Pirmsskolas izglītības iestādei „Pīlādzītis” – 35 (V)

Ja pasaulē nebūtu pārmaiņu, nebūtu arī taureņu!

Pievienots: 12.11.2021

2021. gads ir mans trīsdesmit pirmais darba gads manā pirmajā un vienīgajā pamatdarba vietā – Krāslavas novada bērnudārzā „Pīlādzītis”. Tas ir bijis laiks gan ar kāpumiem, gan ar kritumiem, gan ar izaicinājumiem, gan ar iedvesmu - bet pārsvarā ļoti interesants periods! Savas darba gaitas šajā iestādē, toreizējā Krāslavas 5. bērnudārzā „Rjabinuška”, es uzsāku 17 gadu vecumā 1990. gada 26. oktobrī pēc Krāslavas 2. vidusskolas absolvēšanas.

Vadītājas Jeļenas Orlovas darba posms (1986. g.-1992. g.)

Toreizēja bērnudārza vadītāja Jeļena Orlova mani uzņēma ļoti laipni un ieinteresēti, pieņemot darbā par audzinātājas palīdzi.

Kad es 1990. gadā iesāku strādāt bērnudārzā „Rjabinuška”, tajā darbojās ne tikai pirmsskolas grupas, bet arī pilsētas skolu 1. klases; vēlāk iestādē strādāja 12 grupas, tās apmeklēja bērni vecumā no 11 mēnešiem līdz 7 gadiem. Bērnudārzs strādāja gan darba dienās, gan sestdienās.

Tā laika darbinieku sarakstos var manīt tādus amatus, kuru pašlaik dažādu iemeslu dēļ vairs nav: veļas pārzine un šuvēja, nakts aukle un sargs; bija arī otrā medmāsa, otrā veļas mazgātāja, trešais sētnieks, otrais remontstrādnieks, vairāki audzinātāju un auklīšu aizvietotāji. Logopēds un psihologs bija no Krāslavas rajona izglītības pārvaldes, viņi nāca darboties ar bērniem pēc nepieciešamības.

Manas pirmās trīs darba nedēļas ātri pagāja, un es tiku pārcelta audzinātājas amatā, kurā nostrādāju septiņus gadus.

Atceros savus pirmos svētkus: es no galvas mācījos scenāriju un garos dzejoļus, ļoti nervozēju un gandrīz negulēju naktī. Atceros arī savu pirmo atklāto nodarbību, vēl šodien es detaļās redzu, kā izskatījās grupa, kādus uzdevumus veica bērni un kā mani paslavēja vadītāja Jeļena Orlova par diferencēto uzdevumu piedāvājumu bērniem, jo tolaik tā bija jaunā metodika pirmsskolā.

No bērnudārza atvēršanas brīža līdz šai dienai mūsu kolektīvā vēl joprojām strādā viena darbiniece, paliekot uzticīga savai darbavietai nu jau 35 gadus – tā ir Viktorija Mališeva, veļas mazgātāja.

Vadītājas Ārijas Pauliņas periods (1991. g. -1993. g.)

Šajos gados paralēli darbam es mācījos Liepājas Pedagoģiskajā augstskolā un vēlāk ieguvu augstāko pedagoģisko izglītību, kaut savienot mācības un darbu bija sarežģīti, jo tolaik strauji mainījās izglītības sistēma Latvijā.

Mani pirmie darba gadi bija pilni ar jauniem izaicinājumiem, izglītības reformām, daudzām grūtībām; tie bija Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas gadi.

Vadītājas Vitas Sprukstiņas periods (1993. g. – 2004. g.)

Pateicoties brīnišķīgam kontaktam ar manām ilggadīgām kolēģēm skolotāju Viju Barševsku, auklīti Valentīnu Žurņu un 10. grupas bērnu vecākiem, kuri bija ļoti saprotoši un atsaucīgi, kopā varējām realizēt vairākās idejas: gan izremontēt pastaigu laukuma atribūtus, gan veiksmīgi piedalīties konkursos „Pīlādzīte un Pīlādzītis” un „Gudrītis”, gan sagatavot priekšnesumu vecāku un bērnu pasaku inscenējumos, gan startēt ģimeņu sacensībās „Sporta stafetes”.

Savus audzēkņus un viņu vecākus es vienmēr atceros ar siltumu sirdī. Atceros savas vizītes pie bērniem mājās (tolaik bija tāds darba uzdevums, lai labāk iepazīties ar audzēkņu dzīves apstākļiem) - ar kādu patieso prieku bērni mani sagaidīja, rādot savas rotaļlietas un grāmatas; bet viņu vecāki vienmēr centās ar kaut ko pacienāt, uzklāt tējas galdu.

Kopš 1996. gada pēc bērnudārza tālaika vadītājas Vitas Skrukstiņas aicinājuma es iesāku vadīt dramatizācijas pulciņu un turpinu to darīt arī pašlaik, nu jau 25 gadus; savu teātra pulciņa vadītājas darba pieredzi es apkopoju 2018. gada izdevniecībā „RaKa” izdotajā grāmatā „Teātra pulciņš pirmsskolā un sākumskolā”.

Teātra pulciņa dalībnieki ik gadu sagatavoja 1 – 3 inscenējumus; bet 1999.-2004. g. mana teātra pulciņa audzēkņu uzstāšanos vairākkārt varēja redzēt Krāslavas TV kanālā – tradicionālajā bērnu muzikāli teatralizētajā sižetā.   

Pašlaik es bieži vien ar lepnumu vēroju, ka mani bijušie „Pīlādzīša” teātra pulciņa dalībnieki vairākus gadus veiksmīgi startē dažādu līmeņu daiļlasītāju konkursos: gan Krāslavas rajonā un vēlāk novadā, gan zonas konkursā „Zvirbulis”, gan konkursa finālā Rīgā.

 No 1997. gada pēc mācību uzsākšanas Latvijas Universitātes maģistratūrā esmu „Pīlādzītis” metodiķe, vēlāk vadītājas vietniece metodiskajā darbā un pašlaik – vadītājas vietniece izglītības jomā.

Atceroties iestādes vadītājas Vitas Sprukstiņas aicinājumu kļūt par metodiķi, es brīnos par viņas drosmi un uzticēšanos man. Savu jauno metodiķa amatu es uztveru ļoti atbildīgi un ar lielu degsmi.   

Tolaik „Pīlādzītī” tika iesākta Dambretes turnīra tradīcija, kas turpinās arī pašlaik; vairākus gadus notika dziedātāju konkurss „Cālis”, bērnu talantu konkurss „Pīlādzīte un Pīlādzītis”, daiļlasītāju konkurss, priekšnesumu konkurss „Popiela”, gada atskaites koncerti, erudītu konkursi bērniem, piemēram: „Krāslava – mana dzimtā vieta”, „Drošības Ābece”, „Kas? Kur? Kad?”, jauno matemātiķu komandu konkurss „Gudrītis”.  

Šajos gados iestādē sāka darboties dažādi pulciņi bērnu interešu attīstībai: „Dziedātāju ansamblis”, „Teātra pulciņš”, „Aerobikas pulciņš”, „Sarīkojuma dejas”, „Tautas dejas”, „Latviešu folklora”. Kopš 2004. gada „Pīlādzītis” iesāka tradīciju, kas turpinās vēl pašlaik - svinēt Krāslavas pilsētas laukumā bērnības svētkus.

Neatpalika arī darbinieki: vairākus gadus pedagogi ar panākumiem piedalījās metodisko darbu konkursos valsts līmenī, publicējot darba pieredzi metodisko darbu tematiskajos krājumos.

Dažādi bērnudārza mēroga darbinieku profesionālie pasākumi tolaik notika bieži un tiem visiem tika rakstīti detalizēti scenāriji. Interesanti un gaidīti bija konkursi „Labākā gada audzinātāja un auklīte”; darbinieku kolekciju, hobiju un rokdarbu izstādes; darbinieku teatralizēti inscenējumi.

Bet visgaidītākie un lustīgākie bija darbinieku izklaides un sadraudzības ekskursijas, pikniki un vakari ar dzīvo mūziku un dejām: sieviešu dienas pasākums, iestādes jubilejas vakars, Jaunais gads u.c.

2002.- 2004. g. „Pīlādzītis” darbojās kā bāzes pirmsskolas izglītības iestāde Krāslavas rajonā 5 – 6 gadīgo bērnu sagatavošanā pamatizglītības apguvei: daloties pieredzē, organizējot atklātās nodarbības un metodisko darbu konkursus.

Tolaik iestādē darbojās dažādu režīmu grupas: 3,5, 7 un 10,5 stundu apmeklējumā, kā arī diennakts grupa. Bija pieļaujams arī sagatavošanas grupas darbs bez dienas miega. Tādā grupā ar kolēģi Zinaīdu Bernāti un skolotāju palīdzi Regīnu Seļavinu mēs strādājām 2002.-2003. g.

Šajā periodā uz iestādes bāzes darbojās konsultatīvais centrs vecākiem, kurā es kā metodiķe sniedzu atbalstu mājas bērniem, vadot individuālas nodarbības, sagatavojot viņus mācībām skolā.

Ārkārtīgi saistoša pieredze gan man personīgi, gan iestādei kopumā bija pēc vadītājas Vitas Sprukstiņas iniciatīvas dalība SFL programmas „Pārmaiņas izglītībā” projektā „Atvērtā skola” 1999.-2004. g.

Pateicoties dalībai projektā, esmu pilnveidojusi savu meistarību, guvu visdažādāko pieredzi gan tepat Latvijā, gan Somijā, kur man bija gods prezentēt „Pīlādzītis” pieredzi starptautiskajā konferencē Helsinkos; tika apgūta prasme iestādes attīstības plānošanā – šīs prasmes man noder arī pašlaik; bet 2000. gadā es guvu pirmo pieredzi projektu realizēšanā - tas bija projekts ar 600 Ls budžetu „Pirmsskolnieku integrācija veicinošā vidē”, un dažus tā gaitā iepirktus materiālus „Pīlādzītis” izmanto vēl šodien.

Tolaik „Atvērtā skola” projektā gūtā pieredze ir noderīga arī pašlaik, īpaši iekļaujošās, bērncentrētās izglītības organizēšanas jomā un bilingvālās mācību pieejas realizēšanā. Tika izveidoti sadarbību tīkli un kontakti, kas noder vēl joprojām, sazinoties ar kolēģēm un iesaistoties pieredzes apmaiņas braucienos, semināros u.c.

Vadītājas Svetlanas Rukmanes periods (2004. g. – pašlaik)

Ritot laikam, 2004. gada vasaras nogalē mainījās „Pīlādzītis” vadītāja - Svetlana Rukmane, kas arī pašlaik rūpīgi vada iestādi.

Turpinot projekta „Atvērtā skola” sadarbību, 2005. gadā mēs kopā ar Naujenes pirmskolas izglītības iestādes vadītāju Annu Vaideri organizējām mūsu iestāžu pedagogiem Latviešu valodas apguves valsts aģentūras „Skolotāju sadarbības vasaras nometni” Jūrmalā; pedagogi 2 nedēļas gan atpūtās, gan dalījās pieredzē, gan veidoja metodisko mācību līdzekli latviešu valodas pilnveidošanai pastaigu laikā; šis līdzeklis tika publicēts kā daļa no Latvijas skolotāju pieredzes.

„Pīlādzītis” pedagogi, turpinot iepriekšējo gadu tradīcijas, aktīvi iesaistījās valsts mēroga metodisko darbu konkursos: tā, pateicoties 2005. gada veiksmīgajām startam valsts metodisko darbu izstādē ar „Svētku scenāriju krājumu”, izdevniecībā „Pētergailis” 2006. gadā izdeva iestādes pedagogu metodisko materiālu grāmatu „Sanākam svētkus svinēt!” (autoru kolektīvs: Alla Rusecka, Vija Gončarova, Jeļena Vorošilova).

2006. gadā tapa iestādes karogs (autore skolotāja Aija Trunoviča-Stivriņa); tapa arī himna ar mūsu bijušā audzēkņa Sergeja Žukova vārdiem un mūzikas skolotāju Vijas Gončarovas un Allas Ruseckas mūziku. 2011. gadā tapa iestādes devīze „Mēs protam strādāt, protam smiet, draudzēties un jautri diet!” (autore - mūsu bijušo audzēkņu māte Sņežana Petroviča).

Kopš 2006. gada trīs gadus paralēli darbam „Pīlādzītī” es biju Krāslavas rajona izglītības pārvaldes pirmsskolas izglītības speciāliste; bet vēlāk līdz 2016. gadam - Krāslavas novada pirmsskolas izglītības skolotāju metodiskās apvienības vadītāja.

Vēlos pateikties tā laika Krāslavas rajona izglītības pārvaldes vadītājai Lidijai Ostrovskai par sirsnīgumu un izsmeļošu atbalstu, idejām, un iedvesmojošajām sarunām! Savu pienākumu loku es centos veikt pēc labākās sirdsapziņas, jo mans mērķis bija rosināt Krāslavas rajona pirmsskolas izglītības skolotājas uz savu darbu paraudzīties no dažādiem rakursiem un atrast tajā pedagoģiskās veiksmes avotu. 2013. gada Krāslavas novada konkursa „Pirmsskolas vecuma bērnu patriotisma audzināšanas labās prakses piemēri” uzvarētājas tika apbalvotas ar Latvijas Republikas 11.Saeimas izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Valstiskās audzināšanas apakškomisijas Atzinības rakstiem. Savukārt 2014. gadā, eiro ieviešanas gadā Latvijas Republikā, tika rīkots manis vadītās metodiskās apvienības konkurss „Finanšu pratības metodiskie materiāli pirmsskolā”, un konkursa labākie darbi tika publicēti Latvijas Bankas interneta portālā „Naudas skola”.

Tomēr man šķiet, ka par savu lielāko pedagoģisko veiksmi kā Krāslavas novada pirmsskolas skolotāju metodiskās apvienības vadītāja es varu uzskatīt to, ka man izdevās 2013. gadā iedibināt jaunu tradīciju - Krāslavas novadā bērnu Sadziedāšanās svētkus, kas tika turpināti vairākus gadus, arī pēc tam, kad es vairs nepildīju metodiskās apvienības vadītājas pienākumus.

2008. gadā Latvijā sākās reformu laiks pirmsskolas izglītībā, un „Pīlādzītis” saņēma speciālās programmas licenci darbam ar bērniem ar somatiskām saslimšanām, piedāvājot pielāgoto ēdienkarti un atbalsta pasākumus veselības nostiprināšanā.

2006. - 2008. g. bērnudārzs saņēma novada sakoptākās iestādes titulu, bet kopš 2008. gada „Pīlādzītī” notika daudzi vērienīgi renovācijas projekti un infrastruktūras attīstības darbi: tika siltinātā fasāde un mainīti logi, renovēts virtuves bloks un apkures sistēma, remontēti grupu sanitārie mezgli un higiēnas bloki, atjaunoti asfalta celiņi un jumta segums.

Šo periodu atceros kā laiku, kad mācību gadā bija nepieciešams izturēt lielus remontdarbus un apvienot grupas; jo arī pēc remontu pabeigšanas grupu darbiniekiem vajadzēja gan veikt papildus kosmētiskus darbus grupās, gan piepūlēties lai visu sakārtot un sakopt. Bet mūsu saliedēts un čakls kolektīvs tika galā arī ar šo uzdevumu.    

2011. gada „Pīlādzītis” licencēja mācību programmu bērniem ar valodas traucējumiem un kopš tā laika nodrošina logopēda pakalpojumus saviem audzēkņiem; no 2013. gada iestāde realizē mācību programmas un atbalstu bērniem ar fiziskiem un jauktiem attīstības traucējumiem. Bērnudārzā 5-6-gadīgie bērni kopš 2016. gada apgūst AS „Latvijas valsts meži” Eko programmu „Cūkmena detektīvi”.

2011. gads bija arī sākums jaunai pedagogu novērtēšanas sistēmai, kad vairākas skolotājas mūsu iestādē ieguva dažādas darba kvalitātes pakāpes, maģistra grādus un mentoru apliecības.

2012. gadā iestāde iesaistījās Leonardo da Vinči projekta „Design for excellence” darba grupā „Iestādes pašvērtēšanas datorprogrammas „GOA WorkBench” testēšana”. Šajā projektā esmu mācījusies ar aizrautību un no visas sirds, nemitīgi iesaistot iestādes darbiniekus jaunu prasmju apgūšanā, iestādes darba novērtēšanā un uzlabojumu plānošanā. Darbošanās ar šo rīku ne tikai paplašināja manu skatījumu par iestādes darba plānošanu, bet lika justies arī līdzatbildīgai par bērnudārza metodiskā un pedagoģiskā darba stūrakmeņu veidošanu, bet kopīgās diskusijas un „prāta vētras” apspriedes atkal un atkal ļāva pārliecināties, cik atbildīgi, zinoši un entuziasma pilni ir „Pīlādzītis” darbinieki, mani mīļie un jaukie kolēģi.

Līdz ar jauno tehnoloģiju attīstību mainījās arī „Pīlādzītis”, tā komunikācija ar vecākiem un Krāslavas kopienu. Kopš 2012. gada bērnudārzam ir sava tīmekļvietne www.piladzitis.lv un lapa sociālajā tīklā „facebook”. Savu darbu skolotājas sāka plānot vietnē e-klase.lv.

Apzinoties savu svarīgu lomu vietējas kopienas stiprināšanā, kopš 2013. gada bērnudārzs ik gadu iesaistās Latvijas skolēnu karjeras pasākumā „Ēnu diena”, uzaicinot novada skolēnus iepazīt pirmsskolas darbinieku profesijas. Priecē fakts, ka Ēnu dienas akcijas dalībnieki apzināti atgriežas darbā „Pīlādzītī” vasaras skolēnu nodarbinātības pasākumos, kā arī viena no mūsu jaunajām skolotājām, Diāna Andzāne, vairākus gadus bija aktīva Ēnu dienas dalībniece.

Par vēl vienu labu tradīciju kļuva radošās darbnīcas pilsētas pasākumos, iestādes labdarības akcijas, koncerti veco ļaužu pansionātos, ziedojumu vākšanas akcijas slimiem bērniem un jauniešiem, labo darbu nedēļas u.c.

Laika gaitā radās arī jaunās tradīcijas, jauni pasākumi; ar smaidu atceros 2014. gada 1. aprīli, jeb Māņu dienas „Čību un pidžamu dienu”, kad iestādes darbinieki un bērni, ģērbjoties pidžamās, naktskreklos un čībiņās, piedalījās spilvenu cīņā, čību stafetēs, hokejā un „fantu spēlē”, bet nobeigumā visi draiskojās pidžamu diskotēkā.

Kopš 2014. gada sākam pastiprināti pievērsties bērnu veselības uzlabošanai: svinēt Starptautisko Putras dienu, rosinot bērnus veselīgi ēst; piedalīties Latvijas veselības nedēļā; laika gaitā ik gadu šīm aktivitātēm pievienojās citas: Olimpiskā diena, Sporta nedēļa, Roku mazgāšanas diena, Zobu tīrīšanas diena, Āra nodarbību dienas, Pasaules Sniega diena u.c. Latiņa bērnu veselības stiprināšanā tika augstu pacelta, un nevienu gadu tā nav nolaista zemāk – līdz 2020. gadā iestāde ir pievienojusies Nacionālajam Veselību veicinošo skolu tīklam.

Ļoti motivējošs jaunu prasmju apgūšanai bija laiks, kad mūsu Krāslavas „Pīlādzītis” sadarbojās ar vēl deviņiem Latvijas „Pīlādzīšu” bērnudārziem no Talsiem, Auces, Balviem, Cēsīm, Daugavpils, Siguldas, Smiltenes, Jelgavas un Rīgas, rīkojot apmaiņas braucienus cits pie cita - „Pīlādzīšu” salidojumus no 2014. līdz 2018. gadam. Nenoliedzami šī pieredze bija gan motivējošā, gan izzinošā, gan saskarsmes prasmes pilnveidojošā. Diemžēl jauni laiki nesa daudzus ierobežojumus un jau divus gadus nevaram satikties klātienē.

2014. gadā tika reģistrēta biedrība „Pīlādzītis klubs”, kuru man uzticēja vadīt, un es turpinu to pašlaik, kopā ar atbalsta komandu realizējot dažādus projektus un piesaistot finanšu līdzekļus „Pīlādzītis” atbalstam; pateicoties biedrībai, kopā iestādes attīstībā tika ieguldīti vairāk nekā 30000 eiro. 2014. gadā biedrība iesāka jaunu tradīciju Krāslavā, un bērnudārza aktīvistes to turpina jau vairākus gadus – Jaungada svētku egles iedegšanas pasākums pilsētas bērniem. Esmu gandarīta, ka šī tradīcija kļuva populāra, jo tas ir vēl viens labā darba piemērs, ko brīvprātīgi sniedz „Pīlādzītis” Krāslavai.

No 2014. gada vasaras tika ieviestā vēl viena labā ideja – regulārās vasaras nometnes bērniem; šīs vasaras nometnes kļuva ļoti noderīgas un pieprasītās Krāslavā, bērni un vecāki interesējas un pierakstās nometnē jau vairākas nedēļas iepriekš.

Kopš 2015. gada iestādē, biedrības telpās, darbojas „Zinīšu laboratorija” – eksperimentu pulciņš, kuru vada jaukā un radošā skolotāja Ilona Eisaka. Bet 2016. gadā tika atvērta Sajūtu istaba, kas priecē ne vien bērnus un vecākus, bet arī citus interesentus; šo telpu savā darbā arī izmanto iestādes psihologs.

Kopš 2015. gada „Pīlādzītis” pievērsās bērnu drošības tēmai, ik gadu tumšajos ziemas mēnešos sadarbībā ar pašvaldības policiju organizējot bērniem praktisko nodarbību „Melnā lelle” - par atstarotāju nēsāšanas nepieciešamību.

Prātā paliks arī daudzu darbinieku jubileju jautri un muzikāli pasākumi, kurus ar savu priekšnesumu kuplināja kolēģi, kuru vidū neiztrūkstoša vienmēr biju arī es. Žēl, ka tikai retam interesentam no malas ir bijusi iespēja ielūkoties šajos pasākumos. Viņi noteikti pārliecinātos, ka „Pīlādzītī” strādā ne tikai prasmīgi profesionāļi, bet arī visnotaļ jautri, bezgala asprātīgi, radoši un sirsnīgi cilvēki.

Pateicoties vecāku un darbinieku aktīvai līdzdalībai, 2013.-2021. g.iestādē tiek realizēti vairāki labiekārtošanas projekti, norisinās grupu un laukumu papildināšana ar jauniem atribūtiem.

2019. gada 1. septembrī stājas spēkā jaunās pirmsskolas izglītības vadlīnijas, un Latvijā sāk īstenot pakāpeniskas un pēctecīgas pārmaiņas mācību saturā un pieejā. Atbilstoši tam pēdējos gados „Pīlādzītis” pārstrukturē savu pedagoģisko darbu uz kompetenču pieejā balstīto. Tāpēc mēs „Pīlādzītī” nemitīgi „augam” kopā ar saviem audzēkņiem: daudz mācāmies un aprobējam, intensīvi apgūstam dažādus kursus un pielietojam praksē jauno metodiku.

Par saviem toreizējiem un tagadējiem kolēģiem varu teikt tikai to labāko – „Pīlādzītī” strādā brīnišķīgie cilvēki. Pēdējos gados saskaroties arvien biežāk ar jauniem izaicinājumiem sakarā ar epidemioloģisko situāciju valstī, gan pielāgojām mācību metodes, gan pārceļam pasākumu svinēšanu no iekštelpām uz āru, gan iemācījāmies atbalstīt bērnus attālināti, gan apguvām sanāksmju rīkošanu videokonferences čatā.

Pašlaik iestādē darbojas 10 grupas, pedagogi realizē 10 licencētās mācību programmas, piedāvājot izglītību latviešu plūsmā un mazākumtautību programmā, nodrošinot logopēda un psihologa atbalstu, koriģējošo vingrošanu un individualizētu ēdienkarti, kā arī dažādus interešu pulciņus: dziedātāju ansambļus, ritmiku un logoritmiku, angļu un latviešu valodu, eksperimentus, teātri, medijprātības ar robotikas elementiem.

Mani pirmie audzināmie nu jau paši kļuvuši par vecākiem. Priecē, ka daudzi no mūsu audzēkņiem paliek uzticīgi „Pīlādzītim” un gan savus bērnus ved šajā bērnudārzā, gan paši pievienojas „Pīlādzītis” kolektīvam: skolotājas Velta Bernāte, Elīne Vilmane un Diāna Andžāne, medmāsa Jūlija Lazučenoka, saimniecības pārzine Laurita Vilmane, skolotāju palīdzes Solvita Murāne un Violeta Bernāte.

Gadu gaitā izveidojās krāslaviešu ģimeņu dinastijas, kas iepriekš strādāja vai pašlaik strādā „Pīlādzītī”:

Olga Maļinovska (skolotāja) ar māti Regīnu Seļavinu (veļas pārzine);

māte Zinaīda Duka (saimniecības pārzine) ar meitu Ilonu Karpenko (auklīte);

Janīna Matuševa (lietvede) ar māsu Zinaīdu Kucinu (noliktavas pārzine), viņas meitu Oļesju Kucinu (apkopēja) un māsas meitu Violetu Bernāti (skolotāju palīdze);

Vija Dzalbe (skolotāja), viņas māsa Zinaīda Bernāte (sporta skolotāja) ar meitu Veltu Bernāti (skolotāja);

Ināra Menicka (auklīte) ar meitu Jūliju Lazučenoku;

māsas Elīne Vilmane (skolotāja) un Laurita Stikute (saimniecības pārzine);

vīrs ar sievu - Genādijs (remontstrādnieks) un Aina (skolotāja) Rihlicki.

Es lepojos ar to, ka esmu šī bērnudārza pedagogs. Esmu droša, ka tieši „Pīlādzīša” radošais gars, fantastiski kolēģi, atbalstoši vecāki un labākie bērni ir mūsu iestādes panākumu atslēdziņa.

Es vēlētos, lai „Pīlādzītis” vēl ilgus gadus funkcionē kā mācīšanās organizācija, kas spējīga pielāgoties jauniem apstākļiem!

Daudz laimes, „Pīlādzīt”!

Jeļena Vorošilova,
foto no personīgā un iestādes arhīva

Fotogalerija