Jura Rogas foto
Pievienots: 22.06.2022
Pirmdien, 20. jūnijā, Krāslavas Vēstures un mākslas muzejā, klātesot kuplam apmeklētāju skaitam, tika atklāta izstāde „ĀDOLFS PILDEGOVIČS – KRĀSLAVAS NOVADPĒTNIECĪBAS MUZEJA DIBINĀTĀJS”. Šogad 4. aprīlī skolotājam, pētniekam, muzejniekam Ādolfam Pildegovičam apritēja 135 gadi.
Ādolfs Pildegovičs dzimis 1887. gadā Ilūkstes apriņķa Sventes pagastā, taču dzīves ceļš viņus abus ar sievu Annu aizveda uz Krāslavu. 1926. gadā Ādolfs Pildegovičs uzsāka skolotāja gaitas Pristaņas pamatskolā un turpmākie gadi bija saistīti ar Krāslavu.
1949. gada 25. janvārī durvis vēra pirmais novadpētniecības muzejs Krāslavā. Par tā vadītāju kļuva iemīļotais ģeogrāfijas skolotājs un cienījama personība Krāslavā – Ādolfs Pildegovičs. Krāslavas apriņķa novada pētniecības muzejs tika izveidots uz Ā. Pildegovičam piederošo kolekciju pamata, jo dzīves laikā viņš bija savācis milzum daudz dažādu vērtīgu eksponātu – minerālus, neparastas formas koku fragmentus, etnogrāfiskos priekšmetus, kas sākotnēji glabājās viņa mājās, bet 1949. gadā kļuva par pamatu pirmajam Krāslavas muzejam.
Muzejā tika izveidotas vēstures, mākslas, dabas, ekonomikas un citas nodaļas. Sākotnēji muzeju bija plānots izvietot Baznīcas ielā 2, tomēr tas tika ierīkots vienā no ēkām bijušajā Tirgus laukumā. Drīz vien vietējos laikrakstos sāka parādīties raksti par muzeja neatbilstību padomju ideoloģijai un 1952. gadā Ādolfs Pildegovičs tika atbrīvots no muzeja direktora amata. Muzeja vadību pārņēma partijas komitejas darbinieks N. Vasiļjevs. Sākās arī jautājuma izskatīšana par Krāslavas Novadpētniecības muzeja slēgšanu. Tika pieņemts lēmums ar 1954. gada 1. maiju muzeju likvidēt, ēku nodot rajona un bērnu bibliotēkām un eksponātus nodot Ludzas Novadpētniecības muzeju. Ādolfs Pildegovičs rakstīja uz LPSR Ministru padomi, taču diemžēl nesekmīgi. 1954. gada nogalē muzejs Krāslavā tika slēgts. Ādolfam Pildegovičam tas bija smags trieciens un 1955. gada 4. augustā Ā. Pildegovičs aizgāja mūžībā.
Ādolfa Pildegoviča darbība, kurā caurvijas patiesa dzimtenes mīlestība, nesavtīga attieksme un pašatdeve pret savu darbu ir veicinājusi ne viens Krāslavas, bet visas Latgales apzināšanu un izpēti. Ņemot vērā, ka tikai neliela daļa ir saglabājusies no tā lielā un nenovertējamā ieguldījuma, ko veicis Ādolfs Pildegovičs, tomēr viņa atstātais mantojums ir nozīmīga vēstures liecība nākamajām paaudzēm.
Izstādes atklāšanas pasākums izvērtās par īpašu notikumu Ādolfa un Annas Pildegoviču radinieku kuplajai saimei no Rīgas un Daugavpils, no Polijas un Beļģijas. Uz izstādes atklāšanu bija ieradies Ādolfa Pildegoviča brāļa Pētera dēls Pēteris Pildegovičs - sinologs, skolotājs, diplomāts, žurnālists, LR pilnvarotais lietvedis ĶTR, LU profesors, LU Konfūcija institūta direktors – ar ģimeni un Annas Pildegovičas radinieki – Kristina Trzčinska ar dēlu un mammu Viktoriju Dudajcevu, un citiem radiniekiem. Un vēl ar savu klātbūtni mūs pagodināja LU Konfūcija institūta Ķīnas puses direktors – profesors Šans. Pirms izstādes atklāšanas viesi ar muzeja darbiniekiem apmeklēja Annas un Ādolfa atdusas vietu Priedaines kapos, godinot viņu piemiņu.
Pasākuma laikā ar lepnumu par savu krusttēvu atmiņās dalījās Pēteris Pildegovičs. Ar patiesu aizkustinājumu izskanēja Kristinas Trzčinskas atmiņu stāsts, atceroties savu bērnību un Priedainē pie tantes Annas pavadītās vasaras. Noslēgumā Pēteris Pildegovičs uzdāvināja muzejam savu grāmatu „Mans Ķīnas stāsts” – vēstījums, kas uzrakstīts dienasgrāmatas formā, kurā autors dalās savos vērojumos un iespaidos, kas radušies, veicot pirmā latviešu diplomāta pienākumus Ķīnā. Grāmata veltīta Pētera Pildegoviča sievai Gaļinai.
Noslēdzoties oficiālajai izstādes atklāšanas daļai, ikviens ar lielu interesi turpināja aplūkot izstādi, ar neviltotu prieku turpināja dalīties gūtajos iespaidos.
Izstādes apmeklētājiem ir unikāla iespēja aplūkot 92 priekšmetus no Ādolfa Pildegoviča dibinātā Krāslavas apriņķa Novadpētniecības muzeja (1949. - 1954. g.) – minerālu kolekciju, dabas, etnogrāfijas un sadzīves priekšmetus, kā arī divas mūsu novadnieka, izcila pasaulslavena tēlnieka Nauma Āronsona skulptūras, kas pēc Krāslavas muzeja likvidācijas glabājas Ludzas Novadpētniecības muzejā. Pavisam pēc Krāslavas apriņķa Novadpētniecības muzeja likvidācijas Ludzas Novadpētniecības muzejam 1955. gada 17. februārī tika nodoti 303 priekšmeti. Izstādē ir aplūkojami arī vairāki Pildegoviču ģimenei piederošie priekšmeti, kuri iegūti 1985. gadā Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja zinātniski pētnieciskās ekspedīcijas laikā Priedainē, Romualdas Mikuckas dāvinātās grāmatas, kuras savā laikā piederēja Ādolfam un Annai Pildegovičiem, kā arī Annas Pildegovičas mantinieku Viktorijas Dudajcevas un Kristinas Trzčinskas dāvinātos Pildegovičiem piederējušos priekšmetus.
Izstāde tapa pateicoties Latgales reģiona attīstības aģentūras “Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas valsts mežu atbalstītās Latgales kultūras programmas 2022” finansiālajam atbalstam, realizējot projektu “Izstādes “Ādolfs Pildegovičs – Krāslavas Novadpētniecības muzeja dibinātājs” baneru izgatavošana.”
Izstādi „Ādolfs Pildegovičs – Krāslavas Novadpētniecības muzeja dibinātājs” Krāslavas Vēstures un mākslas muzejā varēs aplūkot līdz 2023. gada 1. februārim.
Marija Gulbe,
Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja krājuma glabātāja
Foto no Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja arhīva
Novembris - 2024 | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
P | O | T | C | P | S | S |
01 |
02 | 03 | ||||
04 |
05 |
06 | 07 |
08 |
09 | 10 |
11 |
12 | 13 |
14 | 15 |
16 | 17 |
18 | 19 |
20 |
21 |
22 |
23 | 24 |
25 |
26 |
27 |
28 | 29 | 30 |