pirmdiena, 18. novembris, 2024Vārda diena: Aleksandrs, Doloresa
crest1 crest2

„Mēs nākam pasaulē, lai kalpojot, sevi piepildītu, lai dzīvē būtu par to, kas esam savā dziļākajā būtībā!” /Konstantīns Raudive/

Pievienots: 15.05.2024

Konstantina Raudives vārdi kļuva par pasākuma devīzi, kas norisinājās  2024. gada 30. aprīlī Asūnē un tika veltīts slavenā Latvijas rakstnieka, tulkotāja, filozofa, parapsihologa 115. gadadienai. Katrs Latvijas stūrītis var lepoties ar to, ka šeit radās un iesāka pirmos dzīvības soļus slavenie Latvijā un pasaulē ievērojamākie cilvēki. Asūne ir dāvinājusi daudz radošu, talantīgu un apdāvinātu personu. Konstantīns Raudive starp tiem ir zvaigzne, kas izstaroja Latviju un savu dzimto māju Eiropā un pasaulē.

Lai izprastu un novērtētu K. Raudives devumu Latvijai, Eiropai, pasaulei, pasākuma dalībnieki bija iesaistīti diskusijās par trim svarīgām tēmām. Pirmā:  atmiņas – diskusija „K. Raudive – cilvēks, kas zem savām kājām nekad nepazaudējis savu tēvu zemi!” Latgales gaisotni ar dziesmām latgaliešu valodā radīja Asūnes sieviešu ansamblis „Paziņas”. Atmiņās par savu dzīves ceļu dalījās pats „Konstantīns” un tie cilvēki, kas spēlēja nozīmīgu lomu viņu dzīvē. Šīs atmiņu diskusijas laikā tika rādīta prezentācija par K. Raudivi un fragmentāri – Rakstniecības un mūzikas muzeja veidotās filmas par Z. Mauriņas un K. Raudives daiļradi.

Pirmās diskusijas goda ciemiņiem un dalībniekiem tika uzdots jautājums – „Kas ir tas fenomens, ka cilvēks no dziļas provinces atrod savu ceļu un ar savu darbību kļūst par slavenību?” Fenomens ir tas, ka, piedzimstot Latgalē, Asūnes pagasta Mazo Barinaucu sādžas „Slāņu” mājās, nabadzīgā sīkzemnieka daudzbērnu ģimenē K. Raudive, būdams ar nopietno, noslēgto raksturu, kļuva par Eiropas un pasaules mēroga slavenību. Diskutējot par to, kas ir nepieciešams, lai kļūtu par tādu cilvēku, tika secināts, ka jābūt dažādu faktoru sakritībai – gan pašu cilvēku ziņkārībai, gan gaisotnei, kurā cilvēks ir audzināts, jābūt apdāvinātam ar īpašu raksturu, pacietību, visu laiku pārvarēt bailes par nezināmo, izmantot visas iespējas, kuras liktenis ir sagatavojis. Vēl raksturā jābūt tādām pašām iezīmēm, kādas bija Raudivem – drosme un sava daļa avantūrisma.

Otra diskusija – „Kultūrvēsturisko vietu nozīme pagastos” – bija pirmās diskusijas mūsdienu aktuāls turpinājums. Mūsu valsts ir bagāta ar tradīcijām un kultūrvēsturisko materiālo un nemateriālo mantojumu. Valsts mērogā ir daudz aizsargāto objektu. Par kultūrvēsturisko mantojumu varam uzskatīt jebkuru nozīmīgu katram cilvēkam mantu, tradīciju, objektu un tml. Ir arī daudz tādu objektu, kas liecina par kādu slavenu cilvēku.

Diskusiju dalībnieki atbildēja uz jautājumu – „Kāda kultūrvēsturisko mantojumu nozīme ir mazapdzīvotās vietās un kas jādara, lai to saglabātu?” Viennozīmīgi, ka tas ir dažādu faktoru komplekss. Starp tiem tiek minēti valsts ieinteresētība un atbalsta programma, objektu popularizēšana un pieejamība, nevienaldzīgie  cilvēki, jauniešu audzināšana, kuras pamatā ir prasme ar cieņu izturēties pret savas valsts, tautas vēsturi un vērtībām.

Valsts vēsturi, labklājību, ekonomisko attīstību, popularizēšanu veicina cilvēki, piemēram, tādi kā K. Raudive, Z. Mauriņa u.c. Pētot slaveno cilvēku biogrāfijas, viegli pamanīt, ka daudzi no viņiem dzima mazās pilsētiņās, laukos un ciematos. Ar tādiem cilvēkiem Latvija joprojām ir bagāta. „Lielie cilvēki no mazām apdzīvotām vietām” – trešās diskusijas tēma. Saruna bija ne tikai par Latvijas slavenām personībām, bet arī par tiem cilvēkiem, kas mūsdienās ne tikai runā, cik svarīgi  saglabāt mūsu valsts mazas pilsētas un provinci, bet arī dzīvo, atgriežas un pārceļas dzīvot uz lauku reģioniem. Pārsteidz tādu cilvēku drosme, kas bieži vien negaida atbalstu no valsts, bet atrod spēku, lai iesāktu un darītu, rādītu visiem, ka dzīvot pilnvērtīgu dzīvi var arī laukos.

Diskusijas, kā arī pasākums kopumā, vairāk bija orientēts uz jauniešiem. Tāpēc uz pasākumu tika aicināti cilvēki, kuriem rūp jauniešu izaugsme, kuri var dalīties ar savu unikālo pieredzi un skatījumu šajos jautājumos.

Pasākuma otrajā daļā jauniešiem bija piedāvāts piedalīties divās meistarklasēs (balsu fenomens – meistarklase-eksperiments, A. Juhņevičas meistarklase) un orientēšanās aktivitātē pa Asūni.

Konstantīnu Raudivi Eiropā atceras kā parapsihologu, tam viņš aktīvi pievēršas no 1964. gada. K. Raudive iegādājās tam laikam modernas un dārgas iekārtas, kas ieraksta un atskaņo skaņas, lai magnetofonā varētu ierakstīt mirušo un dzīvo balsis. Raudive šajā jomā ātri kļūst populārs, uzstājās parapsihologu simpozijos ar referātiem vairākās Eiropas valstīs un kļūst par goda biedru vairākās apvienībās. 10. klases skolnieks R. Bartušs pamēģināja atkārtot K. Raudives eksperimentu un kopā ar citiem jauniešiem pārbaudīt Raudives apgalvojumus par mirušo balsīm.

Fotogrāfiju, fotografēšanu arī var pielīdzināt mistiskai sfērai, kas savienota ar diezgan smagu un  interesantu darbu. Par to stāstīja uzņēmēja, fotogrāfe A. Juhņeviča, spilgts piemērs, kā cilvēks, kas, neskatoties uz grūtībām, atrada savu ceļu un dzīvo pilnvērtīgu dzīvi arī provincē.

Mērķis orientēšanai pa Asūni bija iepazīties ar skaistu, vēsturiski interesantu vietu, netālu no kuras piedzima un kurā mācījās K. Raudive, Latvijas rakstnieks, tulkotājs, filozofs un parapsihologs.

Pasākuma ideja radās un tika realizēta, pateicoties Dagdas vidusskolas 11. klases skolniekam L. Kalniņam un Dagdas vidusskolas skolotājai L. Mukānei.

Tādi cilvēki kā Konstantīns Raudive ir sintezējoši, līdz ar to viņu darbs ir mūžīgs un atmiņa par tiem saglabājas, pateicoties entuziastiem un nevienaldzīgiem cilvēkiem. Vērts saudzēt sava novada Lielus cilvēkus un atbalstīt kultūrvēsturisko mantojuma saglabāšanas vietas. 

Ludmila Mukāne,
K. Raudives 115. gadadienai veltīta pasākuma  organizatore
Artjoma Dorofejeva foto
Fotogalerija


Jauna aptauja

Jūlijs - 2024
P O T C P S S
01
02
03
04
05
06 07
08
09
10
11
12
13 14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
 
otrdiena, 09.07.2024
otrdiena, 16.07.2024
sestdiena, 20.07.2024
piektdiena, 26.07.2024
sestdiena, 27.07.2024

Dienas foto

  • Jura Rogas foto

2015. Copyright © Krāslavas vēstis. All rights reserved.
webbuilding.lv mājas lapu izstrāde