Jura Rogas foto
Pievienots: 28.01.2019
Pirms aptuveni pusotra gada Krāslavā tika atklāts peldbaseins, par kura galveno administratoru kļuva Konstantīns Kozačuks, kurš šodien piekrita atbildēt uz jautājumiem par šo objektu un pakalpojumiem.
- Kāda ir statistika par peldbaseina izmantošanu?
- Kopš atklāšanas dienas - 2017. gada 21. jūlija - baseinā reģistrēti 36684 apmeklējumi. Rekordliels apmeklējumu skaits reģistrēts 2017. gada novembrī – 255 apmeklējumi vienas dienas laikā. Vidējais apmeklējumu skaits mēnesī 2018. gadā bija 2,5 tūkstoši, bet atsevišķos mēnešos apmeklēju skaits bija ievērojami augstāks, piemēram, janvārī - 3517, novembrī – 2909, decembrī – 2658. Taču neaizmirsīsim, ka no 20. jūlija līdz 17. septembrim baseins bija slēgts. Peldbaseins pieejams visām vecuma kategorijām, un baseinu apmeklē gan mammas ar maziem bērniem, gan skolas vecuma bērni, gan jaunieši, strādājošie un pensionāri – vecākajai apmeklētājai ir 87 gadi. Arī tas liecina par to, ka objekts domāts visiem, neatkarīgi no vecuma.
Mūsu baseins paredzēts peldēšanai un relaksācijai, te tam ir viss nepieciešamais. Lielā peldbaseina garums ir 25 metri, tam ir četri celiņi, baseina dziļums – no 1,30 līdz 2,10 metru. Mazāka izmēra bērnu peldbaseins ir 4x6 metri un 0,96 metrus dziļš. Burbuļvannas (džakuzi) izmērs ir 2,2 metri diametrā, dziļums - 0,89 metrus. Spa zonā ir sauna (sausa, bez slotām), tvaika pirts un ledus istaba. Baseinā izvietoti 60 skapīšu: puse vīriešu ģērbtuvē, puse - sieviešu. Parasti pietiek, bet šomēnes bija dienas, kad apmeklētājiem neilgu laiku nācās gaidīt rindā, jo skapīšu pietrūka. Papildu piedāvājums - skvoša spēle tam speciāli paredzētajā telpā.
- Kādēļ vasarā apmeklējumu skaits ir mazāks?
- Apmeklējumi vasarā sarūk ne tādēļ, ka cilvēki negrib apmeklēt baseinu, bet tādēļ, ka gadalaika siltajos mēnešos ir citi plāni un iespējas: kāds vēlas ar ģimeni atpūsties piknikā, kāds dodas garākā pārgājienā, ceļojumā, bērni arī atrod vasarīgas nodarbes, piemēram, vizināšanos ar velosipēdu. Daži baseina apmeklētāji atzīstas, ka jau ir atraduši no peldēšanās dabīgās ūdenstilpnēs, kur nekad neko nevar zināt. Baseinā ūdens vienmēr tīrs, te rūpējas par katra peldētāja veselību un dzīvību, pastāv iespēja noskaloties dušā, izmantot pirti, saunu.
- Ja cilvēks izlemj nākt uz baseinu pirmoreiz, kam obligāti jābūt līdzi?
- Peldkostīms, maiņas apavi (baseina čības), personiskās higiēnas līdzekli (šampūns, ziepes, dvielis). Peldēšanas cepurīte pie mums nav strikta prasība, bet cepurīte ļoti ieteicama, lai pasargātu matus. Ja aizmirstas paņemt čības, ļaujam apmeklēt baseinu basām kājām, taču tas pašam cilvēkam rada neērtības.
- Cik būs jāmaksā par baseina apmeklējumu?
- Visi izcenojumi un laiki pieejami pašvaldības oficiālajā mājaslapā www.kraslava.lv, kā arī www.kraslavasvestis.lv un mūsu facebook.com lapā „Krāslavas peldbaseins”. Būtiski zināt, ka ekonomiskais tarifs pieaugušajiem - trīs eiro par stundu un 15 minūtēm - ir dienas pirmajā pusē līdz plkst. 17.00, kad nedarbojas spa zona. Pēc plkst. 17.00 par tikpat ilgu laiku būs jāmaksā pieci eiro, taču tajā jau iekļauta iespēja apmeklēt spa zonu. Samazināt izmaksas var, iegādājoties abonementu.
- Ko darīt, ja peldētprasmes ir sliktas, bet ūdenī gribas?
- Ja gadījumā cilvēks nejūtas drošs uz ūdens, viņš var pabrīdināt glābēju, treneri, lai gūtu lielāku pārliecību. Glābēji un treneri arī bez tā ļoti rūpīgi seko cilvēkiem ūdenī. Ja kāds pavisam nemāk peldēt, var vienkārši pastaigāt ūdenī pa baseina seklo daļu, var paņemt kādu peldrīku, kas palīdz noturēties ūdenī un mēģināt peldēt ar to. Nav jākautrējas. Esam organizējuši grupu pieaugušo apmācībai peldēšanas pamatprasmēm. Plānojam šo piedāvājumu paplašināt, viss būs atkarīgs no treneru iespējām, jo kopā viņu ir četri, bet noslogotība liela.
Nesen noslēdzās Akvavingrošana jaunām māmiņām ar peldēšanas elementiem, kas bija Krāslavas māmiņu kluba organizētās nodarbības. Tagad darbojas maksas grupa. Ļoti populāra mums ir Akvaaerobika, nodarbības notiek trīs reizes nedēļā vakaros, grupā - līdz 20 cilvēku. Akvaaerobiku ļoti iecienījušas sievietes, bet nāk arī vīrieši.
- Vai baseinā notiek arī sporta sacensības?
- Dažreiz tāda interese ir, bet, līdzko organizatori uzzina, ka mūsu baseinā viens celiņš aprīkots ar spa elementiem (pretstraumju iekārta un ūdens kaskāde muguras masāžai), tā atsakās no šīs domas. Sportistiem vajag apgriezties, ūdenī izvietotā pretstraumju iekārta tam traucē. Baseinā nav arī izbūvētas tribīnes līdzjutējiem. Ja mūsu baseins būtu akreditēts sportam, tad rastos neērtības iedzīvotājiem, kuri baseinu izmanto peldēšanai un relaksācijai.
- Bet Ilūkstes baseinā, kas ir līdzīgs Krāslavas baseinam, sportu kultivē…
- Jā, varētu sacīt, ka tur priekšplānā ir sports, bet tur ir cita situācija – viņiem trūkst savējo apmeklētāju, jo Ilūkstē ir vairākkārt mazāk iedzīvotāju, nekā Krāslavā. Ar sportu viņi piesaista savam baseinam arī daugavpiliešus. Mums apmeklējums tāpat ir gana labs, sports mums patiesībā traucētu peldēt gribētājiem. Katrā vietā par šo jautājumu būs savs redzējums, atkarībā no situācijas. Mēs uzskatām, ka pēc iespējas vairāk novada iedzīvotāju jāapmāca peldētprasmēm, lai viņi nebaidītos atrasties uz ūdens. Tas ir mūsu mērķis, bet sports nekādā ziņā tamdēļ necieš, krāslavieši sastāv dažādos peldēšanas klubos un problēmu startēt sacensībās viņiem nav.
- Kā jums veicas iedot peldētprasmes cilvēkiem?
- Lielākais akcents ir uz bērniem. Šobrīd realizējam Bērnu un jauniešu centra divu gadu programmu „Peldēt prieks”. Pirmajā gadā bērni apgūst peldētprasmes mazajā baseinā, otrajā gadā izmanto lielo baseinu un attīsta prasmes jau plašākos ūdeņos. Pēc pirmā gada bērns jau spēj peldēt četros dažādos veidos, pēc diviem gadiem bērns būs pilnībā gatavs peldēt. Šajā mācību gadā mazajā baseinā darbojas deviņas grupas pa astoņiem bērniem katrā. Pēc šīs programmas lielajā baseinā nodarbības ir trīs grupām, pa 10 bērnu katrā. Kopā 102 bērni būs iemācīti peldēt, pateicoties programmai „Peldēt prieks”. Vēl mūsu baseinā tiek realizēts ESF projekts „Pasākumi vietējās sabiedrības veselības veicināšanai un slimību profilaksei Krāslavas novadā” un peldētprasmes apgūst sākumskolas vecuma bērni – ir trīs grupas pa astoņi bērni katrā. Vēl pie mums mācās peldēt pavisam mazi bērni no 6 mēnešu vecuma kopā ar mammām. Šobrīd šis pakalpojums pieejams par maksu, bet iepriekš tas bija bezmaksas, pateicoties Krāslavas māmiņu kluba projektam. Esam atvērti arī vispārizglītojošo skolu skolēniem.
Baseinu apmeklē ne tikai krāslavieši un novada pagastu ļaudis, šurp brauc cilvēki arī no Rēzeknes, Daugavpils, Ludzas, Preiļiem, Vārkavas, Aglonas un Dagdas. Parasti viņi noīrē baseinu uz ilgāku laiku, apmeklē arī vietējos veikalus un ēdināšanas uzņēmumus, kur tāpat atstāj savu naudu. Līdz ar to baseins netieši dod savu nelielu artavu novada ekonomikā. Protams, mēs pajautājām, kas viņiem pie mums patīk? Visbiežāk viesi akcentē mūsu telpu tīrīgumu, mājīgumu un relaksācijai piemērotu vidi, kas ir klusāka nekā tajos baseinos, kuros aktīvi nodarbojas ar sportu.
- Cik vienkārši vai sarežģīti uzturēt darba kārtībā baseinu, kas ir liels komplekss?
- Baseins ir gana energoietilpīgs objekts, tālab mēs visu laiku meklējam iespējas, kā var uzlabot energoefektivitāti, konsultējamies ar dažādiem speciālistiem par to, kā iespējami efektīvāk izmantot resursus, bet tas viss tiek skatīts, nepasliktinot apstākļus apmeklētājiem. Esam 12 darbinieki: trīs apkopējas, trīs glābēji, trīs administratores, divi tehniskie speciālisti un es. Mums visiem ir maiņas darbs, un mazāk nevaram būt, jo tad neiekļautos Darba likuma normatīvos. Līdzko baseinā iekāpj kaut viens cilvēks, nepieciešams, lai glābējs ir uz vietas. Mēs ļoti lielu uzmanību pievēršam drošībai un higiēnas prasību nodrošināšanai. Nesen Veselības inspekcija veica pārbaudi, kuras laikā inspektori mutiski mums deva ļoti labu novērtējumu. Bija prieks dzirdēt, ka mēs varam būt par piemēru citiem, kā jāstrādā. Apmeklējumu ziņā mums arī esot labi rādītāji - to atzīmēja Veselības inspekcijas darbinieki. Šādi vārdi mūs mudina kļūt vēl labākiem, vēl labāk strādāt.
- Ko par baseinu saka apmeklētāji?
- Visdaiļrunīgākās ir sejas: cilvēki dažreiz atnāk saguruši, nervozi, bēdīgi, bez smaida, bet aiziet priecīgi un smaidīdami. Katru dienu saņemam desmitiem pateicības no iedzīvotājiem un viesiem. Ne tikai saka paldies, bet arī pauž neizpratni par citiem, kuri vēl ne reizi nav apmeklējuši šo objektu. Pat mudina mūs meklēt veidus, kā viņus atvilināt šurpu. Sūdzību par baseina darbu man praktiski nav bijis. Gadās sīkas ķibeles, kuras darba procesā cik iespējams ātri novēršam.
Lai arī par apmeklējumu nesūdzamies, ir skaidrs, ka bez subsīdijas baseins nevar izdzīvot. Esmu meklējis informāciju par šo jautājumu, un uzzināju, ka baseins sevi atpelna, ja ir vismaz 20000 ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, tātad - pilsētā jādzīvo aptuveni 50000. Arī maksai par pakalpojumu jābūt augstākai, mūsu cenas ir demokrātiskas un tādas gribam saglabāt.
- Kā pārliecināsiet skeptiķus, ka baseins novada centrā šodien ir dzīves nepieciešamība?
- Ja neieguldīsim naudu mūsdienīgā infrastruktūrā, cilvēkus šeit nenoturēsim. Visi vecāki meklē labākus apstākļus saviem bērniem, baseins šodien ļoti nepieciešams veselības nolūkā. Mediķi nereti uzsver, ka visas problēmas sākas no mugurkaula. Peldēšana mugurai ir labākā terapija. Paskatāmies uz mūsdienu bērniem – kustību maz, ilgstoši sēž sakumpušām mugurām, ilgstoši raugās datora monitorā, planšetē, mobilajā tālrunī. Daudziem pieaugušajiem ir sēdošs darbs un mazkustīgs dzīvesveids - visiem problēmas ar muguru. Labāk investēt veselībā, apmeklējot baseinu, nekā tērēties medikamentiem un slimnīcu apmeklējumiem. Aicinu vecākus, kuri satraucas par to, ka bērns ilgstoši lieto mobilo, planšeti, datoru, pamēģināt aizvest šo bērnu uz baseinu. Varbūt peldēšana un relaksācijas iespējas bērnu aizraus vairāk nekā tālrunis.
Otra svarīga lieta – atpūta. Krāslavā nav daudz vietu, kur labos apstākļos atpūsties. Baseins jau kļuvis par satikšanās vietu, kur satiekas pat vienas kāpņutelpas kaimiņi, kas citādi mēnešiem neatrod laiku parunāties. Mums ir liela, ērta sauna, kur cilvēki gūst labas emocijas, kas šodien svarīgi ikvienam.
Trešā, bet varbūt pat jāliek kā pirmo svarīgo lietu, ir iemācīt peldētprasmi iespējami lielākam cilvēku skaitam, jo dzīvojam ezeru un upju novadā, plus daudzviet ir izrakti dažāda izmēra dīķi. Plānojam parunāt ar skolu administrāciju, varbūt mums vajag ieviest apmācības glābšanai uz ūdens. Skandināvijā bērnam obligāti jāmāk nopeldēt kādu posmu un jāmāk sniegt palīdzību otram. Zināšanu un iemaņu trūkuma dēļ Latvijā ir tā, ka viens slīkst, otrs dodas palīgā un abi nogrimst, jo nepareizi rīkojas. Šīs zināšanas ir būtiskas visupirms bērniem.
Izmantojot iespēju, gribu nodot apmeklētāju un baseina darbinieku paldies deputātiem un novada domes vadībai, ka viņi savulaik pieņēma lēmumu uzbūvēt Krāslavā baseinu. Šodien visi redzam, ka lēmums bija savlaicīgs un pareizs. Jūs varat pajautāt arī mūsu apmeklētāju domas.
- Paldies par interviju!
Pēc baseina apmeklējuma sarunai piekrita Lonija Jakovele un Vladislavs Jakovelis.
Pirms daudziem gadiem dzīvesbiedri uz Krāslavu pārbrauca no Izvaltas un tagad sauc šo pilsētu par savējo. Katrs no viņiem atradis savu labumu Krāslavas baseinā, kuru pašu vārdiem ir gaidījuši “..kā saulīti debesīs!” Abi uzskata, ka pakalpojums ir pieejams, jo abi pērk abonementu un sanāk 2,40 eiro par vienu apmeklējumu.
Lonija: „Mācīties peldēt sāku Daugavpilī, pilnīgi iemācījos šeit, Krāslavas baseinā! Man peldētprasme ir dzīves nepieciešamība, jo tā varu uzturēt labu veselību. Turklāt mums ir liels dīķis, tad jau arī labāk ir prast peldēt...”
Vladislavs: „Ja naudiņu neieguldīsim baseina apmeklējumam, tad aiznesīsim to uz aptieku. Bet aptiekā būs tā, ka pirmajā mēnesī samaksāsim 50 eiro, nākamajā - jau 70 eiro, jo, ārstējot vienu, nobeigsim kādu vēl orgānu. Man bija nopietnas problēmas ar muguru. Gāju pie ārstiem, viens pateica, ka vienīgā iespēja kaut ko līdzēt ir peldēšana. Tobrīd viena roka jau bija atteikusi darboties. Sāku apmeklēt baseinu Daugavpilī, pēc tam Krāslavā. Šodien jūtos pavisam labi - abas rokas kustās bez problēmām. Tiem, kuri mokās pārdomās, iesaku nešaubīties un nebaidīties apmeklēt Krāslavas peldbaseinu.”
„Kurā novadā ir tik labs baseins, kā pie mums!” ir pārliecināta Lonija. „Šurp esam aicinājuši arī citus, un dažs atsaucās, šodien staigā, bet citi to nesaprot. Mani tracina, kad braucu autobusā un dzirdu: „Vai, vai, baseinā tas un tas jau salūza, tas un tas jau nestrādā… Pretīgi klausīties. Es atnāku, viss strādā, viss tīrs. Katrā mājā gadās kāda ķibele, kuras novēršanai vajag mazliet laika.”
Turpināja Vladislavs: „O, jā, skeptiķu visapkārt gana daudz. Viens man saka: „Iešu uz baseinu!” Atnāk, pasēž uz malas un pēc tam sūdzas: „Ai, neko nepalīdzēja!” Bet kā palīdzēs, ja pat ūdenī lāga neiekāpi, necik nepiepūlējies? Es šobrīd nopeldu 600-700 metru, agrāk pat 800-900 metrus spēju nopeldēt. Kā ezerā var nopeldēt konkrētu attālumu? Paplunčāties krasta tuvumā var, bet peldēt pāri ezeram bez glābēja un laivas - tas nav prāta darbs.”
Juris Roga,
autora foto
Novembris - 2024 | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
P | O | T | C | P | S | S |
01 |
02 | 03 | ||||
04 |
05 |
06 | 07 |
08 |
09 | 10 |
11 |
12 | 13 |
14 | 15 |
16 | 17 |
18 | 19 |
20 |
21 |
22 |
23 | 24 |
25 |
26 |
27 | 28 | 29 | 30 |