Pirmās ugunskristības – lietavu izskalota caurteka

Pievienots: 23.10.2017

17. augusta sēdē Krāslavas novada domes deputātu jaunievēlētais Izvaltas pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Stivriņš ir dzimis Krāslavas novada Izvaltas ciemā 1963. gadā. Savulaik pabeidza Izvaltas vidusskolas astoņas klases, pēc tam iestājās Višķu sovhoztehnikuma agronomijas nodaļā. Izmācījās par agronomu, turpināja dienestu padomju armijā, Kaļiņingradā. Pēc dienesta atgriezās dzimtajā Izvaltā un strādāja par iecirkņa priekšnieku kolhozā „Cīņa” līdz pastāvošās iekārtas sabrukumam deviņdesmitajos gados. Darba gaitas turpināja uzņēmumā „Krāslavas plūsma”, pēc tam „Latgales nafta”, vēlāk SIA „Leven”. Kopš šī gada 18. augusta Jānis pilda Izvaltas pagasta pārvaldes vadītāja pienākumus.

Ģimeni izveidoju pēc atgriešanās no armijas. Sieva Valentīna, divas meitas - Līga un Sintija, abām jau pašām ģimenes.

- Jāni, kā nonācāt līdz dzimtā pagasta pārvaldes vadītāja amatam?

- Man izteica šo piedāvājumu, un tas būtībā sakrita ar manām interesēm strādāt Izvaltā, kur pastāvīgi dzīvoju. Es jau agrāk plānoju strādāt dzimtajā pagastā. Piedāvātais pārvaldes vadītāja amats bija jauns izaicinājums. Konsultējos ar ģimeni, padomāju un piekritu. Šaubas bija, bet tīri personisku iemeslu dēļ. Biju pārliecināts, ka varu tikt galā ar šo darbu, jo iepriekš nācās strādāt dažādos vadošos amatos. Atklāti sakot, domāju, ka ļoti smags būs tieši sākums, bet viss izrādījās vienkāršāk. Jaunais darba kolektīvs nav svešs, jo visus šos cilvēkus es pazīstu vēl kopš kolhoza laikiem. Visi man palīdz, kur nepieciešams, neliedz padomus, un principā viss raiti rit uz priekšu.

- Vai šajā laikā, kas jau aizvadīts jaunajā amatā, bija kādi lieli pārsteigumi?

- 1. septembrī man vajadzēja iet uz skolu, lai apsveiktu bērnus un skolēnus Zinību dienā, 7. oktobrī Izvaltas pagasta folkloras kopa „Izvoltīši” svinēja kolektīva 30 darba gadu jubileju, kur man atkal bija jārunā publikas priekšā. Stājoties amatā, nebiju iedomājies, ka dalība pasākumos un svētku uzrunas arī ir mana darba sastāvdaļa. Runāšana nav mana stiprākā puse, tāpēc nākas gatavoties. Es labprātāk smagi un daudz strādāju, nekā uzstājos…

- Vai iedzīvotāji nāk pie jums uz pieņemšanu? Kādus jautājumus uzdod?

- Oficiālais pieņemšanas laiks ir: otrdienās no plkst. 8.00 līdz plkst. 12.00, ceturtdienās - no plkst. 13.00 līdz plkst. 16.00, bet es pieņemu cilvēkus arī tad, ja atnāk citā laikā, jo ir problēmas, kas jārisina iespējami ātrāk. Lūk, pavisam nesen bija zvans no zemnieka, kurš informēja, ka ceļš ir pārplūdis. Tolaik, šķiet, pat nopietna lietus nebija, bet braucu skatīties un tiešām ūdens plūda pāri ceļam. Protams, mēs to iespējami ātri salabojām.

Nopietnas problēmas mūsu ceļiem radīja lielās lietavas, vairāki ceļi tika sabojāti, vienā vietā pilnīgi izskalota caurteka. Tas bija otrajā vai trešajā darba dienā, kopš esmu amatā. No rīta uz pagastu atnāca cilvēks un sacīja aptuveni tā: „Tev tur tilta vairs nav...”. Braucu skatīties, tik tiešām caurteka izskalota pilnīgi un nācās arī intensīvi strādāt, lai šo pagasta ceļu ātri savestu kārtībā. Palīdzējām arī lauksaimniekiem un paplašinājām tās vietas, kur kombains nevarēja izbraukt.

- Kādi ir lielākie nākotnes plāni?

- Plānu daudz, bet svarīgākais ir turpināt iepriekšējās pārvaldes vadītājas Māras Miglānes iesākto projektu par apgaismojuma ierīkošanu Izvaltas ciematā. Ja konkurss veiksmīgi noslēgsies, tad šogad šos darbus pabeigsim. Plānojam paplašināt ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu un aicinām iedzīvotājus pieslēgties šim tīklam. Tagad risinām jautājumus par atkritumu apsaimniekošanu - būs pārmaiņas un mums nāksies veikt lielu darbu, lai informētu iedzīvotājus un sakārtotu šo jomu.

Gatavojamies apkures sezonai, centralizēti mums jāapkurina divi lieli objekti - skola un pagastmāja. Skolā netālā pagātnē ierīkoti jauni katli, pagastmājā katli arī kārtībā, un no tehniskās puses lielam uztraukumam nav pamata. Malkas vajadzētu pietikt pat ļoti bargai ziemai, bet šobrīd jāpārliecinās, ka viss strādā perfekti.

Pirms ziemas cenšamies saremontēt nozīmīgākos ceļus. Pagasta ceļu kopgarums ir gana liels, grūti visu paspēt. Katrā ziņā vismaz ar greideru nobrauksim pa visiem ceļiem, lai tā virsma ir līdzena, iestājoties salam. Savas sniega tīrīšanas tehnikas mums nav, īrēsim. Ļoti gribas iegādāties kādu traktoru, ko varētu izmantot ceļu remontam un uzturēšanai.

- Izvaltā ir faktiski visas pagastu tradicionālās struktūrvienības – skola, bibliotēka, pasts, baznīca, doktorāts. Bet kā ar cilvēkiem? 

- Vecākā paaudze pamazām izmirst, darbaspējas vecuma cilvēki gan izbrauc, gan atbrauc atpakaļ, gan nekur laukā no pagasta nekustās, jaunatne objektīvi izbrauc – vajag iegūt profesiju. Diemžēl mūsu pagastā nav daudz darbavietu, tomēr tie, kuri ļoti vēlas strādāt, kaut kādu risinājumu atrod. Ja nav darba uz vietas, brauc uz Krāslavu, arī tālākām pilsētām. Dažs pastrādā ārzemēs un atgriežas dzimtajā pagastā.

- Par ko ir vislielākās bažas?

- Par skolas nākotni, kurā šodien ir tikai 29 skolēni un 10 pirmskolas bērni. Dzimstība pagastā neliela, klasēs pietrūkst bērnu. Kad es pats mācījos šajā skolā, manā klasē bija 32 skolēni, bija organizētas pat paralēlklases, un mums šeit bija vidusskola. Dažreiz aizdomājos, kur viņi visi pazuduši? Bet tam ir objektīvi iemesli, kurus mēs nespējam ietekmēt.

- Visos novados ir un būs cilvēki, kuri kaut kādu iemeslu dēļ nespēj atrast vietu zem saules un nāk pēc palīdzības. Jums tādu daudz?

- Pietiekoši, viņi nāk pie sociālā darbinieka un prasa pabalstus. Cik spējam un likums atļauj – palīdzam. Piemēram, malku sagādājam veciem un nespējīgiem. Vispār cenšamies rūpīgi skatīties, vai cilvēkam tiešām nepieciešama palīdzība, jeb viņš vienkārši nevēlas pats par sevi parūpēties. Ir arī tādi.

- Kā atpūšaties pēc darba, vai jums ir kādi hobiji?

- Kā viens darbs beidzas, tā jāķeras pie darbiem savā privātmājā. Hobiju patiesībā nav daudz. Agrākajos gados, kad bija populārs kino, ar sievu visai regulāri apmeklējām kinoseansus. Man ļoti tuva zemledus makšķerēšana - labprāt pavadu laiku ziemā uz ezera, un nav svarīgi, cik lielas zivis noķeru un cik daudz. Starp citu, gadās ļoti labi lomi. Savulaik armijā muzicēju - spēlēju pūšamos (tenors) un sitamos (bungas) instrumentus. Ja dzīvē būtu tāda nepieciešamība, droši vien spētu arī tagad nospēlēt.

- Kāds būtu jūsu novēlējums sava pagasta ļaudīm?

- Izaugsmi Izvaltas pagastam, lai visiem mūsu iedzīvotājiem ir laba veselība un katram ir darbs!

- Paldies par interviju!

Juris Roga
Elvīras Škutānes foto