Krāslava dos iespēju katram bērnam realizēties

Pievienots: 31.10.2024

28. oktobrī Krāslavas novada pašvaldību apmeklēja Viktorija Pleškāne, 14. Saeimas pie frakcijām nepiederoša deputāte no Latgales, lai pārrunātu profesionālās izglītības jautājumus ar Krāslavas novada domes priekšsēdētāju Gunāru Upenieku, Rīgas valsts tehnikuma (RVT) direktori Dagniju Vanagu, RVT Krāslavas tehnoloģiju un inovāciju centra vadītāju Larisu Rukmani un citu jomu speciālistiem.

Viktorija Pleškāne uzsver, ka galvenās rūpes ir par tiem jauniešiem, kuri sekmīgi nenokārto matemātikas eksāmenu un paliek bez pamatizglītības, jo nevar pabeigt 9. klasi. Satversme un Izglītības likums paredz, ka pamatizglītība ir obligāta, tādēļ šo posmu nedrīkst izlaist. Tiesības uz izglītību ir noteiktas arī vairākos Latvijai saistošos starptautiskajos dokumentos, kuros uzsvērta tiesību uz izglītību īstenošanas nozīme cilvēktiesību realizēšanai kopumā. No tā izriet, ka valstij ir jāīsteno bērna tiesības uz izglītību vispilnīgākajā apjomā. Tamdēļ  šobrīd top darbs pie pilotprojekta, kurš aptvers visu Latviju.

“Sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju risinām jautājumu, lai Krāslavas tehnoloģiju un inovāciju centrā pamatizglītību neieguvušie jaunieši iegūtu pamata izglītību, paralēli apgūstot kādu amatu, bez nepieciešamības “palikt uz otro gadu” ,” turpina Viktorija Pleškāne. “Pilotprojekts paredz, ka tiks piedāvātas trīs programmas (kokapstrāde, šuvēja un aprūpētājs), lai jaunieši varētu izvēlēties sev atbilstošāko, tīkamāko un  interesantāko virzienu, kas ļaus apgūtu gan profesiju, gan papildu zināšanas, bez nepieciešamības  otrreiz dodoties mācīties vispārizglītojošā skolā.

Pierobežā cilvēku skaits sarūk. Līdzko jauniešiem aprit 18 gadi, viņi (arī bez jebkādas izglītības) brauc prom strādāt uz ārzemēm. Krāslavas pašvaldībai un mums visiem kopā ir  ļoti svarīgi, lai mūsu bērni paliek dzīvot un strādāt šeit uz vietas pierobežā.”

- Ko jūs no savas puses piedāvājat, un kas ir vajadzīgs no mūsu puses, lai pilotprojekts būtu veiksmīgs?

- Kopumā šī problēma aktualizējās, kad pie manis griezās vecāki no Krāslavas novada un sacīja, ka pilsētā ir RVT filiāle, kurā  taču varētu noorganizēt profesijas apguvi arī tiem jauniešiem, kas palikuši bez pamatizglītības. Es sazinājos ar  RVT Krāslavas tehnoloģiju un inovāciju centra vadītāju Larisu Rukmani, un sarunas laikā sapratu, ka šo ideju var realizēt. Jautājumu aktualizēju Saeimā, uzdevu jautājumus Izglītības  un zinātnes ministrijai par profesionālās izglītības jomu. Izglītības un zinātnes ministrija  sākotnēji nereaģēja, taču pēc atkārtota aicinājuma, mums izdevās sarīkot “apaļo galdu” ministrijas darbiniekiem Rīgas Valsts tehnikumā. Man bija pārsteigums, ka Izglītības  un zinātnes ministrija apstiprināja – jā, ideja ir laba, to varētu darīt!

Pati esmu no Rēzeknes, šajā brīdī varēju mēģināt šo pilotprojektu novirzīt uz savu pilsētu, bet respektēju gan RVT Krāslavas tehnoloģiju un inovāciju centru, gan vietējo cilvēku vēlmes, tāpēc primāri šis projekts  būs īstenots tieši Krāslavā, jo vietējie bērnu vecāki palūdza, lai šī iespēja būtu šeit Krāslavā. No savas puses sekoju līdzi visam procesam, jo, protams, ir dažādi šķēršļi, kas kopīgi jāpārvar.

Pilotprojekts būs pieejams visiem Latvijā, vietu nebūs daudz, kopumā tikai 25 vietas uz visām trim programmām. Bet tie ir 25 bērni, kuriem pirmkārt, jānodrošina laba dienesta viesnīca jeb kopmītnes. Protams, tas ir izaicinājums gan pašvaldībai, gan man, gan tehnikumam, bet mēs to visu sakārtosim.

Otrs svarīgs punkts ir likumdošana, jo kā iepriekš minēju, tie ir nepilngadīgi bērni un Izglītības likumā rakstīts, cik stundas paredzētas matemātikai, cik pārējiem priekšmetiem. Tehnikumā vispārizglītojošiem priekšmetiem atvēlēts mazāks stundu skaits. Tāpēc jāatrod risinājums, lai bērns varētu apgūt tos priekšmetus, kas nav apgūti pamatskolā. Savukārt priekšmeti, kas pamatskolā ir sekmīgi apgūti, nebūtu jāmācās otrreiz, un tās zināšanas konkrētajā priekšmetā tiktu automātiski ieskaitītas.

Tāpēc ir jāsalāgo pilotprojekts un likumdošana. Izglītības un zinātnes ministrija apgalvoja, ka spēs to izdarīt. Savukārt Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks apliecināja, ka kopmītnes pašvaldībai ir labā stāvoklī un tās varēs piedāvāt izmantošanai.

- Tātad no mūsu puses nepieciešami bērni un jārada apstākļi, lai viņi grib savu nākotni saistīt ar mūsu pilsētu, novadu.

- Jā, lai nebrauc prom, brauc uz šejieni. Upenieka kungs arī apliecināja, ka viņam ir laba saziņa ar speciālistiem, kuri varētu palīdzēt ar risinājumu sarežģītos gadījumos.Piemēram, ja bērns arī pēc pāris gadu mācīšanās tomēr nevarēs nokārtot matemātiku un neiegūs pamatizglītību. Kas ar tādiem bērniem būs tālāk, šobrīd neviens nezin. Tāpēc šeit ir vajadzīga arī kompetenta speciālista viedoklis, kurš varētu ne tikai izstrādāt šo programmu, bet tieši pielāgot to esošai situācijai.

Pierakstīja Juris Roga

Foto no Saeimas arhīva