Natālija Raubiško: „Neesmu pirmā rīdziniece, kas pārcēlās uz dzīvi Krāslavā”

Pievienots: 12.09.2019

„Vēlme pamest Rīgu un palikt uz dzīvi Latgalē radusies jau sen,” pastāstīja bērnu masiere Natālija Raubiško. „Mani vecāki nāk no šīm vietām, savulaik viņi aizbrauca mācīties uz Rīgu, tur arī palika. Mēs bieži apciemojām savus radiniekus Krāslavā un Daugavpilī, tādēļ ar Latgali ir saistītas manas gaišākās bērnības atmiņas.”
Aptuveni pirms 10 gadiem Natālijas vecāki atgriezās dzimtenē un tagad dzīvo Krāslavā, bet pirms 4 mēnešiem arī Natālija pārcēlās uz mūsu Pilsētu pie upes, kur, pēc viņas domām, ir viss, lai dzīvotu, baudot dabu, iedvesmojoties no tās un uzlabojot savu veselību.

- Kāpēc Krāslava, nevis, teiksim, Daugavpils?

- Kad es atbraucu uz šejieni un apmetos pie vecākiem, plānoju „iekarot” Daugavpili. Taču Daugavpils neatsaucās manam „aicinājumam”, laikam tāpēc, ka tā mani vairs neiedvesmoja, kā tas bija bērnībā un pusaudža gados. Un es nenožēloju. Visam ir savs laiks un vieta.

- Vai Krāslava jums „padevās”?

- Pirmkārt, es centos sniegt informāciju par sevi un apzināt informāciju par to darbības jomu, kurā strādāju. Noskaidroju, ka Krāslavā ir pietiekami daudz speciālistu, kas piedāvā masāžas pakalpojumus pieaugušajiem. Bet bērnu masāžas speciālists ir tikai viens.

Man ir medicīniskā izglītība, esmu beigusi vairākus speciālos kursus, bērnu masāžu veicu jau 12 gadus un droši varu apgalvot, ka tas ir mans aicinājums. Kad cilvēks jūt, ka tas ir viņa sirdsdarbs, viņš cenšas iegūt jaunas zināšanas, tāpēc es pastāvīgi pilnveidoju savas prasmes. Esmu strādājusi kā mediķe un bērnu masiere ne tikai Rīgā, bet arī Kanādā, Francijā, Anglijā.

Nodibināju kontaktus ar Krāslavas māmiņu klubu, vēl dzīvojot Rīgā un apciemojot radus Krāslavā. Mēs organizējām tikšanās dialoga formātā - „jautājums-atbilde”. Maijā es vadīju teorētiskās un praktiskās masāžas kursu „Mamma + mazulis”. Visvērtīgākais šajās nodarbībās bija tas, ka speciālista vadībā māmiņām bija iespēja apgūt svarīgākos masāžas paņēmienus, masējot savu bērnu, kā arī ņemot vērā bērna individuālās īpatnības.

- Cik aktuāla mūsdienās ir šī tēma? Vai patiešām tagad dzimst daudz tādu bērnu, kuriem jau zīdaiņa vecumā ir nepieciešama masāža?

- Pastāv viedoklis, ka agrāk bērni bijuši daudz veselīgāki. Taču es domāju, ka tas ir tāpēc, ka bērniem bija stiprāka imunitāte. Kādreiz mūsu atvasītes daudz vairāk laika pavadījušas svaigā gaisā, aktīvāk kustējās. Diemžēl tagad jaundzimušo veselību negatīvi ietekmē slikta ekoloģija un stresa faktori, kā arī jauno vecāku mazkustīgs dzīvesveids. Arī gēni spēlē savu lomu, kā arī vecāku emocionālā reakcija. Mazuļi pārņem no vecākiem viņu psihisko stāvokli. Ja mamma emocionāli ir ļoti saspringta un paņem bērnu klēpī, mazulis pārņem šo spriedzi, tā nekur nepazūd, bet it kā iespiežas viņa ķermenī. Atbilstoši dabas likumiem - „ir vecākiemm, un jābūt man”. Protams, cik tas ir nepieciešams mazulim, viņš vēl nespēj apzināties. Bērna ķermeņa veidols izveidojas līdz 2 gadu vecumam. Tas notiek smadzeņu līmenī, un mainīt to pēc kāda laika būs ļoti grūti.

- Vai pie jums bieži vēršas māmiņas ar ģimenes ārsta nosūtījumu?

No savas pieredzes varu teikt, ka dažas mammas stāsta, ka ārsts, apskatot bērnu, reizēm pat nelūdz noģērbt zīdaini. Tādā gadījumā ieraudzīt paaugstinātu muskuļu tonusu ir sarežģīti, noteikt šādu problēmu ir iespējams tikai iztaustot ķermeni, nevis vienkārši pārbaudot kustības. Veselīgs muskulis (normāls tonuss) ir mīksts un elastīgs.

Pēdējā laikā aktualizējās arī cita tendence - ķermeņa asimetrija, kad viena ķermeņa daļa ir vairāk sasprindzināta. Veidojas asimetriskums, kas pats par sevi nepazūd. Bieži jaunāko klašu skolēniem ārsti konstatē stājas traucējumus, ko vistiešākajā veidā ietekmē ķermeņa asimetrija.

Stāja, balsta un kustību aparāts (X formas kājas, „futbolista kājas”, greizā pēda) – tam visam par pamatu sasprindzinājums ķermeņa lejasdaļā. Kad bērns sāk staigāt, tā ir liela slodze kājām, bet muskuļu spriedze pastiprina to - veidojas nepareiza kāju forma. Es piedāvāju vecākiem testu – jānostājas pozā, kādā bērns staigā, un jācenšas sajust, kādi muskuļi ir sasprindzināti. Tieši ar to vietu nepieciešams strādāt.

Izmantojot tikai masāžu, labot kāju formu pēc 3-4 gadu vecuma ir sarežģītāk, nepieciešams izmantot arī vingrojumus, var būt nepieciešama arī ortopēda konsultācija.

Vēl viena tēma, kas aktualizējās pēdējā laikā, ir bērnu slēptās neirozes. Šajā gadījumā masāža ir labs paņēmiens, kā atslabināties gan fiziski, gan emocionāli. Ceru arī turpmāk kā lektore piedalīties Krāslavas māmiņu kluba tematiskajās aktivitātēs.

- Vai vecāki patstāvīgi var noteikt, ka viņu bērnam ir vajadzīga masiera palīdzība?

- Pirmkārt, ja jūs ņemat bērnu klēpī, taču jums ir neērti to turēt, tas var liecināt par to, ka mazuļa ķermenis ir sasprindzināts.

Otrkārt, jūs varat ar rokām iztaustīt muskuļus gūžas un gurnu daļā, un, ja 3 mēnešos mazulis negrib gulēt uz vēdera (viņam nepatīk), ir vērts aizdomāties par sasprindzinājumu kakla un plecu daļā.

Treškārt, var apskatīt bērnu. Ja veidojas asimetrija, tad bērns guļ uz vēdera ar pievilktām kājām un rokām, galva noliekta uz vienu pusi. Tajā muguras daļā, kas ir sasprindzināta, būs redzamas krociņas.

Ja bērns ir nemierīgs, emocionāli nestabils, bieži raud, slikti guļ, tas liecina par to, ka viņam ir veģetatīvās nervu sistēmas uzbudinājums, un tieši šī sistēma atbild par iekšējiem orgāniem. Līdz ar to, ja organisms ir sasprindzināts, cieš arī iekšējie orgāni.

Ja jūs apskatījāt mazuli, un jums ir aizdomas, ka bērna ķermenis ir sasprindzināts, konsultējieties ar masieri, fizioterapeitu, rehabilitologu!

- Vai jūs sniedzat pakalpojumus klientu dzīvesvietā?

- Jā, jo tur bērns un vecāki atrodas ierastā vidē. Masāžu bērniem līdz gada vecumam var veikt uz galda, cieta dīvāna, pat uz grīdas. Speciāls aprīkojums nav nepieciešams. Ja bērns jau sasniedza gada vecumu vai viņa vecāki nedzīvo pilsētā, es veicu masāžu Krāslavas māmiņu kluba telpās Tirgus ielā. Man var zvanīt pa tālr. 29690829, kā arī rakstīt sociālā tīkla „facebook” lapā „Детский массаж Латвия-Англия-Латвия”. Veselību jums un jūsu bērniem!

- Paldies par stāstījumu!

Elvīra Škutāne, autores foto