Skolēni gatavo uzvedumu Krāslavas jubilejai

Pievienots: 30.11.2017

Krāslavas Varavīksnes vidusskolas vecāko klašu audzēkņi, sagaidot Latvijas 99. dzimšanas dienu, skolas aktu zālē uzstājās ar uzveduma „Manas pilsētas jaunība” fragmentu, kas stāsta par Krāslavas vēsturi laika posmā no 20. līdz 40. gadiem. Mākslinieciskās pašdarbības fakultatīva un skolas teātra kolektīva vadītājam Andrejam Jakubovskim jautāju, kādi ir tālākie plāni attiecībā uz šo uzvedumu?

- Šogad ar vecāko klašu skolēniem nolēmām nedaudz citādāk nekā iepriekšējos gados atzīmēt valsts svētkus. Tā kā nākamgad būs ne tikai Latvijas simtgade, bet arī mūsu pilsētas 95 gadu jubileja, nolēmām pašķirstīt Krāslavas jaunības lappuses un iestudēt izrādi par Krāslavas vēsturi, kas aptver laika posmu no 20. līdz 40. gadiem. Tas, ko mūsu skolēni parādīja saviem vienaudžiem, skolotājiem un skolas viesiem 17. novembrī, ne tuvu nav viss uzvedums, faktiski tika parādīts uzveduma karkass, kas tiks uzlabots un papildināts.

- Kāpēc izvēlējāties tieši šo laika posmu?

- Tāpēc, ka tas aizsākas ar pilsētas dzimšanas dienu. Par mūsu pilsētas sākumposma vēsturi ne tikai daudziem vidusskolēniem nav dziļa priekšstata, domāju, arī citiem cilvēkiem būtu interesanti kaut ko vairāk uzzināt, tālab kopā ar direktora vietnieci audzināšanas darbā Irēnu Gončarovu sākām rakstīt scenāriju. Vērsāmies pēc palīdzības Krāslavas Vēstures un mākslas muzejā, kur kā vienmēr saņēmām visu, ko lūdzām: informāciju, fotogrāfijas, konsultācijas.

- Kāda būs uzveduma pilnā versija?

- Šobrīd mums ir stāsts par četriem Krāslavas mēriem - Luciānu Gžibovski, Moiseju Rabinoviču, Otto Drustu un Antonu Ruskuli, kas vadīja pilsētu līdz 1940. gadam. Tagad strādājam, lai scenāriju paplašinātu, veidotu to sarežģītāku un pilnīgāku. Vēl gribam pievienot četrus varoņus, kuru likteni cieši saistīti ar Krāslavu. Proti, gribam savā uzvedumā pastāstīt par to, kas ir Artūrs Aparnieks, par Barkānu ģimenes traģisko likteņi, par mācītāju Vitāliju Pašķeviču, kurš traģiski gāja bojā 1941. gadā, bet visupirms gribam runāt par viņu ieguldījumu mūsu pilsētas attīstībā. Tagad izvēlamies ceturto personu, jo mēģinājumi tiks atjaunoti janvārī un mums vēl ir laiks.

- Kas ir tie, kuri kāpj uz skatuves un ir uzņēmušies šo atbildīgo uzdevumu – izstāstīt pilsētas vēsturi?

- Skolā ir mākslinieciskās pašdarbības fakultatīvs, katrs var izvelēties sev darbības virzienu, un kāda daļa izvēlas tieši teātra nodarbības. Pamatā izrādē nodarbināti tie, kuri apmeklē mākslinieciskās pašdarbības teātra novirzienu. Aktieru kodols šajā izrādē ir 10. klases skolēni, kā arī daži no 11. un 12. klases. Turpinot darbu pie izrādes, mums vajadzēs vairāk dalībnieku, bet tie arī būs 10.-11. klašu skolēni. Mēs gribam šo uzvedumu pilnībā parādīt Krāslavas 95. gadadienā. Iespējams, ka ar šo izrādi piedalīsimies arī skolu teātru festivālā Valmierā. Taču prioritāte ir un paliks pilsētas jubileja. Izrādi skatītājiem gribam parādīt 3-4 reizes: pilsētas jubilejā kultūras namā, savas skolas vecāko klašu skolēniem, gribam uzaicināt vecāko klašu skolēnus no ģimnāzijas un pamatskolas un parādīt speciāli viņiem, un tad - pilsētas svētkos. Ja kāds nevarēs noskatīties aprīlī, tad varēs vasarā.

- Kas jums palīdz ar horeogrāfiju, tērpiem un citu nepieciešamo atribūtiku?

- Dejas palīdzēja iestudēt skolotāja Nadežda Adamoviča, ar kuru ceru arī turpmāk sadarboties. Sarežģīts jautājums ir par tērpiem. Dažus kostīmus mēģinām sameklēt savā noliktavā, bet tur diemžēl pamatā ir tērpi Jaungada pasākumiem. Mēģināsim atrast izeju, šobrīd skolēni daudz ko sameklēja savās mājās. Izmantojot izdevību, gribu pateikt lielu paldies Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja darbiniekiem par palīdzību un atbalstu izrādei. Paldies Ivanam Lukšam, kurš atbild par apgaismojumu un izrādes apskaņošanu, kas arī ir ļoti svarīgi. Ceram, ka mūsu kopīgais darbs sagādās lielu prieku krāslaviešiem un viesiem pilsētas 95. gadu jubilejā!

- Paldies par interviju! Lai ieceres piepildās!

Juris Roga,
autora foto