas Valsts ģimnāzijas muzeja vadītāja