Ziņas

Deju skates rezultāti

06.03.2018

Gatavojoties XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku Deju lieluzvedumam „Māras zeme”, šobrīd visā Latvijā notiek repertuāra apguve. Krāslavas deju apriņķa skate notika 3. martā, savu gatavību svētkiem apliecināja 10 mūsu novada deju kolektīvi. Mūsu kolektīvus vērtēja žūrijas komisija: Zanda Mūrniece – komisijas priekšsēdētāja, horeogrāfe, Dejas nozares konsultatīvās padomes vadītāja, Dziesmu svētku mākslinieciskās padomes locekle, deju svētku virsvadītāja, Jānis Purviņš – horeogrāfs, deju lieluzveduma „Māras zeme” mākslinieciskais vadītājs, deju svētku virsvadītājs, Liepājas deju apriņķu virsvadītājs, Jānis Ērglis – horeogrāfs, deju lieluzveduma „Māras zeme” mākslinieciskais vadītājs, deju svētku virsvadītājs, Agris Daņiļevičs – horeogrāfs, deju svētku virsvadītājs, Ilmārs...
Mūzikas skolas tautas instrumentu orķestris tika izvirzīts uz...

26.02.2018

23.februārī Krāslavas Mūzikas skolas kolektīvi piedalījās Latvijas izglītības iestāžu instrumentālo ansambļu festivālā-konkursā ,,No baroka līdz rokam” Latgalē ,Rēzeknes sākumskolā. Saksofonu ansamblis saņēma I pakāpes diplomu(42,41 p.). Tautas instrumentu orķestris ,,Ziķeri” saņēma I pakāpes diplomu(43,08 p.)un tika izvirzīts uz finālkonkursu Rīgā, kurš notiks 2018.gada 28.martā.
Trešā izstāde - apvienojoša

23.02.2018

Februārī Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā tika ierīkota Ināras Pauliņas pašdarinātu rotaslietu izstāde „Tieksme pēc skaistuma”. Ināras lielo aizraušanos ar rokdarbiem apliecina viņas darinātās diegu jeb simegrāfijas gleznas un no pērlītēm veidotās rokassprādzes, krelles, auskari un citas rotaslietas. Pēc pamata profesijas Ināra ir diplomēta bioloģijas skolotāja, taču pēc Piedrujas pamatskolas slēgšanas pārkvalificējās par bibliotekāri un šobrīd strādā novada centrālajā bibliotēkā. Sarīkot pašdarinātu rotaslietu izstādi viņu pamudināja kolēģes. Šī gan nav viņas pirmā izstāde. „Savā pirmajā izstādē, kas notika pirms vairākiem gadiem, es izstādīju simegrāfijas gleznas,” stāsta sarunbiedrene. „Šai tehnikai pievērsos aptuveni pirms 10 gadiem, kad meita Daina bija skolas vecumā. Kādu...
Pilsoniskā audzināšana un latviskā dzīvesziņa

23.02.2018

21. februārī Krāslavas novada Centrālajā bibliotēkā uz kārtējo semināru tika pulcināti reģiona bibliotēku darbinieki. Šoreiz semināra tēma bija: „Pilsoniskā audzināšana un latviskā dzīvesziņa - personīgā pieredze, diskusija un radošā darbnīca.” Seminārā šo tēmu izklāstīja Krāslavas pirmsskolas izglītības iestādes „Pīlādzītis” skolotājas Aina Rihlicka un Ilona Eisaka. Pēc tam norisinājās radošā darbnīca „Tautiskas lelles pagatavošana”. Pateicamies skolotājām par ieguldīto darbu. Novadu bibliotekāres izteica vēlēšanos šo veiksmīgi iesākto sadarbību labprāt turpināt. Anna Bartuša, Krāslavas novada centrālās bibliotēkas bibliotekāre
Kalniešu pagasts atzīmēja Meteņus

21.02.2018

18. februārī Kalniešu pagastā notika divi pasākumi – Meteņi un makšķernieku sacensības. Reģistrācijas laikā sacensībām pieteicās 27 dalībnieki, to skaitā arī sievietes. Pirms sacīkstēm kultūras nama foajē varēja iedzert kafiju vai tēju un nobaudīt garšīgus pīrādziņus. Saņemot ceļa vārdus un novēlējumus pirms makšķerēšanas, visi sacensību dalībnieki devās uz ezeru. Šajā dienā pagastā tika svinēta arī Meteņu diena. Netālu no pagasta centra tika uzstādīts Meteņu simbols – salmu lelle. Neskatoties uz lielo sniega daudzumu, pasākuma dalībniekus priecēja dzīvnieku un putnu figūriņas, ko izgatavoja Andrejs Ļahovskis. Tur bija sunītis, 2018. gada simbols, un divas jautras aitiņas, kas sagaidīja visus cilvēkus, kuri bija atnākuši uz svētkiem. Lielā kupenā stāvēja stārķis, apliecinot, ka...
Meteņos beidzas ziema…

16.02.2018

Sadarbojoties Joņinu un Robežnieku bibliotēkas vadītājām, 14. februārī Skuķu ciematā notika ziemas tradīciju pasākums – Meteņi. Senie pavasara gaidīšanas svētki norisa saskaņā ar tradīcijām – skaļi, jautri, azartiski un ļoti garšīgi. Saskaņā ar mūsu senču priekšstatiem tieši Meteņos beidzās ziema. Ja kāds nezināja, kādas tad ir Meteņu tradīcijas, tās izstāstīja Joņinu bibliotēkas vadītāja Žanna Juhņeviča. Meteņos svarīga tradīcija ir labi klāts galds. Par svētku mielastu parūpējas gan paši dalībnieki, gan bibliotekāres bija šo to sarūpējušas. Jautrību nodrošināja dažādi konkursi, kuros iesaistījās dažāda vecuma ļaudis. Protams, neiztika bez tradicionālā salmu tēla dedzināšanas. Milzīgo lelli izgatavoja Olga Blaževiča, šoreiz viņai tā izdevās vēl labāka un iespaidīgāka nekā...
Skanēja etniskā un tautas mūzika

16.02.2018

15. februārī Krāslavas Mūzikas skolā notika vokāli instrumentālo ansambļu (VIA) festivāls. Koncertā piedalījās VIA no Garkalnes, folkloras kolektīvs un meiteņu ansamblis no Daugavpils, kā arī tautas instrumentu orķestris no Krāslavas Mūzikas skolas. Izpildītāju repertuārā skanēja etniskā un tautas mūzika un dziesmas. Festivāla dalībniekus sveica vokālais ansamblis „Krāslaviņa”, bet pasākuma noslēgumā skatītāju uzmanībai tika piedāvāts Krāslavas Mūzikas skolas saksofonistu orķestra priekšnesums. Elvīras Škutānes foto Fotogalerija
Pirmie filmas kadri tiks uzņemti Latgalē – Krāslavā, Ludzā un Rēzeknē

16.02.2018

Februāra beigās tiks uzsākts ziemas filmēšanas periods jaunai vēsturiskai spēlfilmai „Pilsēta pie upes”, kuras darbība notiek no 30. gadiem līdz Otrā pasaules kara beigām. Pirmie filmas kadri tiks uzņemti Latgalē – Krāslavā, Ludzā un Rēzeknē. Spēlfilmas „Pilsēta pie upes” scenārija pamatā ir Gunara Janovska tāda paša nosaukuma romāns. Filmas galvenajam varonim Ansim ir nevainīga profesija – daiļkrāsotājs –, un viņš ir pieprasīts pie visiem režīmiem – vispirms visas pilsētas „šiltes” jākrāso zaļā krāsā, tad komunistiem viss jāpārkrāso sarkans, nacistiem atkal sarkanais jākrāso ciet ar brūno. Neskatoties uz to, ka stāsta vēsturiskais fons ir traģisks, tajā ir vieglums, jaunu cilvēku attiecību jutekliskums un humors. Ansis ar saviem it kā naivajiem lēmumiem piedzīvo īstu garīgu un...
Pavasara gaidīšanas svētki Izvaltā

14.02.2018

13. februārī pie Izvaltas pamatskolas notika ziemas tradīciju pasākums – Meteņi. Metenis ir seni latviešu pavasara gaidīšanas svētki, kas beidzas Pelnu dienā, kurai seko lielais gavēnis. Agrāk latviski ar vārdu „meti” apzīmēja laika griežus, mēru. Šajā laikā tika kautas cūkas, tāpēc tradicionālie svētku ēdieni bija cūkas galva un plāceņi. Vecāki meta dāvanas saviem bērniem no istabas augšas, tāpat šajā laikā varēja sastapt maskotos ļaudis, cilvēki gājuši un braukuši ciemos. Tika dedzināts Saulgriežu ugunskurs, kurā tiek sadedzināti pagājušās vasaras Līgo svētku vainagi, dažviet no salmiem tika darināti kādi tēli, kuri vispirms noripināti no kalna un tad sadedzināti. Meteņu zīme ir katra jauna aizsākuma simbols. Meteņu svinēšana mūsdienās noteikti nav precīzi tāda, kā senatnē, tomēr...