Krāslavas Bērnu un jauniešu centra vēsturi pētot… Skolotājas Zentas Melderes atmiņas

Pievienots: 11.03.2024

Novadpētniecības pulciņš turpina pētīt Krāslavas Bērnu un jauniešu centra vēsturi. Viens no BJC uzdevumiem ir veicināt interešu izglītības pilnveidi un pieejamību un koordinēt sadarbību starp izglītības iestādēm Krāslavas novadā (agrāk Krāslavas rajonā).

Šoreiz uz sarunu aicinājām pensionēto Krāslavas 2. vidusskolas un Krāslavas Varavīksnes vidusskolas latviešu valodas skolotāju, kādreizējo pionieru vadītāju Zentu Melderi.

Mūsu saruna sākas ar skolotājas Zentas vārdiem: „Esmu laimīga, jo esmu to vidū, kuri visu mūžu strādāja ar bērniem un jauniešiem. Es sevi pieskaitu tiem cilvēkiem, kuri mīlēja savu darbu, bērnus. Vislabākie cilvēka dzīves gadi ir tieši bērnības gadi, kad ir mazāk rūpju, kad gribas vairāk skriet, būt kustīgam un kaut ko darīt. Ar tādiem bērniem ir prieks strādāt.”

Skolotāja turpina: „Pati vēl kā ģimnāziste atceros daudzus skolotājus, kuri bija savas profesijas cilvēki un viņi bija aktīvi. Piemēram, jau skolas gados skolotāja Janīna Gekiša man uzticēja dažādus novadpētnieka pienākumus. Atceros Nikolaju Murānu (1., 2. attēls), viņš bija Krāslavas Pionieru nama metodiķis, daudz darba ieguldīja nama telpu noformēšanā. Viņš bija izveidojis spēļu somu, kur bija ne tikai dambrete, šahs, bet arī pašdarinātas dažādas prāta spēles. Nikolajs Murāns bija arī viens no pirmajiem Krāslavas rajonā, kurš vadīja tūrisma pulciņu. Latvijā bija tāda organizācija „Centrālā Bērnu ekskursiju un tūrisma stacija (CBETS), kura vēlāk tika pārdēvēta par Republikānisko Jauno tūristu staciju (RJTS), kas koordinēja visu tūrisma pulciņu darbu Latvijā.”

Izveidojot Pionieru namu Krāslavā, jau pašos pirmsākumos bija darīts viss, lai interešu pulciņi notiktu arī lauku skolās visā Krāslavas rajonā no Šķeltovas līdz Šķaunei. Skolotājai Zentai īpaši palikusi atmiņā Krāslavas Pionieru nama otrā direktore Irēna Paņko-Pančenko (viņa ar ģimeni bija atgriezusies no Omskas, uz kurieni bija izsūtīta). Direktore pati rakstīja dzeju, lugas bērniem. Foto pulciņu vadīja Jāzeps Paņko. Skolotāja Zenta vēl minēja Konstanci Skerškāni, kura jau direktores Dinas Grigorjevas laikā vadīja deju pulciņu un dejotājiem pati šuva tērpus. Agrīda Slapiņa jau jaunajā Pionieru namā (tagadējā ēka Grāfu Plāteru ielā 6) vadīja kulinārā mantojuma pulciņu. „Bērni Pionieru namu agrāk sauca vienkārši par namiņu, taču tagad dzirdu, ka skolēni saka „Bērnu un jauniešu centrs”, tā saka skolotāja Zenta.

Skolotāja atceras, ka 20. gadsimta 70. gadu sākumā Krāslavas 2. vidusskolas darbmācības skolotājs Anatolijs Ņilovs skolā vadīja raķešu modelēšanas pulciņu. Skolēni viņa vadītajā pulciņā modelēja raķetes. Tolaik Latvijā skolēnu tehniskās jaunrades pulciņu darbu koordinēja Latvijas Centrālā jauno tehniķu stacija. No parastā vatmanpapīra skolēni veidoja raķetes, kas sprāga ar troksni. No raķetes izlidoja maziņš tāds kā cilvēciņš ar izpletni. Parasti lielos svētkos, piemēram, Sporta svētkos, Bērnības svētkos, tika palaistas deviņas raķetes, tās lidoja augstu gaisā un pēc tam nolaidās kokos. Pie skolotāja Anatolija pulciņā darbojās zēni, kuri ar labu vārdu atcerējās savu skolotāju arī tad, kad viņš devās mūžībā. Skolotājs iemācīja zēniem, ka jāstrādā ar rokām un jādomā ar galvu. Bez loģiskās domāšanas šajā pulciņā iztikt nevarēja.

Atmodas laikā Latvijā atdzima mazpulku kustība, skolēni darbojās lauksaimniecībā, paši audzēja tomātus, gurķus, pupiņas un daudz ko citu. Mazpulku vērtības ir labi padarīts darbs, arī visvienkāršākais, bet tas ir darīts ar lielu rūpību un centību. „Krāslavas 2. vidusskolā, pēc tam Krāslavas Varavīksnes vidusskolā, daudzus gadus esmu vadījusi mazpulku pulciņu. Mazpulkiem bija sauklis „Visu daru es ar prieku”. Viņi bieži gāja pārgājienos, piedalījās nometnēs (3. attēls), spēlēja ziemas sporta spēles, vasarā savos dārzos audzēja dārzeņus, rudenī raža tika rādīta izstādēs. 1997. gadā viens mazpulks no Dānijas bija atbraucis uz Krāslavu, ciemojās Sauleskalna saimniecībā pie skolotāja V. Balinska (4. attēls). Togad arī Krāslavas Varavīksnes vidusskolas mazpulks Deniss Kairāns bija aizbraucis uz Dāniju pieredzes apmaiņas braucienā. Reiz Malnavā bija Mazpulku republikāniskais salidojums, kur Krāslavas 2. vidusskolas mazpulcēns Oļegs Nežberts dižojās ar kartupeļu šķirnēm, izaudzējot vislielākos kartupeļus. Ar mazpulku biju Rīgā, Rīgas pilī, kur tikāmies ar toreizējo Latvijas Valsts prezidentu Gunti Ulmani”, atmiņās kavējas skolotāja Zenta Meldere. Varavīksnes vidusskolas mazpulki kopā ar skolotāju aktīvi darbojās arī sakrālajā jomā. Tā, piemēram, 20. gs 90.-tajos gados Ūdrīšu pagasta Kazanovā tika atklāts Dēla Krusts (5. attēls), te līdzdarbojās skolas mazpulks, pētot novadpētniecības materiālus par grāfiem Plāteriem. Tagad tajā pašā vietā ir uzstādīts cits krusts. Arī masīvs, bet vairs nav balts. Zenta Meldere: „Uztaisīts pavisam jauns krusts, arī no koka. Darba veicējs, tāpat kā iepriekšējo reizi, ir Viktors Andrijevskis. Tikai krucifikss ir pirkts, nevis Jevģēnija Iļjiņeca darināts, kā tas bija iepriekšējo reizi.”

Krāslavā savulaik aktīvi darbojās arī skautu kustība, te skolotāja Zenta ar pateicību pieminēja Gunāru Japiņu, Jeļenu Pašķeviču, kuriem bija lieli nopelni kustības aktivitātē Latvijā, Krāslavā. Skautiem audzināja drošsirdību, iemaņas dzīvei. Skautiem bija programma, pēc kuras tie darbojās. Skolotāja pauda nožēlu, ka šodien skauti ir pazuduši.

Mūsu sarunai tuvojoties noslēgumam, skolotāja Zenta teic: „Paldies, esmu aktīva arī šodien. Neatsaku tur, kur mani aicina. Neatsaku tiem, kuri vēlas mani redzēt vai dzirdēt. Prieks, ka mani bijušie skolēni mani sveicina, satiekot uz ielas, un jautā, kā man klājas. Katrs bērns taču ir daļiņa no skolotāja dzīves. Esmu mācījusi latviešu valodu pieaugušajiem, mani priecē tas, ka pēc daudziem gadiem pienāk klāt cilvēki un pateicas par iemācīto, jo viņi veiksmīgi bija nokārtojuši latviešu valodas eksāmenu. Ļoti žēl, ka nevaru vairs dejot. Esmu dejojusi tautas dejas kopš 4. klases. Daudzus gadus esmu dejojusi Krāslavas Kultūras nama Eiropas deju kolektīvā „Mežrozīte”” (6. attēls).

Savā skolotājas darba mūžā Zenta Meldere sakrājusi un saglabājusi daudz fotogrāfiju. Tajās iemūžināti tie daudzie pārgājieni (7. attēls), braucieni, tikšanās ar interesantiem dažādu profesiju cilvēkiem Krāslavā un novadā (rajonā), kurus viņa savā pedagoga darbā pati ir gan organizējusi, gan vadījusi.

Zenta Meldere vairāk kā 40 gadus veiksmīgi strādāja brīvā laika pavadīšanas un atpūtas programmās, rakstot projektus, organizējot nometnes un ekskursijas pilsētas un rajona bērniem. Pirms 15 gadiem, „Krāslavas BJC- 50” jubilejas pasākumā, skolotājai tika pasniegts LR IZM Atzinības raksts par mūža ieguldījumu bērnu un jauniešu radošās aktivitātes veicināšanā (8. attēls). Vēl pirms 8-9 gadiem skolotāja Zenta atsaucās aicinājumam savas stāstītājas, ceļotājas un pilsētas interesanto vēsturisko objektu pazinējas prasmes nodot 7-12 gadīgajiem krāslaviešiem, aizrautīgi darbojoties Krāslavas BJC tradicionālajās vasaras nodarbēs „NĀC, RODI UN RADI” (9., 10. attēls).

Veidojot šo rakstu, uzaicinājām arī bijušo Krāslavas Bērnu un jauniešu centra direktori Ritu Vekšinu raksturot skolotāju Zentu Melderi. „Es iepazinos ar Zentu, strādājot par metodiķi Pionieru namā. Zenta - cilvēks ar dzinēju iekšā, vienmēr ar kādu ideju, sava novada un pilsētas patriote! Organizējot pasākumus, seminārus, veidojot muzeju, Zenta mums palīdzēja ar savu pieredzi un padomu! Dažreiz pat pārliecināja mūs īstenot kādu savu ideju. Esmu ļoti pateicīga, ka dzīve uzdāvināja man tādus cilvēkus kā Zenta Meldere, Janīna Gekiša, Dina Grigorjeva.”

Krāslavas Bērnu un jauniešu centram šajā jubilejas reizē pensionētā skolotāja Zenta Meldere novēlēja būt aktīviem un enerģiskiem, lai domas un darbi atbilstu mūsdienu dzīves prasībām.

Anna Bartuša,
Krāslavas Bērnu un jauniešu centra
pulciņa „Novadpētnieku laboratorija” skolotāja
Fotogrāfijas no Zentas Melderes personīgā arhīva un Krāslavas BJC foto materiāliem.

1. attēls no Ārijas Murānes personīgā arhīva. Nikolajs Murāns pie rakstāmmašīnas. 20.gs. 50.- 60.gadi.

2. attēls no Ārijas Murānes personīgā arhīva. Pirmais no kreisās Nikolajs Murāns, trešais no kreisās Pjotrs Ļudvikovs.

3. attēls no Zentas Melderes personīgā arhīva. Kādā mazpulku nometnē.

4. attēls no Zentas Melderes personīgā arhīva. Dānijas mazpulks 1997. gadā bija atbraucis uz Krāslavu, ciemojās Sauleskalna saimniecībā.

5. attēls no Zentas Melderes personīgā arhīva. Dēla Krusts Kazanovā 1998. gadā.

6. attēls no Zentas Melderes personīgā arhīva. Zenta Meldere - deju kolektīva „Mežrozīte” dalībniece.

7. attēls no Zentas Melderes personīgā arhīva. Skolotāja Zenta kopā ar skolēniem vienā no pārgājieniem Krāslavā.

8. attēls no Krāslavas BJC foto materiāliem. 2009. gadā „Krāslavas BJC- 50” jubilejas pasākumā skolotājai Zentai Melderei tika pasniegts LR IZM Atzinības raksts par mūža ieguldījumu bērnu un jauniešu radošās aktivitātes veicināšanā.

9., 10. attēls no Krāslavas BJC foto materiāliem. Skolotāja Zenta vada nodarbības Krāslavas BJC tradicionālajās vasaras nodarbēs „NĀC, RODI UN RADI”.