Anatola Kauškaļa foto
Man „Pīlādzītis” ir vairāk nekā bērnudārzs – tās ir manas otrās mājas!
Pievienots: 09.11.2021
Pirmo reizi es te ierados vēl pavisam maziņa un mani sagaidīja manas mīļās skolotājas – Anita Smirnova un Maija Plivča, auklīte Ilona Plinta. Tā draudzīgi un čakli mēs pavadījām laiku. No savām bērnudārza gaitām atceros tikai pašu labāko. Ikdiena noritēja jautri, un skolotājas ļoti centās, lai mēs iemācītos ko jaunu un justos labi.
Grupiņā bija iekārtoti gan meiteņu, gan zēnu stūrīši, kur varēja spēlēt lomu spēles. Bija arī dažādi pulciņi – aerobika, tautu dejas, valsis, koris un citi. Jau bērnudārzā es sāku apmeklēt tautu deju pulciņu, un tā es dejoju līdz vidusskolai. Viens no spilgtākajiem momentiem bērnudārzā bija dambretes turnīrs, tajā es izcīnīju godalgoto 2.vietu. Pateicoties bērnudārza skolotājām, jau tad, agrajā bērnībā, zināju, ka gribu būt tikpat gudra, visu zinoša un skaista skolotāja. „Pīlādzītis” mani iemācīja būt drošai, spēt atklāt sevī talantus un galvenais - nekad nepadoties un vienmēr būt smaidīgai. Un droši varu pateikt, ka, mācoties skolā, mēs ar klasesbiedriem vienmēr atcerējāmies par bērnudārzu tikai ar smaidu sejā.
Tā ritēja mani dzīves gadi, bet no „Pīlādzīša” es tik un tā neatvadījos. Savas bērnudārza gaitas šeit uzsāka mana māsa, es piedalījos Ēnu dienas pasākumos un iedzīvojos skolotājas lomā, kā arī strādāju šeit vasarā.
Šobrīd es esmu atgriezusies uz šo pasakaino vietu jau kā pirmsskolas izglītības skolotāja, jau 2. gadu šeit strādāju un turpinu mācības augstskolā. Esmu pateicīga bērnudārza vadītājai Svetlanai Rukmanei, ka viņa dod iespēju strādāt un attīstīties studentiem. Darbs bērnudārzā ir aizraujošs, jo nekur citur savu ikdienu es neiedomājos tādu. Laiku mēs pavadām draudzīgā un atsaucīgā kolektīvā – protams, kā savādāk, jo ar bērniem strādā tikai atsaucīgas un laipnas skolotājas. Mūsu bērnudārzā ir diezgan plašas telpas, kas ļauj rīkot pasākumus, neizejot no grupas. Pie mums ir arī liela aktu zāle, sporta zāle u.c. Mans darba process norit pie pašiem mazākajiem – siles grupiņā. Bet, neskatoties uz to, ka bērni ir pavisam mazi, mūsu ikdiena norit interesanti. Šeit iemācām bērniem pamatus – kā pareizi turēt karoti, tīrīt zobus un cienīt vienam otru. Dodamies dienas un vakara pastaigā, rīkojam rīta apļus un daudz ko citu.
„Pīlādzītis” tik tiešām man ir kļuvis kā otrās mājas, jo šeit es jūtos cienīta un vajadzīga. Bērnu smaids, kas sagaida mani no rīta, ir bezvērtīgi svarīgs. Esmu laimīga, kad mūsu pulkā piebiedrojas jauni bērni, jo gribu dāvāt tiem tādu foršu bērnību, kāda bija man.
Diāna Andžāne,
foto no personīgā arhīva
Decembris - 2024 | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
P | O | T | C | P | S | S |
01 | ||||||
02 |
03 |
04 |
05 |
06 |
07 | 08 |
09 |
10 |
11 |
12 |
13 | 14 | 15 |
16 | 17 | 18 | 19 | 20 | 21 | 22 |
23 | 24 | 25 | 26 | 27 | 28 | 29 |
30 | 31 |