Galvenā balva – skatītāju atzinība

Pievienots: 07.11.2017

Vienā elpas vilcienā aizritējis svinīgais pasākums, kas tika organizēts par godu Krāslavas Kultūras nama 50. gadadienai. Pasākuma vadītāji Inga Kavinska un Voldemārs Varslavāns kopā ar skatītājiem izgāja cauri visiem daudzveidīgajiem un līkumotajiem vietējā kultūras nama vēstures posmiem.

Cik daudz pārsteidzošu notikumu piedzīvots uz kultūras nama skatuves šo piecdesmit gadu garumā, cik daudz jauku un priecīgu brīžu sagādāja skatītājiem cilvēki, kas nākuši uz šejieni katru dienu un radījuši brīnumu, tie ir pašdarbības kolektīvu dalībnieki, kas pamatoti sauc sevi par skatuves māksliniekiem!

Šajā vakarā ar īpašu siltumu atcerējās tos darbiniekus, kuri strādāja kultūras namā vēl kopš pirmsākumiem, kā arī nosauca to kolēģu vārdus, kas tagad vairs nav starp dzīvajiem.

Pie improvizēta „kultūras kuģa” stūres rata tika aicināti visi bijušie iestādes direktori.

Edmunds Gekišs, kas vadījis šo iestādi tajā laikā, kad tika uzcelta pašreizējā kultūras nama ēka, pastāstīja, ka būvdarbi tika uzsākti 1965. gadā un turpinājās 20 mēnešus. Tajā vēstures posmā bija jāorganizē pasākumi ne tikai valsts un profesionālajos svētkos, pašdarbības kolektīvi un aģitbrigādes devās uz dažādām rajona apdzīvotajām vietām, kā arī koncertēja pie kaimiņiem – Baltkrievijas Republikā. 70-tajos gados īpaši populāri bija deju vakari brīvdienās un karnevāli, bet vasaras sezonā divas dienas nedēļā parkā spēlēja pūtēju orķestris. Neskatoties uz to, ka par ieeju bija jāmaksā, šādos pasākumos labprāt piedalījās daudz krāslaviešu.

Par vienu no spilgtākajiem notikumiem 1972. gadā kļuva pašdarbības kolektīvu delegāciju ierašanās Krāslavā, kad mūsu pilsētā viesojās pārstāvji no desmit padomju republikām. Viesu kolektīvi uzstājās ar koncertiem ne tikai pilsētā, bet arī dažādos rajona ciemos.

Tad pie „stūres” stājās Aloida Andžāne, kultūras nama direktore no 1976. līdz 1980. gadam. Atceroties tos laikus, šī joprojām ļoti aktīva kultūras pasākumu dalībniece un deju kolektīvu vadītāja uzsvēra, ka neizdzēšamas pēdas viņas atmiņā atstāja partijas komitejas konferences, kurās valdīja tik stingri noteikumi, ka bija dzirdams pat, kā muša lido.

Aloida Andžāne novēlēja pašreizējiem kultūras darbiniekiem veselību, enerģiju un izturību.

Aloidu Andžāni kultūras nama direktora amatā nomainījis Anatolijs Livča – tagadējais Krāslavas Mūzikas skolas akordeona spēles pedagogs. Viņam liktenis bija lēmis strādāt pārmaiņu laikā – līdz ar pārkārtošanās periodu nāca saimnieciskais aprēķins, līgumi un... diskotēkas. No vienas puses, kā atcerējās Anatolijs, pārbūves laikā bija jūtama lielāka brīvība, tomēr izsaukumus „uz paklāja” pie priekšniecības neviens vēl nebija atcēlis, un vajadzēja atskaitīties par katru sīkumu.

Taču, kā zināms, cilvēki paši izrotā savu dzīvi ar spilgtām krāsām. Kultūras nama kolektīvā tolaik tika iedibināta slavena tradīcija – Jaunā gada priekšvakarā visi darbinieki, apbruņojušies ar cirvjiem un zāģiem, kopā brauca uz mežu, lai izvēlētos visskaistāko svētku eglīti.

No Anatolija Livčas stafeti pārņēmis Jāzeps Dobkevičs, kas 20 gadus strādāja KN direktora amatā. Viņš ir vadījis kultūras nama darbu ļoti sarežģītajā, bet interesantajā Trešās Atmodas laikā. Uzsākot dzīvi neatkarīgajā Latvijā, cilvēki izjuta sevī lielu spēku, kas, protams, nevarēja neatspoguļoties pašdarbības kolektīvu radošajā darbībā – parādījās jauni svētki, jaunas idejas, dejas un dziesmas, kas nāca no sirds.

Pašlaik Krāslavas Kultūras namu vada Valda Timule.  

„Tolaik, 1993. gadā, kad es šajā kultūras namā aizstāvēju savu diplomdarbu, pat nevarēju iedomāties, ka pēc 24 gadiem es atgriezīšos un stāšos pie šīs stūres,” dalījās atmiņās Valda.

Mūsdienās krāslaviešu svētkus un ikdienu izdaiļo vairāki deju un vokālie kolektīvi, kuros darbojas gan jaunieši, gan pieaugušie pašdarbnieki. Turklāt tagad Krāslavas Kultūras namā ir arī amatierteātris.

Kultūras darbinieki lepojas ar pasākumiem, kas tika organizēti pēdējo desmit gadu laikā – barikāžu aizstāvju tikšanās vakari, patriotiski pasākumi par godu valsts svētkiem, koncerti pilsētas svētkos, Raimonda Paula dziesmu konkurss, Jāzepa dienai veltīti priekšnesumi, Deju svētki, Līgo svētku ielīgošanas aktivitātes, Miķeļdienas gadatirgus, Bērnības svētki, Ziemassvētku egles iedegšana pilsētas laukumā, Jaungada balles un pašdarbības kolektīvu atpūtas vakari, deju un vokālo kolektīvu jubilejas, dažādu mākslinieku un fotogrāfu darbu izstādes un arī ikgadējie glezniecības plenēri.

Šajā nozīmīgajā jubilejā kultūras nama kolektīvu sveica Krāslavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Viktors Moisejs: „Visu piecdesmit gadu garumā pie kultūras nama „stūres” strādāja profesionāļi, kas godam pildīja savus pienākumus, viņu vadītajos pašdarbības kolektīvos piedalījās mūsu pilsētas aktīvākie iedzīvotāji. Arī šodien kultūras nams dzīvo pilnvērtīgu dzīvi, un tā „kapteine” stūrē savu „kuģi” pareizajā virzienā.”

Neskatoties uz to, ka pusgadsimta garumā kultūras namā nomainījušies vairāki vadītāji, tā kolektīvs vienmēr izpauž savu cieņu pret pagātni un saglabā uzticību tradīcijām. Tāpat kā pirms pusgadsimta, arī šodien katrs kultūras nama stūrītis ir radošuma, jaunības, veselības, optimisma un talantu pilns.

Šajā svinīgajā vakarā, kā jau tas pienākas jubilejas pasākumā, tika izteikts daudz labu vārdu, bija dāvināts daudz ziedu un dāvanu. Taču galvenā balva kultūras darbiniekiem vienmēr bija un ir viena - skatītāju atzinība.

Elvīra Škutāne, autores foto

Fotogalerija