Pavasara gaidīšanas svētki Izvaltā

Pievienots: 14.02.2018

13. februārī pie Izvaltas pamatskolas notika ziemas tradīciju pasākums – Meteņi. Metenis ir seni latviešu pavasara gaidīšanas svētki, kas beidzas Pelnu dienā, kurai seko lielais gavēnis.

Agrāk latviski ar vārdu „meti” apzīmēja laika griežus, mēru. Šajā laikā tika kautas cūkas, tāpēc tradicionālie svētku ēdieni bija cūkas galva un plāceņi. Vecāki meta dāvanas saviem bērniem no istabas augšas, tāpat šajā laikā varēja sastapt maskotos ļaudis, cilvēki gājuši un braukuši ciemos. Tika dedzināts Saulgriežu ugunskurs, kurā tiek sadedzināti pagājušās vasaras Līgo svētku vainagi, dažviet no salmiem tika darināti kādi tēli, kuri vispirms noripināti no kalna un tad sadedzināti. Meteņu zīme ir katra jauna aizsākuma simbols.

Meteņu svinēšana mūsdienās noteikti nav precīzi tāda, kā senatnē, tomēr izvaltieši pūlas cieši pieturēties tradīcijām. Izvaltas folkloras kopa „Izvoltīši” iepriecināja ar savu Meteņu programmu „Izvoltas čigoni”. Ar šo programmu viņi piedalījās masku festivāla Kārsavā. Viņiem pievienojās Izvaltas bērnu folkloras kopa „Mozī latgalīši”, folkloras kopa „Rudzutaka” no Ūdrīšiem un ciemiņi no kaimiņu novada - Šķeltovas pagasta. Atvadīšanās no ziemas notika ar dziesmām, dejām, jautrām izdarībām, salmu tēla sadedzināšanu un stafetēm, kā arī baudot karstu tēju un pankūkas. Bija daudz maskas, bērniem meta konfektes, un kas tik vēl nebija!

Skolas sporta laukumā bija uzbērts sniega kalniņš, kurš iztālēm brīžiem atgādināja skudru pūzni – gribētāju šļūkt lejā no kalniņa bija tik daudz, ka pie vienīgajām kāpnēm veidojās rinda un nepacietīgākie no visām pusēm kārpījās uzkalnā kā mācēdami. Starp citu, pēc ticējuma Meteņa dienā ar ragutiņām brauc no kalniem vai ar zirgu pabrauc kādu gabalu. No kalniņa jālaižas deviņas reizes saulei. Jo augstāks kalns un jo tālāk ragutiņas skrien, jo kuplāki un garāki augs lini.

Juris Roga
Autora foto

Fotogalerija