Krāslavas Valsts ģimnāzijai – 95

Pievienots: 04.01.2018

Laika ritējums ir bezgalīgs, to nevar mainīt, apturēt vai pagriezt atpakaļ. Laika mūžīgajā skrējienā mēs, ģimnāzijas kolektīvs, atkal esam liela notikuma – skolas jubilejas – gaidās. Ir aizritējuši kārtējie 5 gadi kopš iepriekšējās jubilejas, tāpēc caur novada preses izdevumiem piedāvājam rakstu sēriju, kurā tiks atspoguļots ieskats skolas vēsturē, atainoti būtiskākie notikumi, sasniegumi, pārmaiņas, mūsu izaugsme piecu gadu laikā, jo gandrīz katrs pilsētas iedzīvotājs ir mazākā vai lielākā mērā saistīts ar mūsu skolu.

Ieskats Krāslavas Valsts ģimnāzijas vēsturē

 „Vakardiena!
Es tevi tomēr paturēšu
Un ieaijāšu atmiņu šūpulī,
Apklājot ar šodienas steigu
Un debesīs mūžīgo bezgalību.”
(J. Vanags)

Aizrit dienas, mēneši, gadi un gadu simti. Tas viss nes daudz pārmaiņu valstij, sabiedrībai, tautai, nācijai, bet ir lietas un darbi, kas paliek mūžam nemainīgi.

Krāslavas Valsts ģimnāzijas pastāvēšanas vēsture ir pietiekami gara, sarežģīta, dažādu varu un valdību ietekmēta un pārveidota, bet vienmēr tā ir bijusi latviešu skola, latviešu identitātes, kultūras un nācijas lepnuma paudēja, ko, protams, arī mūsdienu skolas kolektīvs visiem iespējamiem veidiem cenšas saglabāt un paust sabiedrībai.

Oficiālais skolas dibināšanas gads ir 1923., kad  bijušajā grāfu Plāteru pilī tiek ierīkota skola. Pirmā direktore ir Valērija Seile (ievērojama latgaliešu un latviešu izglītības un sabiedriskā darbiniece, bibliogrāfe, zinātniece, pirmā sieviete Latgalē, kas ieguva akadēmisko izglītību, Latgales Zemes padomes sekretāre). Drīz vien viņu pārceļ uz Daugavpili un par direktoru nozīmē Jāni Priedīti.

1923. gada rudenī ģimnāzijā atver 3 klases, kurās uzņem 45 skolēnus. 

1925.gadā tiek izveidota četrklasīgā humanitārā tipa ģimnāzija. Mācību maksa skolā bija Ls 80. Pirmais izlaidums notika 1926. gadā, toreiz skolu absolvēja 6 ģimnāzisti.

Lielu cieņu skolotāju un skolēnu vidū bija ieguvis direktors Staņislavs Jaundzems. Lielākā tā laika problēma direktoram bija saglabāt skolēnu skaitu, radīt viņos vēlmi iegūt labu izglītību, kas liktu pamatus viņu nākotnei, jo vairums skolēnu nāca no mazturīgām ģimenēm un apmaksāt izglītību bija sarežģīti. Pateicoties S. Jaundzema gādībai, vairāki skolēni tika atbrīvoti no maksas, tika ieviesta stipendija un pabalsti mazturīgajiem.

    Mācību procesā tolaik ievērojama vieta bija arī  latīņu valodai. Ar labiem panākumiem tika mācīta vācu valoda, tika labiekārtoti fizikas un ķīmijas kabineti.

Skolā pagājušā gadsimta 20.gadu beigās strādāja tolaik ievērojams arheologs un numismāts Rauls Šņore, kurš iesaistīja skolēnus novada senvietu izpētē, līdz ar to tika paveikts kolosāls darbs un savākti ievērojami materiāli, ko vēlākajos gados  izmantoja Pieminekļu aizsardzības valde. Līdz 1940. gada ģimnāzijas vadība bija Valērija Seile (1923. gada vasara), Jānis Priede (1923. – 1928. g.), Staņislavs Jaundzems (1928. – 1935.g.), Jānis Miglinieks (1935. – 1936.g.), Izidors Ancāns (1936. – 1940.g.).

 1940. gada 17. jūnijā PSRS karaspēks okupēja Latvijas teritoriju. Līdz ar to 1940. gada vasara izmainīja visu Latvijas dzīvi, tai skaitā arī izglītības sistēmu. Krāslavas ģimnāzijā pārmaiņas aizsākas jau ar direktora nomaiņu, jo padomju vara nevarēja pieļaut, ka darbu direktora amatā turpinātu toreizējais direktors - priesteris Izidors Ancāns. Par direktoru kļūst no Gaujienas ģimnāzijas atbraukušais Jānis Osītis.

Padomju vara likvidēja skautu, gaidu un mazpulku organizācijas, to vietā tika dibinātas pionieru, komjauniešu organizācijas, kā arī ateistu pulciņi.

1941. gada jūnija, kā arī pēckara represijās daudzi skolēni, skolotāji tika izsūtīti uz Sibīriju.

Savukārt 1941. gada 22. jūnijs atkal nāk ar smagām pārmaiņām – sākas nacistiskās Vācijas uzbrukums Padomju Savienībai. Nacisti sāka realizēt rasisma politiku – jau septembra vidū tika nošauti Krāslavas ebreji, tai skaitā 47 skolas audzēkņi un absolventi. Daudzi jaunieši tika izvesti uz Vācijas darba nometnēm. Liela daļa jaunekļu tika mobilizēti vācu dienestam un ieskaitīti leģionā. Skolas telpas tika atdotas vācu armijas vajadzībām.

Pēc Otrā pasaules kara ģimnāzija tika pārdēvēta par Krāslavas 1. vidusskolu. Skolā notiek dažādas reformas. 20. gs. 50. – 60. gadu izglītības sistēmai raksturīga ražošanas apmācība. Pils vecajos staļļos ierīkoja darbnīcas, kur remontēja un izgatavoja skolas vajadzībām mēbeles, skolēniem bija iespēja apgūt arī mašīnmācību. Toreizējais direktors Jānis Voitiks nebaidījās eksperimentēt. Skolai bija arī savs ābeļdārzs, sakņu dārzs, siltumnīca, bišu drava, audzēja vīnogas. Skolas telpas apkurināja ar malku, kuras sagādē piedalījās vecāko klašu skolēni.

Kabineti tika pārkārtoti par mācību priekšmetu kabinetiem.

1972. gadā skola no gr. Plāteru pils ēkām tiek pārcelta uz jaunuzbūvēto skolu Raiņa ielā 25. Jaunās telpas skolai bija par šauru, tāpēc laika gaitā skolas ēkai tika piebūvētas skolas darbnīcas, sporta zāle, skolas ēdnīca, skolas internāts.

Padomju laikā un vācu okupācijas gados pie skolas vadības stūres bija šādi direktori: Jānis Osītis (1940. -1944.g.), Jans Mickevičs (1944. – 1945.g.), Olga Mutule (1945. – 1946.g.), Jāzeps Lunis (1946. – 1947.g.), Jānis Gineborgs (1947. – 1949.g.), Arturs Vinčelis (1949. – 1951.g.), Viktorija Vjatere (1951. – 1952.g.), Zoja Vozņaka (1952. – 1954.g.), Iļja Pimanovs (1954. – 1956.g.), Jānis Voitiks ( 1956. -1978.g.), Monika Smirnova (1978. – 1979.g.), Stanislavs |Leikučs (1979. – 1987.g.), Viktorija Naļivaiko (1987.g.).

1989. gads – Atmodas sākums Krāslavā ir cieši saistīts ar Krāslavas 1. vidusskolas vārdu. Skolā tika izveidota Tautas frontes nodaļa, skolotāji rūpējās par avīzes „Atmoda” izplatīšanu pilsētā, pirmā sarkanbaltsarkanā karoga pacelšanas brīdī klāt bija arī mūsu skolas skolēni un skolotāji.

1992./ 1993. mācību gadā sākumskolas klasītes tika pārceltas uz telpām Āronsona ielā 3.

1993. gada 17. maijā par godu skolas 70 gadu jubilejai tika atjaunots vēsturiskais Krāslavas ģimnāzijas nosaukums, tika izgatavots skolas karogs, kā arī atjaunotas skautu un gaidu organizācijas.

Pēcpadomju laikā skolas vadību pārņem: Arkādijs Petaško (1987. – 1997.g.), Gunārs Japiņš (1997. – 2009.g.), Jānis Tukāns  (2009. - pašlaik).

Kopš 2001. gada Krāslavas ģimnāzijas vārds gandrīz vienmēr figurē Draudzīgā aicinājuma fonda pilsētas skolu reitinga pirmajā desmitniekā Latvijā. Un tā: 2012./13.m.g – 3. vieta, 2013./14.m.g. – 3.vieta, 2014./15.m.g. – 12. vieta, 2015./16.m.g. – 4. vieta 2016./17.m.g. - 9. vieta.

2008. gadā skolai par labiem un izciliem rezultātiem mācību procesā tiek piešķirts nosaukumus - Krāslavas Valsts ģimnāzija. Šo nosaukumu var iegūt mācību iestāde, kurai skolēnu mācību sasniegumu vidējais procentuālais novērtējums centralizētajos eksāmenos ir vismaz par 10% augstāks nekā valsts vidējais centralizēto eksāmenu procentuālais novērtējums. Desmit gadu laikā esam spējuši saglabāt šo godpilno nosaukumu – Valsts ģimnāzija, cerams, ka arī nākotnes vīzija skolai, neskatoties uz visām peripetijām izglītības sistēmā, būs pozitīva un Krāslavas novads varēs lepoties ar Krāslavas Valsts ģimnāziju.

Nākamajos rakstos lasiet informāciju, kā mums ir veicies mācību jomā un ārpusstundu aktivitātēs.

 Izmantotie avoti: ilggadējās skolas muzeja vadītājas J. Gekišas grāmatas: „Atmiņu gaisma pāri gadiem”, „Skola, tevī ieausts rīta spožums”, „Mēs vienmēr esam pusceļā uz tevi”.

Aija Jakovele, skolas vēstures muzeja pedagogs