Jura Rogas foto
Pievienots: 27.07.2018
Šonedēļ grāfu Plāteru pils dārzā pulcējās 50 veloceļošanas entuziasti no dažādām Latvijas vietām un viens dalībnieks pat no Igaunijas, lai četrās dienās izbrauktu maršrutu Krāslava – Kārsava, pa ceļam apskatot skaistākās vietas un interesantākos vides objektus. Ceļojuma reljefs – līdzens un paugurains.
„Mēs jau 25 gadus braucam pa pasauli ar velosipēdiem, pārsvarā pa Eiropu un Āziju, bet mazākas tūres līdz četrām dienām rīkojam pa Baltiju,” stāsta projekta „www.velocelojumi.lv” organizators Andris Tālmanis. „Pienākusi kārta Latgalei, un pirmā tūre sākas Krāslavā. Kāpēc tieši maršruts Krāslava – Kārsava? Atbilde vienkārša – šis ir jauns maršruts, kas agrāk nav braukts. Jā, kaut kad esam izbraukuši gar Daugavas lokiem, bet tieši šāds maršruts ir pirmais. Grupas dalībnieku vecums nav ierobežots, konkrēti šajā ir cilvēki vecumā no 9 līdz 80 gadiem. Visi parasti velobraucēji, kuriem nevienam nekas nav jāpierāda - vienkārši braucam un viss. Viņi nav pat dalāmi klasēs, katram savs velosipēds un ceļojam.”
Krāslavietis Vladimirs Kairāns, kurš ir aktīvs projekta „velocelojumi.lv” ceļotājs un brauc ne tikai pa Baltiju, bet ir ceļojis ar velosipēdu arī ārzemēs, šoreiz uz divriteņa nesēdās. Tomēr viņš nebija pavisam malā stāvētājs un palīdzēja sagatavojot braucienam velosipēdus. Pasākums tika organizēts tā, ka velotūres dalībnieku velosipēdi izjauktā veidā ar autopiekabi tika nogādāti uz starta vietu, bet viņi paši maršruta sākumpunktā ieradās ar autobusu, tā teikt uz visu gatavu. Pirms sēsties uz velosipēdiem, viņiem bija nedaudz laika iepazīt Plāteru parka apkārtni, nobildēties uz Krāslavas un Plāteru pils fona, vairāki izbrauca līkumu arī pa mūsu sakopto pilsētu.
Andris Tālmanis sola, ka noteikti būs vēl braucieni pa Latgali un ir reāla iespēja pievienoties šai grupai ikvienam krāslavietim. Visu nepieciešamo informāciju var uzzināt mājaslapā www.velocelojumi.lv, bet parasti tā izplatās no mutes mutē: Jānis pasaka Pēterim, Pēteris - Anniņai un tā visi sapulcējas kopā. Veloceļotājam noteikti ir lielākas priekšrocības pret autoceļotāju. Pirmkārt, viss notiek lēnāk, pamatīgāk un ar dziļām sajūtām. Dienas nobraukums ar velosipēdu starp bāzes nometnēm ir ap 40-60 km, bet ir tādi, kas pieveic lielākus attālumus. Lielā grupa neturas cieši kopā, katrs var izvēlēties, kādas vietas ceļā apskatīties, kur pakavēties ilgāk, un bijuši gadījumi, kad kāds bāzē ierodas jau naktī… Ar velosipēdu cilvēks izdzīvo to dienu, kurā ceļo, bauda krāsas, smaržas, rīko fotopauzes, risina saturīgas sarunas ar ceļabiedriem un dara daudz cita interesanta. Ar auto tam visam vienkārši paskrienam garām.
Juris Roga,
autora foto