Viss par tomātiem

Pievienots: 19.03.2018

Straujiem soļiem tuvojas pavasaris, un laucinieki jau raugās, vai lāpstas un citi darbarīki ir kārtībā, domā par sēklām un citām ar ražas iegūšanu saistītiem jautājumiem. Tālab 15. martā Robežnieku bibliotēkā notika pasākums „Viss par tomātiem”, kurā bioloģe Alla Mustermane dalījās savā ilggadīgajā tomātu audzēšanas pieredzē ar pagasta ļaudīm un dažiem interesentiem no Krāslavas.

Pasākuma gaitā Alla klātesošajai publikai pastāstīja interesantus faktus par tomātu vēsturi, šķirņu daudzveidību, ko jāņem vērā, lai izaudzētu bagātīgu tomātu ražu, kā arī atbildēja uz interesentu jautājumiem. Savu stāstījumu viņa ilustrēja, izdalot apskatei tomātu sēklu paciņas un plašu informatīvo materiālu par šo augu, kas publicēts specializētajos izdevumos un dažādos medijos. 

Noslēgumā pasākuma dalībnieki varēja piedalīties jautājumu konkursā, kurā par katru pareizu atbildi varēja iegūt paciņu tomātu sēklu. Nav brīnums, ka visbagātāko sēklu ražu savā īpašumā ieguva klausītāja, kura visu pasākuma laiku cītīgi konspektēja Allas lekciju. Taču arī visiem pārējiem dalībniekiem tika vismaz pa vienai sēklu paciņai. Pēc tam pasākuma rīkotāji visus aicināja turpināt apspriest tomātu audzēšanas tēmu neformālākā gaisotnē pie tējas tases ar smalkmaizītēm.

- Alla, lūdzu iepazīstiniet ar sevi „Krāslavas Vēstis” lasītājus!

- Mans tēvs ir latvietis, māte nāk no Baltkrievijas, bērnībā dzīvoju Robežniekos, līdz vecāki pārbrauca uz Jelgavu. Dzīves ritumā vecāki atgriezās dzimtajā pusē, šodien es dzīvoju kopā ar vecākiem Nauļānos. Man ir bioloģiskā izglītība – esmu botāniķe. Tiesa, sākotnēji plānoju studēt Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē, taču pēdējā brīdī draudzene atteicās sastādīt man kompāniju – Daugavpils viņai esot patālu. Es devos uz konsultācijām Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē, kur strādāja vecs profesors vācietis - ļoti zinošs un ļoti sirsnīgs cilvēks. Pateicoties profesora aizrautībai ar bioloģiju, es sev uzstādīju mērķi – stāšos universitātē kaut piecas reizes, bet iestāšos! Par studenti kļuvu ar pirmo piegājienu. Darba mūžs pagāja Mežotnes selekcijas stacijā, kur nodarbojos ar cukurbietēm. Mūsu vadošais institūts atradās Kijevā, turp bieži nācās braukt komandējumos. Latvijā bija izstrādātas ļoti labas šķirnes, šajā jomā Mežotnes selekcijas stacijā bija teicami panākumi, diemžēl šodien šis darbs varētu sacīt neglābjami zaudēts.

- Kā pati pievērsāties tomātu audzēšanai?

- Dzīvojot ar vecākiem lauku apvidū, centos ar kaut ko nodarboties, bet dvēsele prasīja ko tuvāku profesijai. Tomātiem esmu pievērsusies ļoti sen - faktiski kopš pabeidzu universitāti. Jelgavā mums bija piemājas saimniecība, kur vienmēr eksperimentēju, kaut ko pārbaudīju. Nodarbojos ne tikai ar tomātu audzēšanu, eksperimentēju arī ar citiem kultūraugiem. Šeit man ir aptuveni 100 šķirnes, no dažām laika gaitā atsakos, vietā iegādājos kaut ko jaunu. Izgaršot tomātu šķirnes nav pats galvenais. Man vislielāko prieku sagādā izaudzēt bagātīgu ražu un mūsu apstākļos izmēģināt izaudzēt labu ražu no kādas jaunas tomātu šķirnes. Šodien tomāti ir visās varavīksnes krāsās, gribas izmēģināt to un šo. Ja vēl sanāk iegūt bagātīgu ražu, tad prieks neaprakstāms.

- Pieņemsim, cilvēkam apnikuši lielveikala tomāti un viņš pēkšņi iedomājas pats izaudzēt šo augli savam pusdienu galdam. Ar ko sākt?

- Ar teorijas apguvi. No praktiskās rīcības - vispirms jāuzrok un atbilstoši tomātu audzēšanas prasībām jāsagatavo zeme. Tas ir būtiski. Panākumu svarīgs stūrakmens ir kvalitatīvs stādāmais materiāls, kas daudziem ir liels klupšanas akmens. Pērkot tirgū, nespeciālistam grūti novērtēt, ko īsti viņam mēģina pārdot. Ja tirgū jautāsi konkrētu šķirni, pārdevējs, protams, pateiks, ka viņam tā ir un kā rāda pat manu paziņu pieredze, rezultātā izaugs pavisam kas cits. Tomātu sēklas ieteiktu pirkt tikai pie zināma pārdevēja, par kura reputāciju jums šaubu nav. Nepazīstamam pārdevējam es jautāju nevis konkrētu šķirni, bet to, kādas šķirnes viņš tirgo. Sākot nodarboties ar tomātu audzēšanu bez jebkādas pieredzes, cilvēkam noteikti vajag izlemt, kā īsti gribas tos audzēt – zem klajas debess vai siltumnīcā? Mūsu klimatiskajos apstākļos es ieteiktu izvēlēties tieši siltumnīcu šķirnes, lai sāktu uzkrāt pieredzi. Tālāk sākas rutīna – tomāti prasa milzums darba. Katru nedēļu jāapgriež bojātās lapiņas, jāveic slimību profilakse, jāpiebaro utt.

- Pirmā raža novākta, kā saprast, ka viss izdevies?

- Ar savu pieredzi varu tikai uzmest skatienu tomāta krūmam un pateikt - izdevās raža vai nē. Sevi neuzskatu par profesionāli, jo neesmu agronome un visas detaļas nevaru komentēt, bet cilvēkam, kurš vispār ir tikai šī ceļa sākumā, ir jāvadās pēc instrukcijas uz iepakojuma. Ja iegūtā raža ir tuva tam, kas rakstīts uz iepakojuma, viņš var priecāties un turpināt pilnveidoties. Uzskatu, tomātus var izaudzēt jebkurš cilvēks, kuram piemīt liela darba mīlestība.

- Kur jūs liekat to ražu, ko iegūstat no savām neskaitāmajām tomātu šķirnēm?

- Tomātus izaudzēju ļoti daudz, bet neko nepārdodu, jo man ir māsa Jelgavā, daudz labu paziņu, ar kuriem padalos. Es tikpat kā neaudzēju hibrīdus (krusto divas šķirnes un iegūst hibrīdšķirni). Hibrīdi tikai pirmajā gadā dod lielu ražu, pēc tam ražība samazinās. Sēklas var paņemt tikai pirmajā gadā. Es pamatā iegādājos šķirnes sēklas, no tādiem tomātiem var iegūt sēklas ilgus gadus.

- Šodienas jūsu lekcijā gribējās dzirdēt kādus noslēpumus tomātu audzēšanā…

- Nez vai šodien ir kaut kādi noslēpumi, domāju tādu nav, bet ir kļūdas, ko pieļauj cilvēki bez pieredzes tomātu audzēšanā. Tomātiem ļoti nepatīk, ka siltumnīca tiek blīvi noslēgta. Jārīkojas pretēji, jo tomāti mīl caurvēju un jo vairāk caurvēja, jo labāk. Īsti profesionāļi katru rītu siltumnīcā sapurina katru augu, lai notrauktu rīta rasu un tas arī ir nepieciešams labākai apputeksnēšanai. Vēl ļoti svarīgi veikt slimību profilaksi, jo mūsu apstākļos tikai dēļ laikus nepamanītas puves saimniekiem momentāni gājušas bojā visas siltumnīcas. Var sacīt, ka tomāts ir ļoti maigs augs, un augšanas procesā pēc tā jāseko kā pēc maza bērna.

- Paldies par atbildēm!

Juris Roga,
autora foto