Plānots pilnveidot ārpusģimenes aprūpi

Pievienots: 16.11.2017

Novembra sākumā Rīgas pilī tika godinātas ģimenes, kas audzina bez vecāku gādības palikušus bērnus. Latvijas prezidents Raimonds Vējonis un viņa dzīvesbiedre Iveta Vējone pateicās ģimenēm par mīlestību pret bērniem, par viņu rūpēm un nesavtīgo darbu, kas ir ieguldīts, veidojot māju sajūtu un vidi, kurā bērni var pilnvērtīgi augt un attīstīties.

Uz pasākumu tika uzaicināti arī Krāslavas novada pārstāvji.

Krāslavas novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Regīna Sakoviča:

- Ik gadu Latvijas Valsts prezidents un viņa kundze organizē pasākumus, kas ir veltīti Bāreņu dienai. Sakarā ar to, ka Krāslavas pašvaldībai ir pozitīvi rezultāti darbības jomā, kas ir saistīta ar audžu ģimenēm (mums ir daudz aizbildņu un maz bez vecāku gādības palikušu bērnu), es saņēmu ielūgumu uz Rīgas pilī. No mūsu novada pasākumā piedalījās arī Ināras Ļevšickas audžuģimene.

Tikšanās laikā prezidents aktualizēja jautājumu par to, ka Latvijas sabiedrībai ir aktīvi jālīdzdarbojas, lai palīdzētu bērniem, kas dažādu apstākļu dēļ dzīvo ārpus ģimenes. Bērnunamu vietā ir nepieciešams piedāvāt pakalpojumus, kas atbilst bērnu vajadzībām, nodrošināt nepieciešamo atbalstu audžuģimenēm, aizbildņiem, audžu vecākiem, kā arī palielināt to skaitu.

No nākamā gada valstī tiek plānots pilnveidot ārpusģimenes aprūpi un pakāpeniski palielināt finansiālo atbalstu ģimenēm, kā arī piešķirt finansējumu potenciālo audžuģimeņu apmācībām. Valsts prezidents uzsvēra, ka ikvienam bērnam ir jādod iespēja uzaugt ģimenē vai ģimeniskai videi pietuvinātos apstākļos

- Kāda ir situācija mūsu novadā?

- Krāslavas novada bāriņtiesa un sociālais dienests mērķtiecīgi strādā ar ģimenēm, un bērni tiek izņemti no ģimenes galvenokārt tikai tad, ja ir apdraudēta viņu veselība un dzīvība.

Pašlaik Krāslavas novadā ir astoņas audžuģimenes. Mēs vēlamies informēt novada iedzīvotājus par to, ka ir iespējams iegūt audžuģimenes, audžuvecāku un aizbildņu statusu.

- Kā var kļūt par audžuģimeni?

- Pretendēt uz audžuģimenes statusu var personas no 25 līdz 60 gadiem, lai gan ir arī izņēmumi. Interesentiem ir jāsazinās ar bāriņtiesu. Mēneša laikā mēs izskatām dokumentus, pārbaudām dzīves apstākļus, kā arī izvērtējam motivāciju un kompetenci bērnu audzināšanas jomā. Pēc tam ģimene iziet speciālu bezmaksas apmācības kursu, un tikai tad iegūst audžuģimenes statusu. Informācija par šo ģimeni tiek ievietota reģistrā un katru mēnesi tiek publicēta Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas tīmekļa vietnē. Lai bērns tiktu nodots audžuģimenes aprūpē, tai ir nepieciešams noslēgt līgumu ar pašvaldību.

Bērnu uzturēšanai audžuģimenes saņem atbalstu gan no valsts, gan no pašvaldības.

No 2018. gada Latvijā plānots izveidot specializētās audžuģimenes.

- Ko nozīmē specializētā audžuģimene?

- Specializētajās audžuģimenēs tiks audzināti bērni no dzimšanas līdz trīs gadiem, kā arī bērni ar īpašām vajadzībām. Īpaši apmācīti cilvēki nodrošinās specializētajā audžuģimenē bērna vecumam, individuālajai attīstībai un sociālajām iemaņām atbilstošu aprūpi.

Turklāt valsts plāno sekmēt arī aizbildņu kustību.

- Vai tagadējie bērnu nami paliks pagātnē?

Pamatojoties uz ilggadējo praksi, varu teikt, ka krīzes centriem noteikti ir jāpastāv. Situācijas var būt ļoti sarežģītas. Piemēram, no vienas ģimenes mēs izņēmām desmit bērnus, taču sadalīt viņus nav vēlams. Reizēm bērni tiek izņemt no ģimenes nakts laikā. Tādēļ obligāti ir jābūt vietai, kurā krīzes situācijā, grūtajos dzīves brīžos, kādu laiku bērni varētu uzturēties.

- Paldies par atbildēm!

Elvīra Škutāne