svētdiena, 10. novembris, 2024Vārda diena: Markuss, Mārcis, Mārtiņš
crest1 crest2

Solis pirms Krāslavas simtgades

Pievienots: 14.04.2022

Šogad aprit 99 gadi, kopš Krāslava ir ieguvusi pilsētas tiesības. Straujiem soļiem tuvojamies mūsu valdzinošās pilsētas – Krāslavas  – simtgadei. Vēl tikai viens gads, vēl viens solis priekšā līdz pilsētā skanēs lepnais „100”.

Krāslavas vārds ir stiprs, sens un daudzskanīgs, apvīts ar vairākām teiksmām par pilsētas nosaukuma rašanos. Pilsēta gadsimtu un gadu laikā ir pieredzējusi dažādus cilvēku likteņus; daudz kas ir noticis, daudz kas ir mainījies, pilsēta ir augusi un attīstījusies.

Latvijas brīvvalsts posmā 32 apdzīvotas vietas ieguva pilsētas statusu. Svarīgs notikums krāslaviešu dzīvē notika 1923. gada 16. aprīlī, kad toreizējais Latvijas Republikas prezidents Jānis Čakste parakstīja likumu par pilsētas tiesību piešķiršanu Krāslavas miestam. 1922. gada 22. septembrī laikrakstā „Valdības Vēstnesis” tika publicēti noteikumi (izdoti 1919. gada 16. jūlijā) par pilsētas tiesību piešķiršanu Krāslavas miestam, kuros tika noteikts, ka Krāslavas pilsētas robežas ir noteiktas līdzšinējās Krāslavas miesta esošajās robežās, vienlaikus atdalot to no Daugavpils apriņķa teritorijas.

1920. gada 14. janvārī par Krāslavas miesta valdes priekšsēdētāju tika iecelts Ferdinands Miltovičs (dzimis 13.11.1884.). Tā paša gada maijā un jūnijā miesta vecākā pilnvaras pildīja V. Terļeckis. Savukārt 1922. gadā par Krāslavas miesta (no 1923. gada 16. aprīļa - pilsētas) priekšsēdētāju kļuva Lucians Gžibovskis (1891-1971), kurš savu amatu pildīja līdz 1927. gadam (ievēlēts 2 reizes).

No 1927. gada līdz 1932. gadam pilsētas galva Moisejs Rabinovičs (1882-1941). 1933. gadā par pilsētas galvu kļuva Otto Drusts (1897-1933), taču ļaunā slimība izdzēsa šī cilvēka dzīvību pašā spēku briedumā. No 1934. gada līdz 1940. gadam par pilsētas vecāko strādāja Antons Ruskulis (1902-1942).

Pilsētas attīstība ir nepārtraukts dinamisku pārmaiņu process, taču tā nemainās vienas dienas laikā. Pilsētas statusa piešķiršana sekmēja ekonomisko izaugsmi, saimniecisko, infrastruktūras, kultūras un sabiedriskās dzīves attīstību, pilsētas labiekārtošanu. Tajā pat laikā tas ir veicinājis pilsētnieka identitātes apzināšanos, piederības un lepnuma sajūtu.

Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja kolektīvs sveic visus krāslaviešus pilsētas dzimšanas dienā!

Baiba Mileika,
Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja
vēstures speciāliste



Jauna aptauja

Novembris - 2024
P O T C P S S
 
01
02 03
04
05
06
07
08
09
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30  
trešdiena, 06.11.2024

Dienas foto

  • Jura Rogas foto

2015. Copyright © Krāslavas vēstis. All rights reserved.
webbuilding.lv mājas lapu izstrāde