Ar pārliecību nākotnē!

Pievienots: 24.10.2019

Krāslavas novada dome ir piešķīrusi pirmo stipendiju speciālistu piesaistei Krāslavas novadā.

Stipendiju 50% apmērā no Latvijas Republikā noteiktās minimālās mēneša darba algas četrus mācību gadus saņems Rīgas Tehniskās universitātes studente Kristīna Škoļnika. Pēc studiju pabeigšanas viņai būs pienākums noslēgt darba līgumu ar darba devēju attiecīgajā specialitātē un nepārtraukt darba attiecības piecus gadus pēc darba līguma noslēgšanas.

- Lūdzu, iepazīstiniet ar sevi mūsu lasītājus!

- Esmu dzimusi Krāslavā – šajā skaistajā pilsētā Daugavas lokos pagāja mana bērnība un skolas gadi. Izaugu mīlošā ģimenē kopā ar vecākiem, jaunāko brāli un vecvecākiem. Pamatizglītību ieguvu Krāslavas Varavīksnes vidusskolā, bet pēc 9. klases turpināju izglītoties Rīgas Valsts tehnikuma Krāslavas teritoriālajā struktūrvienībā.

Mans vismīļākais mācību priekšmets pamatskolā bija mūzika, tālab, daudz nedomājot, devos uz Krāslavas Mūzikas skolu, lai iegūtu profesionālās ievirzes mūzikas izglītību klavierspēles programmā. Diemžēl mācības mūzikas skolā nepabeidzu. Skolas gados dziedāju korī, ar kuru kopā startējām dažos konkursos, kā arī Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos. Laika gaitā klavierspēle kļuva par vienu no maniem hobijiem, starp kuriem ir grāmatu lasīšana un ceļošana. Otrs mīļākais mācību priekšmets skolā bija mājturība, savulaik es apmeklēju šūšanas pulciņu. Arī šūšana sākotnēji bija tikai hobijs, bet tieši tas pavēra ceļu uz profesiju.

- Kāpēc izvēlējāties uzsākt studijas RVT Krāslavas teritoriālajā struktūrvienībā nevis turpinājāt mācības vispārizglītojošajā vidusskolā?

- Var sacīt, ka noteicošais faktors bija mans vecums – iegūstot dokumentu par pamatskolas izglītību, man bija tikai 15 gadi. Kā daudziem jauniem cilvēkiem arī man gribējās pārmaiņas savā dzīvē - nevis vienkārši sēdēt skolas solā, bet darīt kaut ko vairāk. Tajā pašā laikā, esot ļoti jaunai meitenei, man negribējās atstāt savu ģimeni, kur jutos drošībā, un braukt kaut kur tālu projām no mājām. Jā, mana izvēle mainīt skolas bija ļoti riskants solis, jo tolaik RVT Krāslavas teritoriālā struktūrvienība tikai attīstījās un vēl negatavoja tērpu stila speciālistus. Līdz ar to man nebija iespēju pie kāda vienaudža vai cita man uzticama cilvēka noskaidrot daudzus svarīgus jautājumus, piemēram, kādas zināšanas, prasmes un iemaņas varēšu iegūt, kas būs mācību spēki, vai šī profesija būs pieprasīta darba tirgū, vai tā vispār man dzīvē būs noderīga u.tml. Bet jebkurā gadījumā tā bija apzināta izvēle, turklāt man bija pārliecība, ka varu paļauties uz sev tuvāko un mīļāko cilvēku sapratni un atbalstu arī tad, ja kaut kas noietu greizi.

- Kā ritēja mācības un dzīve tehnikumā, kādi ir lielākie ieguvumi vai zaudējumi?

- Pārsteidza, ka mums, jaunajiem audzēkņiem, nācās cītīgi strādāt jau no pirmās mācību dienas. Nekādas iešūpošanās, un laikam jau tāpēc četru gadu laikā ir paveikts tik ļoti daudz, ka visu pat nevaru uzskaitīt. Mēs izgatavojām visdažādākās tērpu kolekcijas, kuras demonstrējām dažādos pasākumos gan vienaudžiem, gan pieaugušajiem. Piemēram, savus tērpus modes skatē parādījām Krāslavas novada uzņēmēju ballē, pilsētas vispārizglītojošajās iestādēs, pilsētas svētkos Krāslavā, kādā no mūsu novada lauku pagastiem, pasākumos Rīgā, Daugavpilī un Viļņā (Lietuva).

Ļoti liels stimuls čakli mācīties bija arī tajā, ka aktīvākajiem un spējīgākajiem RVT audzēkņiem bija dota iespēja iziet mācību praksi ārzemēs. Katru gadu daži varēja braukt uz kādu Eiropas valsti. Es aizbraucu uz praksi Itālijā, kur vienu mēnesi strādāju šūšanas ateljē. Tā man bija ļoti interesanta pieredze, jo gribēju savām acīm redzēt, kā izskatās šūšanas ateljē ārzemēs, un uzzināt, kā tur tiek organizēts darbs. Manuprāt, iespēja piedalīties mācību praksē ārzemēs ir būtiski svarīga iespēja ikvienam studentam, jo tā var pilnveidot savu pieredzi izvēlētajā jomā, kā arī uzlabot savas angļu valodas zināšanas, bez kā mūsdienu pasaulē nav iedomājama profesionālā izaugsme un karjeras veidošana.

- Kādus turpmākos soļus spērāt savas karjeras veidošanā?

- Apzinājos, ka pēc RVT absolvēšanas vajadzētu turpināt izglītoties, tāpēc pamazām sāku apsvērt dažādus variantus un savas iespējas. Sākotnēji plānoju turpināt mācības Rēzeknes Augstskolā un apgūt līdzīgu studiju programmu. Četru gadu laikā tehnikumā jau pilnībā sapratu, ka mani ļoti aizrauj tērpu stila speciālista profesija, ka es gribētu tālāk pilnveidot savas zināšanas tieši šajā jomā.

Varbūt es arī iestātos Rēzeknes Augstskolā, ja nebūtu noticis negaidīts pavērsiens. Studējot tehnikumā, mācību praksi izgāju SIA „Nemo”. Pēc kāda laika mani uzrunāja šūšanas fabrikas Nemo īpašniece Inga Zemdega-Grāpe un piedāvāja apsvērt iespēju turpināt studijas Rīgas Tehniskās universitātes studiju programmā „Apģērbu un tekstila tehnoloģija”, bet pēc studiju beigšanās atgriezties Krāslavā un strādāt SIA „Nemo”.

Protams, es apdomāju šo priekšlikumu, apspriedos ar vecākiem un piekritu. No darba devēja es sagaidu labu attieksmi pret mani, kā speciālisti, un, galvenais, labus darba apstākļus. Tāpat man gribētos, lai darba devējs būtu gatavs dot man iespēju realizēt dzīvē savas ieceres, kas saistītas ar darbu. Ticu, ka tieši SIA „Nemo” to spēj nodrošināt.

- Cik būtiska jums ir iespēja saņemt pašvaldības stipendiju?

- Ne visi jaunie cilvēki ir tik labi nodrošināti, lai studētu galvaspilsētā un vispār neuztrauktos par naudas līdzekļiem. Ceļa izdevumi, dzīvošana, ēdiens, mācību līdzekļi – tam un vēl daudz kam citam vajag naudu. Tālab es domāju, ka šī ir ļoti laba iespēja ikvienam jaunam studentam, jo papildu līdzekļi lieti noderēs kvalitatīvākām studijām. Piemēram, ja radīsies iespēja braukt praksē ārzemēs, lai varētu sevi pilnveidot izvēlētajā profesijā, man šī papildus nauda būs ļoti nepieciešana. Protams, līgums ar pašvaldību uzliek papildu pienākumus, piemēram, sekmīgi studēt četrus gadus, nepārtraukt un pabeigt mācības attiecīgajā programmā izglītības iestādes noteiktajā mācību laikā. Bet es domāju, galvenais ir pašam gribēt mācīties un strādāt - tad viss izdosies! Tāpēc es nebaidos no tā, ka man būs labi jāmācās.

- Ko vēl ieteiktu jauniešiem, kas ir tavā vecumā?

- Svarīgi ir saprast, ko tu vispār gribi saņemt no dzīves, ar ko tu gribi nodarboties nākotnē. Galvenais nebaidīties no gaidāmajām grūtībām, un labi, ja ir kāds, kurš tevi morāli vai kaut kā citādi atbalsta.

- Varbūt ir kaut kas tāds, ko es nepajautāju, bet jūs gribat to pateikt?

Par to, ko jau esmu sasniegusi, es no sirds pateicos manai ģimenei un draugiem, kuri mani atbalstīja, tehnikuma skolotājiem, kuri iedeva man labas zināšanas par šo profesiju, SIA „Nemo” direktorei par to, ka iedrošināja turpināt studijas Rīgas Tehniskajā universitātē, kā arī piedāvāja man interesantu darbu nākotnē, Krāslavas novada pašvaldībai, kas noslēdza ar mani līgumu par stipendijas piešķiršanu. Esmu gandarīta par sasniegto un centīšos, lai tā būtu arī turpmāk.

Juris Roga
foto no Kristīnas personīgā arhīva