Marianna Rukmane: „Mūsdienu skolotājam jābūt saprotošam un pacietīgam”

Pievienots: 09.01.2018

Viena no Varavīksnes vidusskolas jaunajiem pedagogiem ir ļoti mērķtiecīga matemātikas un informātikas skolotāja Marianna Rukmane. Šajā mācību gadā viņa kļuva par klases audzinātāju un sāka vadīt klases audzināšanas stundas 9. a klasē. Marianna uzdrošinājās piedalīties Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) rīkotajā konkursā pedagogiem par labāko klases audzināšanas stundu. Decembra beigās tika paziņots, ka 5.–9. klašu grupā par vienu no labākajām žūrija atzina Krāslavas Varavīksnes vidusskolas skolotājas M.Rukmanes darbu. Šī konkursa mērķis bija dot iespēju pedagogiem radošā un atraktīvā formā runāt par aktuālajiem jautājumiem skolas un klases vidē - cieņu un savstarpējo attiecību kultūru, vardarbību un mobingu, iecietības un empātijas veicināšanu - un radīt mācību materiālu, kas būtu noderīgs arī citiem kustības „Draudzīga skola” dalībniekiem.

Marianna Rukmane piekrita sniegt nelielu interviju par savu pedagoģisko darbību un atbildēja uz jautājumiem par svarīgākajiem aspektiem skolotāja profesijā.

- Kādas īpašības jūs uzskatāt par svarīgākajām skolotāja profesijā? Kādam ir jābūt pedagogam mūsdienu skolā?  

- Skolotāja profesija nav vienkārša, ne katrs cilvēks var būt par pedagogu. Lai kļūtu par labu skolotāju, jābūt iekšējai tieksmei un vēlmei mācīt bērnus, lai viņi apgūtu ne tikai kādu mācību priekšmetu, bet arī dzīvesprasmes. Mūsdienu skolotājam jābūt saprotošam un pacietīgam, jo skolēni ir ļoti dažādi, daudziem nepieciešama individuāla pieeja gan mācību procesā, gan kontakta rašanā. Skolotājam jābūt radošam, vienmēr jācenšas ieinteresēt mūsdienu skolēnus ar dažādām jaunām metodēm un pieejām. Kā arī skolotājam jābūt elastīgam un jāmāk mācīties arī pašam. Laiki mainās, programmas un skolēni mainās, un skolotājam ir jāprot pie tā visa pielāgoties un jebkurā situācijā darīt savu darbu maksimāli labi.

- Vai jūs atceraties savu pirmo stundu skolā?

- Protams, atceros, tā bija stunda 6.a klasē manas prakses laikā Varavīksnes vidusskolā (prakses vadītāja A. Bahmate). Pirms stundas es ļoti uztraucos, jo sapratu, ka tagad es stāvēšu divdesmit skolēnu priekšā un veselas 40 minūtes man būs jāvada viņiem stunda. Noskanot zvanam, es sāku savu stundu pēc plāna, skolēni aktīvi iesaistījās mācību procesā, un mans uztraukums pazuda. Pēc izdevušās stundas es jutos ļoti gandarīta un sapratu, ka profesijas izvēlē es tiešām nekļūdījos. Turklāt šī 6. a klase (šajā mācību gadā nu jau 9. a) kļuva par manu audzināmo klasi.

- Ko jūs gribētu ieteikt skolēniem?

- Es gribētu viņiem atklāt to, ka skolas laiks ir visjaukākais, visinteresantākais periods viņu dzīvē. Arī es skolas gados vienmēr domāju par to, lai tik ātrāk beigtos skola, lai nav jāmācās visi tie priekšmeti, kuri man ne visai patīk. Bet, nonākot augstskolā, sapratu, ka mācību līmenis ir ļoti augsts, atbildības ir vairāk, par sekmēm jārūpējas man pašai. Nemaz nerunājot par darbu, kad katru dienu ir jāpierāda sava profesionalitāte. Un tad es sāku apzināties, cik labi bija skolā. Tāpēc es gribētu visiem skolēniem novēlēt priecāties par skolas gadiem un būt nedaudz pacietīgākiem un motivētākiem. Ņemiet no skolas to, kas jums dzīvē tiešām noderēs – zināšanas, iemaņas, dzīves gudrību, draudzību!

- Kā jūs motivējat skolēnus labi mācīties? Vai jums jau ir kādi savi profesionālie noslēpumi?

- Lielāka motivācija skolēniem ir vajadzīga vecākajās klasēs, kad programmā parādās sarežģītākas tēmas, un visi vienā balsī jautā, kam mums tas vajadzīgs. Tāpēc es vienmēr cenšos ar reāliem piemēriem izskaidrot, kur tas dzīvē ir sastopams un kādās profesijās tas tiek pielietots.

Tāpat kā pieaugušie vēlas, lai par visu padarīto darbu būtu samaksāts, arī skolēni vēlas saņemt kaut kādu atlīdzību par labi paveikto darbu, tāpēc laba motivācija ir punktu krāšana, kuri pārvēršas par atzīmi. Praktiski katrs mājasdarbs, katrs patstāvīgs klases darbs tiek pārbaudīts un novērtēts. Šī pieeja, protams, motivē skolēnus nedaudz vairāk.

- Kas ir laba audzināšanas stunda? Kā to veidot?

- Laba audzināšanas stunda ir tā stunda, no kuras ikviens skolēns var kaut ko iegūt. Tas var būt ieteikums, dzīves mācība vai cita viedoklis. Nav svarīgi, vai patika skolēnam šī stunda vai ne, galvenais, lai no šīs stundas viņš aiziet ar pārdomām. Manuprāt, audzināšanas stundas jāveido tā, lai stāstītājs būtu ne tikai skolotājs, bet arī skolēni varētu izteikties, dalīties ar savu pieredzi un viedokli. Šādās stundās mums jāmācās citam no cita.

- Kā veidot pozitīvas, cieņpilnas attiecības ar skolēniem?

- Lai attiecības ar skolēniem nebūtu pārāk tuvas vai pārāk saspringtas, vēl no pirmās stundas jāparāda sava nostāja. Stundās skolēniem jāliek saprast, ka tas ir mācību process, kurā skolotājs palīdz skolēnam apgūt nepieciešamo materiālu. Taču starpbrīžos skolotājs var arī uzklausīt bērnus, var kopā pasmieties un padiskutēt par tēmām, kas nav saistītas ar mācībām. Es no paša sākuma centos nostādīt sevi tā, lai skolēni saprastu, ka esmu nevis stingra, bet taisnīga skolotāja. Kā skolēns izturas pret mani un manu priekšmetu, tā es izturos pret viņa darba vērtēšanu. Kad skolēns to apzinās, attiecības biežāk mainās uz labāko pusi.

Kas attiecas uz audzināmo klasi, tad robežas nedaudz saplūst, jo gribas, lai ar šo klasi veidotos labākas attiecības, lielāka saprašanās un uzticēšanās. Tāpēc es vienmēr cenšos sadzirdēt savu klasi, viņu vēlmes, ieteikumus un neapmierinātību. Jāmāk nostādīt sevi skolēna vietā, dažreiz tas palīdz izprast viņa problēmas, kas ļauj rast pareizāku risinājumu.

Jaunie skolotāji ir skolas nākotne. Tāpēc ir vērts iepazīties ar viņu aktīvo dzīves pozīciju, veicināt atvērtību visām inovācijām.

Vija Marhileviča, Varavīksnes vidusskolas direktores vietniece mācību jautājumos, pastāstīja par to, ka pašlaik skolā tiek sagatavota licencēšanai jauna izglītības programma vidusskolai - vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma. No tagadējās programmas tā atšķirsies, pirmkārt, ar to, ka tā būs ar latviešu mācībvalodu, un krievu valoda jau būs kā svešvaloda, kas dos iespēju, beidzot 12. klasi, kārtot eksāmenu jebkurā no svešvalodām, nevis tikai angļu valodā, un mūsu skolas beidzēji saņems dokumentu ar latviešu skolas izglītības kodu. Sakarā ar to, ka atbilstoši CE rezultātiem matemātikā Varavīksnes vidusskolā tie ir augstāki nekā vidēji valstī, priekšroka tiks dota tālākai matemātisko spēju attīstībai, palielinot matemātikas stundu skaitu un nemainot kopējo skolēna slodzi. Plānots palielināt arī angļu valodas stundu skaitu un ieviest tādu mācību priekšmetu kā programmēšanas pamati.

Šīs intervijas varone – Marianna Rukmane – nākamajā mācību gadā būs matemātikas un informātikas skolotāja un klases audzinātāja 10. klasē, kurā tiks īstenota iepriekšminētā izglītības programma. Novēlēsim viņai veiksmi šajā jaunajā pedagoģiskās darbības posmā!

Galina Mikulāne
Foto no M.Rukmanes personīgā arhīva