Jura Rogas foto
Pievienots: 09.01.2019
Krāslavas novads sākas vietā, kur Dvina pārtop Daugavā, un „labrīt” atskan daudzās valodās. Novadā ir daudz garīgi bagātu, radošu, izglītotu, viesmīlīgu un savu novadu mīlošu cilvēku, tas ir novads ar ģimeniskām vērtībām. Visu paaudžu un tautību novada iedzīvotājiem tiek piedāvāta dzīvei, darbam un atpūtai labvēlīga vide.
Nav Latvijā citas vietas, kas varētu būt tik cieši saistīta ar Poliju kā Krāslava. Krāslava ir unikāls paraugs daudzu tautu, reliģiju un kultūru līdzāspastāvēšanai. Savulaik Krāslava bija Polijas sastāvā un pilsētā bija arī vietējās poļu kultūras un ticības centrs.
Dzīvojot Latvijā, poļi piedzīvojuši līdzīgus likteņus kā latvieši - izsūtījumus kara laikā, dažādus aizliegumus un ierobežojumus izglītībā un karjerā padomju gados. Latvieši ciena poļus tāpēc, ka poļu karavīri (kopskaitā 20 000) kopā ar latviešu karavīriem 1919./1920. gadā izcīnīja Latvijai brīvību, astoņdesmito gadu sākumā Polijā aizsāka kustību „Solidarnostj”, ko pasaule uzskata par sākumu cīņai par brīvību un neatkarību kaimiņzemēs.
Krāslavas poļu biedrība atjaunoja savu darbību 1988. gadā novembrī, un pēc biedrības iniciatīvas bija izveidota svētdienas poļu skola. 1991. gadā savu darbību uzsāka Krāslavas gr. Plāteru v/n poļu pamatskola, kur poļu valodu, literatūru un vēsturi bērni apgūst no pirmajām klasēm. Ar bērniem strādā pedagogi no Polijas. Esam raduši svētkos pulcēties kopā ar skolas pedagogiem, bērnu vecākiem, latviešu, baltkrievu un krievu biedrību dalībniekiem, pilsētas sabiedrību. Aktīvi tiek iesaistīti gan mazākumtautības, gan arī pamatnācijas pārstāvji. Savā organizācijā apvieno 57 aktivistus. Galvenais biedrības mērķis – veicināt poļu integrāciju Latvijas sabiedrībā, Krāslavas novada dzīvojošo poļu etniskās identitātes, valodas un kultūras savdabības saglabāšana un attīstība, poļu kultūras Latvijā, kā Latvijas tautu kultūras neatņemamas sastāvdaļas vispusīgas attīstības sekmēšana.
Ikviens polis, pat ja viņa dzimta jau vairāk nekā simt gadu dzīvo Latvijā un uzskata to par savām mājām, par dzimteni sauc arī Poliju. Ja labi pameklē, katrs latvietis savā dzimtā varētu atrast poļu saknes, kas liecina par seno poļu klātbūtni Latvijas teritorijā un veiksmīgo integrēšanos latviešu sabiedrībā.
Savstarpēji ietekmējoties, Krāslavas novadā vietējo vidi veidojušas daudzas tautības un etniskās grupas. Līdztekus poļu biedrībai Krāslavā aktīvi darbojas latviešu, krievu, baltkrievu biedrības. Esam raduši savos projektos un pasākumos piedalīties kopā un atbalstīt savus kolēģus. Notiek cieša sadarbība ar LPS nodaļām – Daugavpils, Rēzeknes, Jēkabpils, Jelgavas, Rīgas. Tiek īstenoti vairāki kopējie projekti.
Ir viena lieta, kas vieno gandrīz visus poļus, tā ir ticība Dievam, kas palīdzējusi viņiem pārdzīvot ne vienu vien smagu brīdi gan Polijas valsts, gan tautiešu dzīvē pasaulē. Krāslavā jau 13 gadus pēc kārtas janvārī notiek Ziemassvētku dziesmu festivāls, kur kopējā lūgšanā vienojas Latvijā dzīvojošie poļi un latvieši.
Festivāla norisi gatavo un vada baznīcas ērģelnieks, vokālā ansambļa „Strumeņ” dibinātājs un ilggadējais vadītājs, ar krūšu zīmi „Par nopelniem poļu kultūrai” apbalvotājs profesionālais muzikants - Romualds Raginis. Ansamblis jau 30 gadus veic aktīvu koncertdarbību, pārstāvot poļu minoritāti Latvijā, Baltkrievijā un Polijā. Pateicoties tam, Krāslavas novadam ir noslēgti vairāki sadarbības projekti ar Polijas Republikas pašvaldībām. Poļu biedrība aktīvi, sadarbojas arī ar biedrību „Ģimenes atbalsta centrs „Atvērtība””, jo šī sadarbība tiek vērsta, lai ilgtermiņā stiprinātu tautu sadraudzību, veicinot starpetnisko nevalstisko organizāciju savstarpējo sadarbību, latviešu valodas un kultūras izzināšanu un popularizēšanu. Ar Krāslavas novada projektu „Iedzīvotāji veido savu vidi” poļu biedrībai izdevās sakārtot Poļu leģionāru kapu un piemiņas vietu Krāslavas centrālajā kapsētā. Biedrība aktīvi veic savu darbību ar ES fondu programmu, Latvijas Sabiedrības integrācijas fondu, fondu „Palīdzība Poļiem Austrumos, VKKF. Sadarbojoties ar PR fondu „WOLNOSC I DEMOKRACJA” Krāslavas parkā uzstādīts piemiņas akmens cilvēkam, kas iemūžinājis Krāslavas vārdu pasaulē - grāfam Leonam Plāteram.
No 2004. gada sadarbojamies ar Polijas Republikas Vengoževas novadu. Sadarbojoties kopā 2014. gadā tika īstenots ES Mūžizglītības „GRUNDTWIG” programmas divgadu projekts „SENIORS SENIORAM BRĀLIS” ar 12 000 EUR finansējumu. Projekta ietvaros sadarbība balstīta uz savstarpējo senioru kontaktu starp Latvijas Poļu savienības Krāslavas nodaļas „STRUMEŅ” dalībniekiem un Polijas Republikas Vengoževas novada nevalstiskās organizācijas „DZIEDZICTWO NASZE” (Mūsu mantojums) dalībniekiem. Darba formas elastīgas un mainīgas, koncentrējoties uz katram savas valsts kultūru, tradīcijām, reģiona vēsturi. Mazūrija Polijā un Latgale Latvijā. Projekts veicināja senioru aktivitāti sabiedriskajā dzīvē, novada atpazīstamību un labvēlīgo attieksmi starp Eiropas tautām, kā arī „trešās paaudzes” izglītības iegūšanas iespējas.
Pasaulē 2. maijā atzīmē Polijas valsts karoga dienu un ārpus Polijas dzīvojošo Poļu Vienotības dienu. Ir zināms, ka ārpus Polijas dažādās pasaules valstīs dzīvo aptuveni 20 miljoni poļu.
Neliela daļa skaitliski, bet nozīmīga Latvijas mērogos ir to poļu daļa, kas dzīvo Daugavpilī, Rēzeknē, Jēkabpilī, Krāslavā. Poļiem Latgalē ir senas saknes. LR Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, tiekoties Saeimas namā ar Polijas Seima priekšsēdētāju Mareku Kuhciņski (Marek Kuchciński), 2018. gada 1. februārī uzsvēra un atzinīgi vērtēja sadarbību ar poļu diasporu, kas ir aktīva mūsu sabiedrības daļa - „Poļu balss Latvijā ir skaidri dzirdama.”
Jāzeps Dobkevičs
Novembris - 2024 | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
P | O | T | C | P | S | S |
01 |
02 | 03 | ||||
04 |
05 |
06 |
07 |
08 |
09 | 10 |
11 |
12 |
13 |
14 |
15 |
16 |
17 |
18 | 19 | 20 | 21 | 22 | 23 | 24 |
25 | 26 | 27 | 28 | 29 | 30 |