Skursteņslauķiem sākusies karstākā sezona

Pievienots: 27.09.2017

Saskaņā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) datiem katru gadu gandrīz desmitā daļa no ugunsgrēkiem izceļas tieši apkures problēmu dēļ. No tiem apmēram pusē gadījumu iemesls ir apkures iekārtu ekspluatācijas noteikumu pārkāpumi. Ik gadu ugunsdzēsēji glābēji dzēš vairāk nekā 500 ugunsgrēkus, kuros netīrītu skursteņu dēļ deg sodrēji dūmvados.

Līdz šī gada 18. septembrim valstī kopumā reģistrēti 7173 ugunsgrēki, no kuriem 10% jeb 754 izcēlušies bojātas apkures sistēmas vai tās nepareizas ekspluatācijas dēļ. Tajos iznīcinātas 64 ēkas, bojā gājuši astoņi cilvēki, bet cietuši – 50. Savukārt sodrēji ēkas dūmvadā deguši 543 gadījumos, bet nepareizi izbūvētu dūmvadu dēļ izcēlušies 40 ugunsgrēki.

Skursteņslaucītāju amata meistars Guntis Brakmanis uzsver, ka lielākoties ugunsgrēkus izraisa nekvalitatīvi un nepareizi izbūvēti dūmvadi un to netīrīšana. Tomēr pieredze rāda – cilvēki par drošību sāk domāt novēloti, kaut arī to varētu darīt, piemēram, tūlīt pēc apkures sezona beigām. “Lai arī Ministru kabineta noteikumos ir normēti tīrīšanas termiņi, cilvēki to dara ļoti stihiski. Katru gadu pēc septembra ir lielākais pieteikumu skaits. Cilvēki domā, ka tad, kad viņi piezvana, skursteņslauķim līdz viņiem ir jānokļūst tuvākajās pāris dienās. Tomēr tā domā arī citi – mēs fiziski nevaram visus Latvijas skursteņus vienlaikus iztīrīt,” skaidro Brakmanis, piebilstot, ka vizītes šobrīd tiek pieteiktas divas nedēļas uz priekšu, bet nepiemērotu laikapstākļu dēļ iepriekšējie pieraksti pat pārcelti.

Lai sagatavotos apkures sezonai laikus, BALTA un Latvijas skursteņslaucītāju amata brālība aicina:

negaidot auksto un drēgno laiku, vērsies pie speciālistiem, lai atbilstoši normatīvajiem aktiem veiktu regulāru apkures sistēmu, to skaitā dūmvadu, pārbaudi un tīrīšanu,

veikt apkures sistēmu atbilstošu uzraudzību, lai jau savlaicīgi varētu pamanīt iespējamos bojājumus (piemēram, metāla dūmvadiem ir ierobežots darbības laiks, pēc kura tie ir jānomaina),

vissvarīgākais ieteikums ir lietot sausu malku. Lietojot slapju malku, pastiprināti rodas sodrēji, kvēpi un kondensāts, kas pēc ilgstošas uzkrāšanās var izraisīt aizdegšanos. Malka kurināšanai ir jāsagatavo divus gadus iepriekš,

skursteņslauķa vidējā izsaukuma cena, kas ietver ceļa izdevumus, uzkāpšanu uz jumta, birstēšanu un pakājes tīrīšanu, ir ap 50 eiro (atkarīgs no apstākļiem un konkrētās situācijas). Turklāt jāpiebilst, ka, sākoties apkures sezonai, pakalpojuma cenas pieaug,

noteikti uzstādīt mājoklī dūmu detektoru, kas savlaicīgi ar skaņas signālu brīdinās par piedūmojumu, kā arī stingri ievērot Ugunsdrošības noteikumus.

Juta Šteinerte,
BALTA Korporatīvās komunikācijas vadītāja