Mācījās karvinga mākslu

Pievienots: 06.11.2017

Rozītes un margrietiņas, krizantēmas un samtenes, mušmires, čiekuri, lapiņas un groziņi, kā arī krāšņi pāvi un gulbji – pilnīgi visu pat nav iespējams uzskaitīt. Un to visu rada Elvīras Mihailovičas, dekoratīvās dārzeņu un augļu griešanas meistares, prasmīgās rokās.

Nesen Krāslavas novada Centrālajā bibliotēkā notika meistarklase, kur sievietes speciālista vadībā apguva karvinga mākslu.

Karvings tulkojumā no angļu valodas nozīmē „izgriešana”. Kulinārijā tā ir augļu un dārzeņu griešanas māksla, kas radusies Āzijas dienvidaustrumos. Japānas pavāri ielika dažādas lapas māla traukā, kurā pasniedza ēdienu. Viņi ievēroja, ka īpašs lapu salikums piešķir ēdienam pievilcību, un sāka pilnveidot prasmi mākslinieciski griezt augļus un dārzeņus.

Ar griešanas mākslu Elvīra aizrāvās pirms sešiem gadiem.

„Kādreiz es apguvu karvinga mākslu, griešanai izmantojot arbūzu, šos pašus paņēmienus pielietoju arī darbā ar dārzeņiem. Kaut gan es neprotu zīmēt, izgriešana man padodas ļoti labi,” atzinās darbnīcas vadītāja.

Dārzeņu griešanai tiek izmantots speciāls nazis, kas ir līdzīgs īlenam. Pirmo šādu instrumentu ir izgatavojis Elvīras vīrs, bet līdzīgus nažus var iegādāties arī veikalā.

Neskatoties uz to, ka Elvīra kādreiz strādājusi par pavāri, pasūtījumus ēdienu gatavošanai viņa vairs nepieņem.

„Vienam cilvēkam nav pa spēkam gan pagatavot ēdienus svētku galdam, gan izrotāt tos. Griešanas māksla aizņem ļoti daudz laika, tāpēc es pieņēmu pasūtījumus tikai svētku galda rotāšanai,” pastāstīja Elvīra.

Meistarklase sākās ar fotoattēlu prezentāciju. Dekoratīvās dārzeņu un augļu griešanas meistare komentēja katru fotogrāfiju, skaidrojot, kādi produkti izmantoti noformēšanai.

Kad darbnīcas dalībnieces patstāvīgi paņēma rokās nazi, sanāca ne visām un ne uzreiz. Tomēr ar katru izgrieztu ziediņu, ziedlapiņu nazis kļuva arvien paklausīgāks, bet rokas - prasmīgākas.

Ja ir vēlēšanās, karvinga mākslu var apgūt ikviens, taču nepieciešams iegādāties labu nazi, ir jāzina daži darba paņēmieni un, protams, jābūt arī pacietībai.

Elvīra Škutāne, autores foto