svētdiena, 22. decembris, 2024Vārda diena: Saulvedis
crest1 crest2

Jaunie noteikumi jāizlasa katram!

Pievienots: 10.08.2020

Stājušies spēkā Krāslavas novada pašvaldības saistošie noteikumi „Par Krāslavas novada teritorijas kopšanu un būvju uzturēšanu”. Plašāk par šo tēmu lasiet intervijā ar Krāslavas novada galveno arhitekti Inetu Danovsku.

- Cik lielā mērā šie noteikumi attiecas uz katru no mums, kurš dzīvo Krāslavas novadā, pilsētā, proti, vai ar tiem jāiepazīstas katram iedzīvotājam?

- Jaunie noteikumi attiecas praktiski uz ikvienu pilsētas vai novada lauku teritorijas iedzīvotāju, tālab vēlams tos izlasīt katram. Šie noteikumi mazāk skar daudzdzīvokļu namu iemītniekus, vairāk attiecas tieši uz privātmāju īpašniekiem, kas ēkai pieguļošo teritoriju un māju parasti uztur kārtībā paši. Bet arī nelielu daudzdzīvokļu māju iemītnieki, kur izveidotas dzīvokļu sabiedrības, paši rūpējas par ēkai pieguļošo teritoriju un māju, tālab viņiem ir svarīgi ar tiem iepazīties.

- Šie noteikumi ir pilnībā jauni vai tikai papildina vecos?

- Vecie ir zaudējuši spēku, šie praktiski ir pilnībā jauni. Iepriekšējie tika izstrādāti jau vairāk nekā pirms 10 gadiem, un tur lielākais akcents tika likts uz to, ko nedrīkst darīt. Laiks rit uz priekšu, dzīve ienes savas korekcijas, un mums bija nepieciešami jauni noteikumi. Noteikumu galvenā būtība nav mainījusies - neviens nav atcēlis to, ka piederošo īpašumu vajag uzturēt kārtībā.

- Lūdzu, ieskicējiet būtiskās atšķirības starp jaunajiem un vecajiem noteikumiem.

- Piemēram, vecajos bija aprakstīts, ko dara pašvaldības aģentūra „Labiekārtošana K”, jaunajos tas vairs nav. Vecajos bija plašs uzskaitījums, ko aizliegts darīt fiziskajām un juridiskajām personām, tagad tā vairs nav, jo šie jautājumi atrunāti Aizsargjoslu likumā, Būvniecības likumā, citos normatīvos aktos. Jaunajos noteikumos akcents uz to, kas ir jādara un kam jāpievērš lielāka uzmanība. Piemēram, runājot par īpašuma un tam piegulošo publiskā lietošanā esošo teritoriju uzturēšanu un kopšanu, noteikumos precīzi pateikts, kam tas jādara, kas ir jādara un kā ir jādara – jānopļauj zāle, jānovāc nokritušās lapas, jāizzāģē koku zari, lai tie netraucē un neapdraud gājējus un autotransportu u.tml. Publiskajā teritorijā nedrīkst uzglabāt lapas, zarus, atkritumus. Ziemas sezonā jāveic pagalma iekšējo ceļu, ietvju un gājēju celiņu attīrīšana no sniega un ledus, un to kaisīšana ar pretslīdes materiāliem.

Prasības būvju uzturēšanai jaunajos noteikumos nav daudz mainījušās – jābūt kārtībā logiem, durvīm, balkoniem, izkārtnēm, žogiem, namīpašumu fasādēm, jārūpējas par savlaicīgu krāsošanu utt. Būtiskākais šajā sadaļā ir saistībā ar ēkām, kas netiek lietotas. Proti, aktuāli ir pašsējas koki, kas aug ne tikai uz jumtiem, bet arī notekcaurulēs un teknēs, pie ēku pamatiem. Lai būve vienkārši neieaug kokos, tie ir jāizzāģē. Ir akcentēts, ka neizmantotās būves ir jāiekonservē – jāaiztaisa logi, durvis, citas ieejas, lai tur trešās personas nevar iekļūt. Diemžēl šādas būves mums netrūkst ne laukos, ne pilsētā. Daudzas, kas bijušas pašvaldības īpašumā, jau ir nojauktas, arī privātīpašnieki ir saņēmušies un dažas būves nojaukuši. Bet darba šajā jautājumā ir ļoti daudz. Ja nevajadzīgu ēku nojaukt neatļauj finansiālā situācija, tad tā vismaz jāiekonservē, lai būve neatgādinātu graustu un citi tamdēļ neciestu.

- Daudziem pietrūkst finansējuma arī mazāku darbu veikšanai. Kā rīkoties, lai neuzliek sodu? Varbūt ir iespēja vienoties par darbu izpildes termiņa pagarinājumu?

- Termiņa pagarinājumu mēs praktizējam jau līdz šim. Finansiālā puse - tas ir ļoti smags jautājums, sevišķi maznodrošinātajiem. Protams, ar paša darbu var kaut kā var iziet no situācijas. Ja ap māju ir kārtība, vecai mājai dažreiz varbūt pietiek atjaunot kādu elementu. Noberž veco krāsu, kam nevajag nekādus līdzekļus, vienkārši berzt nost. Pēc tam nopirkt litru krāsas, lai nokrāsotu loga aplodu – domāju tik daudz līdzekļu var atrast. Jau māja būs labā izskatā. Tāpat ar veco koka žogu. Varbūt var mēģināt izņemt vecās detaļas un atjaunot. Bet varbūt labāk vispār atteikties no žoga un veco nojaukt. Nezinu, kas gan mums būtu slēpjams aiz žoga? Varbūt pašu radītā netīrība un nekārtība. Metāla žogi jau sāk pieņemt epidēmijas apmērus, grūti ar to cīnīties.

- Ja kāds šos noteikumus vispār nepilda, kas tad notiek?

- Ir stājies spēkā jaunais Administratīvās atbildības likums. Viss, kas attiecas uz būvniecību, tagad ir uz Būvvaldes pleciem, un Būvvaldes amatpersona ir tiesīga apsekot objektu un sastādīt atzinumu par tiem pārkāpumiem, kurus pamanīja. Tālāk jau darbs Administratīvai komisijai. Vārdu sakot, atbildība ir paredzēta.

Vēlreiz atgādināšu, ka šie noteikumi attiecas uz visu Krāslavas novadu, ne tikai uz pilsētu. Vecie tika izstrādāti, kad Krāslavas novadu veidoja pilsēta un Krāslavas pagasts ar centru Ezerkalnā. Tagad novads ir visai plaša teritorija un jaunie noteikumi vienādā mērā attiecas gan uz pilsētu, gan uz visiem pagastiem un to centriem. Īstenībā uz laukiem attiecas tieši tas pats, kas uz pilsētu - sakopt apkārtējo teritoriju un uzturēt kārtībā savu namīpašumu.

- Vai pēdējā laikā ir mainījusies iedzīvotāju attieksme pret savu īpašumu?

- Jā, noteikti. Pēc tam, kad pašvaldības izdevumā informējām iedzīvotājus, ka viss, ko viņi dara ar savu namīpašumu, ir jāsaskaņo būvvaldē, ir vērojama lielāka interese – cilvēki nāk un saskaņo savas ieceres. Protams, viņam pašam jāzina, kādu tieši logu grib, kādu jumta segumu un kādā krāsā grib utt. Tas neprasa nekādus līdzekļus, kā tikai laiku. Ja runājam par īpašumu atjaunošanu, tad novērojām, ka Covid-19 izplatības laikā cilvēki strādāja savās piemājas teritorijās, un tika atjaunotas vairāku māju fasādes, turklāt labā līmenī.

- Kas ir sāpīgākais jautājums?

- Tie ir metāla profila žogi. Žogus drīkst ierīkot, bet jānodrošina vismaz 30% caurredzamība. Krāslavā žogu vēsture izveidojusies citādi – māja, žogs, māja, žogs un daudzi žogi nekad nebija caurredzami. To mums laikam būs ļoti grūti izskaust… Bet tajā paša laikā ir arī ļoti skaisti veidoti metāla žogi. Laidumus var izveidot īsākus, ielikt biežāk betona vai ķieģeļu stabiņus, lai nav gara metāla strīpa. Jebkurā gadījumā iedzīvotājam ir jāsaņem atļauja žoga ierīkošanai un mēs sarunas gaitā mēģinām rast kompromisu.

- Vai iedzīvotājām jānāk pēc atļaujas arī tad, ja vecā vietā uzbūvē jaunu tieši tādu pašu?

- Saskaņojums ir nepieciešams jebkurā gadījumā. Turklāt nav iespējams uztaisīt tieši tādu, kāds bija. Jebkurā gadījumā vecais žogs tika nojaukts, ir uzcelts jauns, un tas ir jauns materiāls, jauns izskats, tas ir pavisam cits žogs, pat ja līdzīgs. Problēmas ir arī ar logiem, kad tos maina. Cilvēki grib ielikt logus bez logu dalījumiem. Arī par to nākas diskutēt un pārliecināt. Vecās koka mājas un to oriģinālie logi ir proporcionāli veidota konstrukcija. Plastikāta logiem būtu nepieciešams vairāk vietas. Ja mājas konstrukcija pieļauj un tehniski iespējams baļķus izgriezt, tad šādu risinājumu var ar mums saskaņot. Vēl viena bēda ir vecās, skaistās logu aplodas, kas pamazām pazūd vispār. Jā, tas ir koks, kas sapūst un iet bojā, bet arī katru reizi mēģinām ar cilvēkiem runāt par to saglabāšanu kaut vai apsitot apkārt dēlīšus. Man jāatzīst, ka pazūd mums tās skaistās māju fasādes, protams, process ir lēnāks nekā citur valstī, bet tas notiek.

- Kādas cerības saistāt ar jaunajiem noteikumiem?

- Katrs atsevišķs īpašums veido visa Krāslavas novada koptēlu. Ja katrs novada iedzīvotājs zinās par šiem noteikumiem un izlasīs tos, pirms savā būvīpašumā sākt kaut ko darīt, mēs viņu noteikti sagaidīsim būvvaldē un kopīgi atradīsim labāko risinājumu. Varbūt kāds grib būvēt māju, cits nokrāsot fasādi, nomainīt logus, žogu vai vēl ko darīt ar nekustamo īpašumu, šie darbi ir obligāti jāsaskaņo ar būvvaldi. Mēs varam aprunāties ar katru atsevišķi par to, ko tieši viņš grib mainīt. Pēc tam arī kaimiņam nebūs vēlēšanās iet sūdzēties, ka otrs kaut ko nelikumīgi uzbūvējis. Līdz ar to arī starp kaimiņiem valdīs lielāka saskaņa.

- Kā cilvēkam saprast, ka viņa iecerētajiem darbiem ar saskaņošanu ir par maz un nepieciešam projekts?

- Jāatnāk pie mums uz konsultāciju, jo bieži gadās, ka iecerētais cilvēka izpratnē ir kaut ko pielabot, bet būvniecības izpratnē tās ir nopietnas izmaiņas konstrukcijā. Īsi varu sacīt tā - tajā mirklī, kad tiek aiztiktas ēkas nesošās konstrukcijas un tiek palielināts ārējais apjoms, vajag projektu. Ja grib pārkrāsot vai nomainīt jumta iesegumu, veikt citus sīkus darbus – pietiek ar saskaņojumu. Bet katrs gadījums ir individuāls, tāpēc esat gaidīti novada būvvaldē. Par jūs interesējošajiem jautājumiem un neskaidrību gadījumā var sazināties ar Būvvaldi attālināti, rakstot e-pastā buvvalde@kraslava.lv vai zvanot pa tālr. 65620274, 65620031, 65620248.

- Paldies par interviju!

Juris Roga


Jauna aptauja

Septembris - 2024
P O T C P S S
 
01
02
03
04
05
06
07 08
09
10
11
12
13
14 15
16
17
18
19
20
21 22
23
24
25
26
27
28 29
30
 
piektdiena, 27.09.2024

Dienas foto

  • Anatola Kauškaļa foto

2015. Copyright © Krāslavas vēstis. All rights reserved.
webbuilding.lv mājas lapu izstrāde