Jura Rogas foto
Pievienots: 30.07.2019
26. jūlijā Valsts prezidents Egils Levits savā pirmajā reģionālajā darba vizītē Latgalē ieradās Indrā, kur visupirms sarokojās ar Indras iedzīvotājiem Tēvijas parkā un apskatīja blakus esošo Laimes muzeju, kas 2018. gadā ieguvis Latvijas inovatīvākā muzeja balvu. Vietējie ļaudis prezidentu sagaidīja ar ziediem un Latvijas karogiem. Vizītes tālākā gaitā Robežsargu piemiņas vietā, Indras stacijā, Egils Levits nolika ziedus okupācijas laikā bojā gājušajiem robežsargiem. Pēc tam Valsts prezidents devās uz tikšanos ar iedzīvotājiem un pašvaldību vadītājiem Indras Kultūras namā, kur piedalījās diskusijā par mediju politikas un informatīvās telpas jautājumiem.
Uzrunājot pagasta ļaudis, Egils Levits īpaši uzsvēra, ka Indra ir Latvija un Latvija ir arī Indra. Pēc prezidenta domām, ir ārkārtīgi svarīgi, ka mūsu valsts visas teritorijas, visi pagasti, visu novadu iedzīvotāji jūtas Latvijai piederīgi. Robeža lielā mērā noteikusi Indras pagasta vēsturi, šodien Indra ir arī visas Eiropas Savienības (ES) arējā robeža, kurai pievērš uzmanību un kas ir svarīga arī Portugālei, Itālijai, Dānijai - visām ES valstīm. Turpinot par pagasta vēsturi, Valsts prezidents akcentēja, ka šeit sadzīvo dažādu tautību iedzīvotāji, kuri pārstāv dažādas reliģijas, arī no kultūras socioloģijas viedokļa šī vieta ir neparasta, un šeit ir daudz, ko pamācīties.
Pievēršoties informatīvās telpas jautājumam, Egils Levits uzsvēra, ka vairs nedrīkst turpināties šī brīža situācija, kad 30 gadus pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas ir vēl dažas vietas Latvijas teritorijā, kur Latvijas informatīvā telpa nav pieejama iedzīvotājiem. Tas ir ārkārtīgi svarīgi tāpēc, ka informatīvā telpa un līdz ar to saistītā valoda arī nosaka piederības izjūtu savai valstij un lielā mērā arī veicina piederības izjūtu valstij. Tieši pierobežas iedzīvotāji to izjūt skaudrāk un asāk nekā tie, kas mīt tālāk no robežas.
Valsts prezidents pieminēja arī Latgales specifisko kultūru un latgaliešu valodu, aicināja iedzīvotājus arī turpmāk lietot un nodot nākamajām paaudzēm latgaliešu valodu, jo valsts viena pati to nevar izdarīt, ja jaunā paaudze nerunā latgaliešu valodā.
Egils Levits: „Aicinu apzināties savu latvisko identitāti kopumā, savu latgalisko identitāti, savu piederību mazākumtautībām un visiem kopā - savu piederību Latvijai!”
Par specifisko apraides jautājumu klātesošos informēja VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) pārstāvji, kuri detalizēti un iespējami vienkāršākā valodā pastāstīja par darbiem Latgalē, kas tiek veikti, lai uzlabotu apraidi tieši Latvijas pierobežā. Galvenā problēma – Latvijas TV un radio programmas Indrā ir uztveramas, bet signāls no kaimiņvalsts ir spēcīgāks un tālab iedzīvotājiem pieejamāks. Apraidi reģionā drīzumā uzlabos divi jauni torņi Skaistā un Viļakā. Prezentācijas gaitā Valsts radio un televīzijas centra apraides Viļakas torņa vēstījumu nākamajām paaudzēm parakstīja arī Valsts prezidents (kapsula tiks iemūrēta 2. augustā Viļakā topošā torņa pamatos).
Viens no uzņēmējiem pauda bažas par augstajiem tarifiem, kurus pieprasa no sakaru operatoriem, kas vēlas izmantot par Eiropas Savienības un LVRTC līdzekļiem izbūvētos komunikāciju tīklus. Šie tarifi ir nesamērīgi augsti biznesa attīstībai pierobežā.
Savukārt vietējie iedzīvotāji pauda bažas par ceļu slikto stāvokli, kas praktiski katrā pašvaldībā ir prioritāšu augšgalā. Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks informēja prezidentu, ka savulaik Krāslavas novads pat izstājās no Latvijas Pašvaldību savienības, kas kongresa rezolūcijā nevēlējās aktualizēt jautājumu par lauku ceļiem vismaz līdz pagastu centriem.
„Lūdzam pievērst uzmanību atsevišķas programmas nepieciešamībai ceļiem līdz pagastu centriem,” turpināja G. Upenieks. „Cilvēkiem ir nepieciešama skaidrība – ceļš būs pēc diviem vai trīs gadiem, bet vajag, lai skaidri zinātu, ka ieplānotajā gadā ceļš tur būs!”
Pašvaldības vadītājs palūdza piecelties kājās cilvēkus, kam šis jautājums ir svarīgs, un kājās piecēlās visi zālē esošie iedzīvotāji.
Valsts prezidents pauda viedokli, ka nevar visu mērīt komerciālajās kategorijās, pēc kā zālē izskanēja lieli aplausi. Viņaprāt, visi Latvijas cilvēki, visi reģioni, visi pagasti, pilsētas ir vienvērtīgi. Valsts uzdevums ir šo vienvērtības principu realizēt praksē - visai sabiedrībai ļoti būtiskos jautājumos jāiestājas kopējai valsts solidaritātei, un visiem sabiedrības locekļiem kopumā solidāri jāpanāk, lai arī šo reģionu cilvēki dabūtu tos pašus pakalpojumus, lai viņiem būtu tās pašas iespējas, kas ir pārējiem.
Juris Roga,
autora foto
Novembris - 2024 | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
P | O | T | C | P | S | S |
01 |
02 | 03 | ||||
04 |
05 |
06 | 07 |
08 |
09 | 10 |
11 |
12 | 13 |
14 | 15 |
16 | 17 |
18 | 19 |
20 |
21 |
22 |
23 | 24 |
25 |
26 |
27 |
28 |
29 | 30 |