Anatola Kauškaļa foto
Pievienots: 23.09.2019
Tas, ko mēs saņemam, nodrošina mūsu eksistenci.
Tas, ko mēs atdodam, veido mūsu dzīvi.
/Vinstons Čērčils/
Skolotāju ikdiena, kas sevi visbiežāk piesaka vēl dziļā naktī, kad tiek labotas burtnīcas vai domātas jaunas, radošas darba formas darbam ar skolēniem, bet vakarā tā tik negaidīti paziņo, ka pulkstenis nu jau ātri vien atkal vēstīs par pusnakti, tomēr ir neaizmirstama… un, manuprāt, tāpēc, ka, darbojoties ar jauniešiem, ir dota vienreizēja iespēja redzēt nākotni. Vērojot cilvēkus, dabu, to, kas notiek apkārt, var redzēt, ka progress pasaulē ir neapstādināms - tehnoloģijas attīstās, cilvēki dara visu, lai dabūtu savā īpašumā jaunāko viedtālruņa modeli, kinoteātros var izjust viļņu šūpošanos un rudenīgi atspirdzinošā vēja glāstus, pilnveidojas dažādas zinātnes, pasaulē katru brīdi tiek atklātas jaunas vielas... Un tas ir jauki! Bēdīgi ir, lūk, kas – šodienas jaunieši, pareizāk, lielākā daļa jauniešu, grimst savās mazi lielajās pasaulītēs, kas ietilpst vienā telefonā. Kaut gan ne tikai jaunieši - arī es nevaru iedomāties savu ikdienu bez mobilā tālruņa.
Kādā interneta vietnē, „rokoties” savā telefonā, izlasīju šokējošu ziņu - mūsdienās ASV ir vairākas paaudzes, kas nekad nav redzējušas Piena Ceļu! Un domāju, ka starp mums ir arī tādi, kas nav redzējuši ne Piena Ceļu, ne apkārt esošo skaistumu, jo nekad nav skatījušies nekur citur kā vien mazajā ekrānā. Tāpēc paralēli progresam pastāv arī regress, kas, lai cik skumji tas arī būtu, lielākoties ietekmē cilvēciskumu un maina mūsu dzīves vērtības...
Bet esmu pārliecināta, ka viss nav tik drūmi.
Mūsu skolā - Krāslavas Valsts ģimnāzijā - ir jauki, atraktīvi, enerģiski un ļoti radoši jaunieši, kas paralēli mācībām spēj piedalīties dažādās aktivitātēs, un ne tikai piedalīties, bet arī uzņemties atbildību, noorganizēt un vadīt. Tā arī septembris mūsu skolā ir bijis aktīvs un darbīgs. Mēneša sākumā visa skola devāmies pārgājienā, ko bija noorganizējusi 12.c klase, īstenojot Krāslavas novada pašvaldības jauniešu iniciatīvas atbalstīto projektu „Tūrisma diena”. Aktivitātes, kas skolēnus sagaidīja viesu mājas „Starp debesīm un zemi” teritorijas katrā pieturā, bija balstītas ne vien uz spēka, izturības un ātruma kritērijiem, bet arī uz erudīciju, apķērību un sadarbību. Lūk, dažu skolēnu atsauksmes:
Terēza, 7.kl.: „Man pārgājienā patika viss, jo tas ir reāli ļoti jauki, kad ir tāda iespēja aiziet pārgājienā ar visu skolu kopā! Arī patika visas aktivitātes, jo tās saistījās ar sportu. Gribu pateikt lielu paldies visiem, kas izdomāja šīs aktivitātes, un skolotājiem. Šī diena bija neaizmirstama.”
11.c.kl.: „Uz vienu pusi nogājām aptuveni 6 km, gājām, daloties iespaidos par aizgājušo vasaru, kalām plānus nākotnei un vienkārši jokojām. Konkursi bija labi pārdomāti – varējām pārbaudīt savu fizisko sagatavotību, gan prāta spējas, gan atjautību, gan spēles stratēģijas veidošanas principus un vienkārši izbaudīt fantastisko atvasaras dienu.”
Alīna, 10.b kl.: „Šis pārgājiens mūs visus ļoti satuvināja, deva iespēju labāk iepazīt vienam otru. Esmu ļoti priecīga par šo pārgājienu. ”
8.kl.: „Man ļoti patika šī diena. Kad es atnācu mājās, mammai visu pastāstīju trīs vārdos - grūti, jautri un interesanti.”
Nora, 8.kl.: „Tūrisma diena palīdz klasēm kļūt draudzīgām un jautrākām. Visi vairāk laika pavadīja viens ar otru, un tas bija mīļi.”
Trīs dienas, tas ir, no 16. līdz 18. septembrim, skolā uzņēmām jauniešus no Norvēģijas Sarkanā Krusta un skolēnus no Dagdas, Ezerniekiem, Krāslavas Varavīksnes vidusskolas, kas darbojas Latvijas Sarkanā Krusta jauniešu organizācijā, lai kopā darbotos, spriestu, diskutētu par labdarību dzimtajā novadā, noskaidrotu, kādas ir mūsu iespējas, lai sniegtu palīdzību tiem, kam tā visvairāk ir nepieciešama un varbūt ne tikai, svētkos atnākot un sniedzot labdarības koncertus, bet arī ikdienā. Ar spēļu un dažādu aktivitāšu palīdzību nonācām līdz secinājumam - lai palīdzētu citiem, lai darītu labu, nevajag daudz, bet ir vajadzīga liela un līdzi just spējīga sirds. Un tad saprotam - lai sarīkotu rudens talku, nav vajadzīgas zelta monētas, lai kādam mazulim, kurš neko nav dzirdējis par karaļvalsti aiz trejdeviņiem kalniem, pastāstītu pasaku, nav vajadzīgs skārienjūtīgais telefons, un, lai pabarotu kucēnu patversmē, nav vajadzīga dārgākā barība. Šāda veida palīdzību mēs varam nodrošināt ar to, kas mums katram jau ir - rūpes, mīlestība, cieņa, atbalsts un, galvenais, vēlme dāvāt citiem prieku.
Liels gandarījums par septembrī paveikto. Nav daudz, un nav arī maz. Aicinu visus un ikvienu - darbosimies kopā, padarot gan savu, gan citu ikdienu par maziem svētkiem. Un, neskatoties uz tik straujo dzīves ritmu, uz rudens drūmajām lietavām, mēs varēsim radīt gaišāku un cerīgāku skatu uz pasauli, pilnveidojot arī sevi.
Mīļu paldies par sapratni un atbalstu saku savai audzināmai 12. c klasei, Krāslavas Valsts ģimnāzijas direktora vietniecei Sandrai Nemeņonokai, kā arī Sandrai Molotokai, Latvijas Sarkanā Krusta Krāslavas komitejas izpilddirektorei par piedāvāto iespēju organizēt jauniešu nometni mūsu skolā.
Ilga Stikute,
Krāslavas Valsts ģimnāzijas direktora vietniece
Decembris - 2024 | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
P | O | T | C | P | S | S |
01 | ||||||
02 |
03 |
04 |
05 |
06 |
07 | 08 |
09 |
10 |
11 |
12 |
13 |
14 | 15 |
16 |
17 |
18 |
19 |
20 |
21 | 22 |
23 |
24 | 25 | 26 | 27 | 28 | 29 |
30 | 31 |