Kad ceļi šķiras…

Pievienots: 04.09.2017

Katru gadu Krāslavas 12. klašu skolēniem, pabeidzot vidusskolu, ir jāveic viena no vissvarīgākajām izvēlēm, proti, ir patstāvīgi jāizlemj savas turpmākās dzīves gaitas. Jauniešiem ir iespēja strādāt ārzemēs vai arī uzsākt studijas kādā no lielākajām Latvijas augstskolām. Par Krāslavas Valsts ģimnāzijas audzēkņu izvēli nelielu ieskatu sniedz šī gada dažu absolventu atbildes uz jautājumiem, kurus viņiem uzdevu.

- Kāpēc jūs izvēlējāties konkrēto studiju programmu, nevis kādu citu?

Uldis Aišpurs: „Es iestājos Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātē. Par valsts finansējumu studēšu programmu „Enerģētika un elektrotehnika”. Šīs studijas izvēlējos tāpēc, ka gan vecāki man to ieteica, gan arī izlasīju labas atsauksmes masu medijos.”

Laura Japiņa: „Es iestājos Ekonomikas un kultūras augstskolā, kur ir studiju programma „Inovatīvā ekonomika un uzņēmējdarbība”, jo nākotnē es sevi saskatu, strādājot ekonomikas nozarē.”

Jana Kitoka: „Mani saista tādi priekšmeti kā ķīmija un bioloģija, tāpēc es izvēlējos studēt Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātē. Vēlos apgūt anatomiju, jo es alkstu uzzināt par cilvēku vairāk tieši no medicīnas puses.”

Sintija Markeviča: „Vecāki man ieteica iestāties Daugavpils Universitātē, apgūt studiju programmu „Austrumeiropas kultūras un biznesa sakari ”. Atzīšos, ka es pati nezināju, ko vēlos studēt. Daugavpils Universitātē pieteicos vairākām studiju programmām pēc principa, kurā iestāšos, tajā - mācīšos. Tomēr prioritāte man ir „Austrumeiropas kultūras un biznesa sakari ”.”

Edvards Beinarovičs: „Man vienmēr ir bijusi interese par to, kā top datorspēles. Tāpēc es iestājos Daugavpils Universitātē, kur ir studiju programma „Informācijas tehnoloģijas”. Informācijas tehnoloģiju jomas profesijas ir vienas no pieprasītākajām un vislabāk atalgojamajām mūsdienās.”

Jana Lukjanska: „Studēt Rīgas Tehniskajā universitātē studiju programmā „Datorsistēmas” nolēmu vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, visa mana ģimene specializējusies datoru jomā. Otrkārt, programmētāji mūsdienās ir ļoti pieprasīti, treškārt, tas ir ļoti labi atalgots darbs.”

- Ko visvairāk sagaidāt no studijām?

Uldis Aišpurs: „Man ir vēlme pēc jauniem piedzīvojumiem, vēlos pārvarēt izaicinājumus, kurus piedāvā studijas, kā arī iepazīt jaunus draugus.”

Laura Japiņa: „Man gribas apgūt civilo aizsardzību, lietišķo angļu valodu un finanšu matemātiku. Īsti es vēl nezinu, kuri priekšmeti man visvairāk patiks, iespējams, laika gaitā man šie priekšmeti apniks. Vienkārši vēlos apgūt kaut ko jaunu, ko nepasniedz vidusskolā.”

Jana Kitoka: „Es vēlos darīt dzīvē to, kas patīk, uzzināt daudz jauna, iepazīties ar jauniem cilvēkiem un materiāli nodrošināt sevi tā, lai varētu labi dzīvot.”

Sintija Markeviča: „Tas ir grūti atbildams jautājums. Varbūt tās ir jaunas paziņas un zināšanas, bet visticamāk - jaunas valodas, kuras es mācīšos, kā arī jaunā dzīve, kas mani sagaida.”

Edvards Beinarovičs: „Studijas universitātē būs sarežģītākas nekā mācības skolā, un vairāk vajadzēs strādāt patstāvīgi. Drīz pēc skolas pabeigšanas sapratu, ka turpmāk būs jāmācās kopā ar nepazīstamiem cilvēkiem. Parasti es jūtos komfortablāk pazīstamu cilvēku vidū, un tā ir iespēja iziet ārpus komforta zonas.”

Jana Lukjanska: „Studiju laikā vēlos apgūt daudz jaunu zināšanu, tomēr gribu arī lieliski pavadīt brīvo laiku, izklaidējoties kopā ar studiju biedriem. Es esmu ļoti ieinteresēta mācīties datora arhitektūru, datorgrafiku un attēlu apstrādes pamatus, varbūt arī augstāko matemātiku.”

- Pēc ģimnāzijas pabeigšanas daži izvēlējās doties uz ārzemēm strādāt, bet jūs palikāt dzimtenē, lai turpinātu izglītoties. Vai kāds mudināja palikt Latvijā?

Uldis Aišpurs: „Jā, ir skolēni no manas skolas, kuri devās uz ārzemēm. Tā ir katra cilvēka izvēle, tomēr es nesaprotu, kāpēc jāmeklē labums kaut kur pasaulē, ja arī šeit ir iespējas. Kas traucē izvēlēties prestižu studiju programmu, izmācīties un iegūt labi atalgotu darbu, šeit – Latvijā?”

Laura Japiņa: „Es uzreiz sarunāju ar vecākiem, ka nebraukšu nekur ārvalstīs, bet iegūšu izglītību Latvijā. ”

Jana Kitoka: „Pagaidām man nav nekādas vēlmes doties uz ārzemēm. Es esmu pilnīgi apmierināta ar dzīvi Latvijā.”

Sintija Markeviča: „Manuprāt, arī neiegūstot labu augstāko izglītību, Latvijā ir iespējams atrast darbu, bet tādā gadījumā alga būs pārāk zema. Augstākā izglītība sniedz iespēju atrast Latvijā labi atalgotu darbu.”

Edvards Beinarovičs: „Man vieglāk mācīties latviešu valodā, tāpēc ideja braukt uz ārzemēm strādāt vai pat mācīties nebija vilinoša.”

Jana Lukjanska: „ Man patīk dzīvot Latvijā. Pagaidām nav nekādas vēlmes doties kaut kur citur, varbūt vēl neesmu pabijusi tādā valstī, kura man patiktu vairāk par Latviju. Būtu Latvijas vasaras vēl garākas, dzīvot šeit būtu ideāli.”

- Vai Jūs interesējāties par to, kādas darba iespējas jums pavērsies, apgūstot pašu izvēlēto studiju programmu?

Uldis Aišpurs: „Zinu, ka studiju programmas „Enerģētika un elektrotehnika” absolventi darba tirgū ir ļoti pieprasīti, piemēram, viņiem ir iespēja strādāt AS „Sadales tīkls”, kā arī daudzos citos uzņēmumos Latvijā. ”

Laura Japiņa: „Man būs iespēja strādāt uzņēmumos vai pašai uzsākt savu uzņēmējdarbību, kā arī varēšu strādāt muitā vai arī loģistikas centrā.”

Jana Kitoka: „Principā es varēšu strādāt jebkurā slimnīcā, pat ārzemēs. Pēc 4. kursa man būs izvēles iespēja starp vairākām specialitātēm: medmāsa, ārsta palīgs, ģimenes ārste.”

Sintija Markeviča: „Es varēšu strādāt dažādās firmās un uzņēmumos, kā arī par tulkotāju. Konkrētu profesiju šobrīd nosaukt nevaru.”

Edvards Beinarovičs: „Darbu IT jomā vienmēr var atrast, bet kā piemēru gribētu minēt uzņēmumu „Game Insight”, kas nodarbojas ar datorspēļu veidošanu un kam ir filiāles ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs.

Jana Lukjanska: „Es interesēšos par darba iespējam tikai tad, kad meklēšu darbu.”

- Paldies par interviju! Visiem vēlu veiksmi jaunajā mācību gadā!

Dāvids Babrovskis,
KVĢ skolēnu parlamenta foto