Ziņas

Vasaras laiks

24.03.2023

2023. gada 26. martā plkst. 3.00 (naktī no sestdienas uz svētdienu) Latvijā notiks pāreja uz vasaras laiku, pulksteņa rādītājus pagriežot par vienu stundu uz priekšu, Vasaras laiks būs spēkā līdz š.g. 29. oktobrim. Tā kā Eiropas Savienības līmenī vienots redzējums par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā nav vēl panākts, joprojām ir spēkā iepriekš apstiprinātā kārtība – vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai. Latvijā kārtību, kādā notiek pāreja uz vasaras laiku, nosaka Ministru kabineta 2010. gada 26. oktobra noteikumi Nr.1010 „Par pāreju uz vasaras laiku”. Noteikumos ir noteikts, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst. 3.00 atbilstoši otrās joslas laikam pulksteņa...
Galvenais – neapstāties!

24.03.2023

Galvenā mūsu pilsētas Daugavas lokos bagātība ir cilvēki. Pasaules dzejas dienu ietvaros Ūdrīšu pagasta Augstkalnes bibliotēkā savu daudzveidīgu dzeju prezentēja Jeļena Vorošilova – viena no spilgtākajām personībām, ar kurām ir tik bagāta mūsu Krāslava. Kurš no mums jaunības gados neiedomājās sevi dzejnieka lomā?! Pēc kāda laika vētrainas kaisles nomaina ikdienas dzīves proza, un tad jau vairs neatliek laika dzejai. Taču Jeļena turpināja rakstīt, pilnveidoties un publicēt savus darbus internetā un dzejas krājumos, kas tika izdoti Daugavpilī un Rēzeknē. Galvenais – neapstāties! Lasīt klasiku, sekot līdzi mūsdienu autoru daiļradei. Šajā vakarā kopīgi baudījām dzejas burvību un piedalījāmies sarunās ar brīnišķīgiem cilvēkiem. Diāna Maksimova,Augstkalnes bibliotēkas vadītājaAutores foto
Pērn Latgalē dzēsti 392 kūlas ugunsgrēki

24.03.2023

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā informācija liecina, ka kūlas ugunsgrēku skaits Latvijā kopumā pērn palielinājās – reģistrēti 1532 kūlas ugunsgrēki (2021.gadā - 1196). Visvairāk kūlas ugunsgrēku – 392 reģistrēti Latgales reģionā. Aizvadītajā gadā Latgales reģiona pārvaldes teritorijā kopumā izdeguši vairāk nekā 584 hektāri pērnās zāles. Salīdzinājumā ar 2021. gadu palielinājies gan kūlas ugunsgrēku skaits (par 72 kūlas ugunsgrēkiem), gan arī izdegusī platība (par ~60 hektāriem). Latgalē kūlas ugunsgrēku skaits un izdegusī platība palielinājusies četros novados, tostarp Krāslavas novadā, kur pērn dzēsti septiņi kūlas ugunsgrēki, kuru degšanas platībā ir 3,1 hektārs, gadu iepriekš dzēsti seši kūlas ugunsgrēki divu hektāru lielā platībā. Arī pavasara teritoriju un ēku...
Latviešu valodas apguves iespēja Ukrainas civiliedzīvotājiem

23.03.2023

Latvijas Universitātes (LU) Jēkabpils filiālē tiek komplektēta Ukrainas civiliedzīvotāju interesentu grupa uz kursiem „Latviešu valodas mācības Ukrainas civiliedzīvotājiem”. Tā ir Latvijas valsts budžeta finansēta programma. Programmas mērķis ir veicināt latviešu valodas lietojumu Ukrainas civiliedzīvotāju vidū, nodrošinot bezmaksas latviešu valodas mācības, pieaugušajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, t.sk. arī nepilngadīgajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem ar iegūtu vidējo izglītību, vismaz 120 akadēmisko stundu apmērā. Projekta ietvaros varam mācības īstenot klātienē. Pieteikšanās vēlama pēc iespējas steidzīgi, lai varam sākt mācības! Pieteikšanās pie LU Jēkabpils filiāles direktores Dainas Spuriņas (t.28645774, e-pasts daina.spurina@lu.lv). Daina Spuriņa,LU Jēkabpils filiāles direktore
Galda dziesmu un „gvelžu” saiets Dagdā

23.03.2023

Šī gada 23. aprīlī plkst. 15.00 Dagdas Kultūras centrā, Alejas ielā 29, notiks XX Galda dziesmu un „gvelžu” saiets „Auni kuojas, laksteigola!” Ar pasākuma nolikumu var iepazīties šeit.
Ceļojums kā emocija

23.03.2023

Krāslavas novada Centrālajā bibliotēkā notika trešā tikšanās ar ceļojumu cienītājiem. Šoreiz jaunā pasākumu ciklā „Pasaule ceļotāja acīm” Zane Ločmele dalījās savos fantastiskajos ceļojumu iespaidos. Zanes ceļojumu karte izskatās ļoti iespaidīgi: 46 valstis, 270 pilsētas, 78 vietas. Viņu noteikti var saukt par pieredzējušu ceļotāju. Zane ceļošanu salīdzina ar sava veida atkarību, bet tā, šķiet, ir viena no retajām atkarībām, kura nāk cilvēkam par labu. Lūk, īss ieskats Zanes stāstījumā, kas mums, klausītājiem, izvērtās par virtuālo ceļojumu. Pirmais pieturas punkts - Singapūra. Apskatījām vistīrākās pilsētas ielas, uzzinājām daudz interesantu faktu par Singapūras disciplīnu, apbrīnojām Singapūras vērienīgos projektus. Virtuālo ceļojumu turpinājām Malaizijā. Apskatījām Kualalumpuru, kas...
Ar piemiņas pasākumu „Aizvestie. Neaizmirstie.” pieminēs 1949. gada...

23.03.2023

Šī gada 25. martā plkst. 11.00, vienlaikus visos Latvijas novados un pilsētās, kā arī citviet pasaulē, pieminēs 74. gadadienu kopš 1949. gada 25. marta deportācijām, kad 42 300 Latvijas ļaudis tika vardarbīgi deportēti uz Krieviju. Piemiņas pasākumu laikā 43 pašvaldībās tiks nolasīti izsūtīto vārdi, to vecums un dzīves vieta, lasījumus plkst. 11.00 ievadīs Valsts prezidenta Egila Levita uzruna. Lasījumu tiešraidēm no 43 pašvaldībām varēs sekot līdz Latvijas sabiedrisko mediju portālā LSM.lv un Latvijas Nacionālās bibliotēkas mājas lapā LNB.lv, kā arī īpaši piemiņas pasākumam izstrādātā digitālā kartē deportetie.kartes.lv. Karti izstrādājusi „Jāņa sēta”, pamatojoties uz Latvijas Valsts arhīva veidoto deportēto Latvijas iedzīvotāju sarakstu un tur norādītajām vēsturiskajām...
Ieskats gūtajā pieredzē speciālās izglītības kursos

22.03.2023

Arhitektūra Portugāles otrā pilsēta Porto, kas atrodas netālu no Douro upes ietekas, pārsteidz ar bagātīgu kultūras objektu kolekciju. Lielu daļu veco Porto var raksturot ar izteiktu 18. gadsimta akcentu. Ekstravagantās baroka baznīcas un slavenās neoklasicisma ēkas iezīmē panorāmu, to vērtīgāko saturu, kas attēlots pasaules muzejos, bet šeit Porto izvietoti gleznainajos laukumos. Brauciens ar rabelo laivu pāri Douro upei. Tā ir tipiska portugāļu laiva, kas kādreiz veda portvīnu no Douro reģiona uz Porto pilsētu. Porto atrodas viens no skaistākajiem pilsētas tiltiem. D. Luisa tilta slavenā dzelzs konstrukcija ir vienā no Porto pastkartēm. To projektēja tas pats Parīzes slavenākā torņa radītājs Gustavs Eifels. Tas savieno pilsētas centrālo reģionu ar rajonu Vila Nova de Gaia un piedāvā...
Krāslavas pilsētas ģerbonis

21.03.2023

Vienlaikus ar jautājumu par pilsētas statusa piešķiršanu Krāslavas miestam tika risināti arī administratīvie, heraldikas, saimnieciskā un cita satura jautājumi. 1923. gada 26. aprīlī Iekšlietu ministrijas Pašvaldības komisijas sēdē pirmo reizi tika skatīts arī jautājums par pilsētu ģerboņiem, kurā norādīts, ka lielai daļai Latvijas pilsētu nav sava ģerboņa, bet daļai pilsētu vēsturiskie ģerboņi ir neatbilstoši jaundibinātajai Latvijas valstij un caurvīti ar Krievijas Impērijas vai citu valstu simboliem. 9. maijā tika izstrādāts likumprojekts par pašvaldības iestāžu ģerboņiem un tas paredzēja izveidot Heraldisko komiteju, kuras mērķis būtu apriņķu un pilsētu ģerboņu izstrāde. 1923. gada 4. jūnijā tika pieņemts Likums par pašvaldības iestāžu ģerboņiem, kurā tika definēta arī Heraldiskās...