Maz zināt un daudz just...

Pievienots: 09.04.2019

Maz zināt un daudz just –
Tas dzīvi raibu dara.
Daudz zināt un maz just –
Tā ir liela dzīves vara.
Bet daudz zināt un daudz just,
Tā Dieva dāvana, kas nevar zust.
/Jānis Poruks/
 

Šis stāsts ir par cilvēku, draugu, iedvesmotāju, paraugu, atbalstu, šis stāsts ir par skolotāju Veroniku Babri. Šī gada 4. aprīlī skolotāja nosvinēja 90. dzimšanas dienu. Šajā garajā mūžā viņa ir pratusi gan zināt, gan just. Un galvenais, ka viņa to ir pratusi iemācīt arī ikvienam, kurš parādījās viņas dzīves ceļā – ne tikai skolēniem, bet arī līdzcilvēkiem un draugiem.  

Veronika Babre bija lieliska skolotāja – pašaizliedzīga, azartiska, iedvesmojoša, taču vēl būtiskāks ir tas, ka viņa ir bijusi arī ikviena skolēna draugs un sabiedrotais grūtajā dzīves ceļā. Tieši pateicoties skolotājas paraugam, mūsu klase vienmēr ir bijusi saliedēta un mēs vienmēr viens otru atbalstījām. Skolā mēs izveidojām draudzību, kas caurvij visu mūsu mūžu. Liels nopelns ir tieši Babres kundzei, kura aktīvi iesaistījās mūsu ikdienas priekos un sāpēs. Viņai vienmēr atradās kāds saudzīgs vārds vai vajadzīgais padoms. Tas tā arī turpinājās pēc skolas beigšanas. Skolotāja ar lielu interesi seko skolēnu dzīvei, labprāt tiekas ar bijušajiem audzēkņiem neformālā gaisotnē, aizrautīgi un patiesi interesējas par ikviena dzīvesgājumu, arī par mūsu bērnu un pat mazbērnu gaitām un sasniegumiem.

Tas, protams, nevar atstāt vienaldzīgus arī mūs – likteņa lutekļus, kuriem palaimējās mācīties pie šī harizmātiskā, sirdsšķīstā un dzīvesgudrā cilvēka. Ir vienmēr prieks satikt skolotāju Veroniku Babri, arī tie, kuru gaitas ir aizvedušas tālāk no Krāslavas (pat uz ārzemēm), regulāri sazinās ar skolotāju, apsveic viņu svētkos vai ikdienišķi parunājas par dzīvi.

Neskatoties uz skolotājas cienījamo vecumu, viņa joprojām saglabā dzīvu interesi par ikvienu no mums un atceras dažādas detaļas, joprojām izstaro sirsnību un neskopojas ar padomiem. Mēs esam laimīgi, ka mums bija iespēja mācīties un pazīt skolotāju.

Ko lai novēl cilvēkam, kura dzīvē ir sasniegts viss, kas cilvēku padara par krietnu un nozīmīgu – mīloši un pateicīgi līdzcilvēki, izsētas zināšanas un sirsnība, kas plaukst nākamajās paaudzēs, sasniegumiem pilns darba mūžs? Noteikti jāvēl izturību un labu veselību. Nezaudēt dzīvotgribu un dzirksti ikdienas gaitās un rūpēs.

Skolotāj, mēs jūs patiesi mīlam un esam pateicīgi par būšanu kopā ar mums šajā dzīves ceļā!

Labs vārds pie laba darba vada.
Labs darbs ir labam vārdam rada;
Un cilvēks labs, kas labu dara,
Ir saules stars no Dieva gara.
/Dzidra Rinkule Zemzare/

 11. b klases audzēkņi (1979. g. izlaidums)