Noteikti uzvarētāji ēdienu konkursā

Pievienots: 28.12.2021

Decembra vidū projekta „Local foods” ietvaros risinājās aizraujošs starptautisks konkurss „Latgales reģiona un Utenas apriņķa vietējās produkcijas ēdiens”. Konkursa mērķis - izvēlēties labākos ēdienus trijās kategorijās (zupa, pamatēdiens, deserts), kas pagatavoti no vietējām izejvielām (min.70%).

Konkurss norisinājās gan Latgalē, gan Utenas apriņķī Lietuvā. Tajā varēja piedalīties jebkurš Latgales reģiona (LV) un Utenas apriņķa (LT) ēdināšanas sektora uzņēmums (restorāns, kafejnīca, viesu māja u.c.), kas konkrēta ēdiena pagatavošanā izmanto vietējās izejvielas.

Latgalē konkursam pieteicās 11 ēdināšanas uzņēmumu pārstāvji: brīvdienu māja „Sidari” (Krāslavas novads), muzejs „Andrupenes lauku sēta” (Krāslavas novads), viesnīca „Piedruja” (Krāslavas novads), Lielbornes muiža (Augšdaugavas novads), restorāns „Rozālija” (Rēzekne), SIA „Intolia” (Ludza), kafejnīca „Rudzupuķes” (Augšdaugavas novads), Aglonas maizes muzejs (Preiļu novads), SIA „Lucia” (Ludza), viesu nams „Mežinieku mājas” (Preiļu novads), atpūtas vieta „Skaistā Rāzna” (Rēzeknes novads).

Kopā Latgales uzņēmēji iesniedza 28 ēdienus: 10 no tiem kategorijā „Zupas”, 11 ēdienus kategorijā „Pamatēdiens” un 7 ēdienus kategorijā „Deserti”.

Uzvarētājus noteica speciāli konkursam izveidota komisija. Tās sastāvā bija šefpavārs Tomass Godiņš, biedrības „Latgales kulinārā mantojuma centrs” valdes locekle Juta Bubina un Žaneta Moiseja, Krāslavas novada centrālās bibliotēkas pārstāve, kura piedalījās arī „Latgales pavārgrāmatas” izdošanā.

Katrs žūrijas loceklis saņēma ēdienu aprakstus un to fotogrāfijas elektroniskā formātā. Vērtētājiem nebija zināmi ēdienu iesniedzēju vārdi, tādējādi radot apstākļus, kas ļauj objektīvi izvērtēt konkursa pretendentu veikumu.

Uzvarētāji ir noteikti katrā kategorijā. Starp desmit iesniegtajām zupām pilnīgi vienādu punktu skaitu saņēma divi ēdieni, līdz ar to godinām divus uzvarētājus. Kategorijā „Zupas” 1. vietu ieguva Lielbornes muiža (ceptu ķirbju krēmzupa ar kausēto sieru, saldo krējumu, rukolas pesto, bekona kraukšķi un garšvielās grauzdētiem Indijas riekstiem) un Andrupenes lauku sēta (piena zupa „Cygana kļockys”).

Šīs kategorijas 2. vietu dala brīvdienu māja „Sidari” (sildošā tomātu zupa ar rudzu ierauga kviešu maizi) un Lielbornes muiža (gaspačo ar haloumi). Savukārt 3. vietā ierindojās restorāns „Rozālija” (pērļu grūbu zupa).

Tikpat sīva konkurence bija kategorijā „Pamatēdiens”. Vienpadsmit ēdienu konkurencē pārliecinošu 1. vietu ieguva viesnīca „Piedruja” (pildīta līdaka). Pēc komisijas pārstāvju vērtējuma 2. vietu ieguva Andrupenes lauku sēta (kartupeļu laiviņas), bet 3. vietu Lielbornes muiža (kraukšķīgā paipala citrusu-medus marinādē ar burkānu-apelsīnu biezeni, topinambūru biezeni, sarkanvīna-brūkleņu mērci, bazilika eļļu un karamelizētiem burkāniem).

Kategorijā „Deserti” uzvaras laurus plūca tradīcijas un klasika, jo gandrīz ar maksimālo punktu skaitu 1. vietā ierindojās Andrupenes lauku sēta (Andrupenes kļockas), nedaudz atpaliekot no uzvarētāja, 2. vietu ieguva brīvdienu māja „Sidari” (vienkāršais upeņu „Napoleons”), bet dalītajā 3. vietā ierindojās restorāns „Rozālija” (biezpiena deserts ar smiltsērkšķu mērci) un Lielbornes muiža (ķirbju-siera kūkas tartalete ar tumšo šokolādi, karamelizētām kanēlī mandelēm, ķirbju-baltās šokolādes mērci un cidoniju saldējumu).

Konkursa dalībnieki saņēma diplomus, pateicības rakstus un piemiņas balvas par piedalīšanos konkursā, kas izceļ reģionu vietējo garšu un unikalitāti ēdienos, kuros apvienojas vietējas izcelsmes izejvielas un mūsdienīgs to pielietojums.

Paldies ikvienam, kurš atsaucās un ar degsmi iesaistījās šajā aktivitātē!

Konkursu rīko biedrība „Latgales kulināra mantojuma centrs” sadarbībā ar biedrību Eiroreģions „Ezeru zeme” un Lietuvas Zemnieku savienības Zarasu nodaļu, īstenojot projektu Nr.LLI-416 „Vietējās pārtikas ražošanas un piegādes atbalsta sistēmas attīstība Utenas – Latgales pārrobežu reģionā” (LOCAL FOODS), ko līdzfinansē Eiropas Savienība Interreg V-A Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programma 2014.-2020.gadam.

Inga Pudnika-Skerškāne, 
autores foto

Fotogalerija