Apsprieda siltuma tarifus

Pievienots: 20.10.2015

14. oktobrī Krāslavas Kultūras namā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators) organizēja uzklausīšanas sanāksmi, lai apzinātu Krāslavas iedzīvotāju viedokli par SIA „Krāslavas nami” iesniegto siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu projektu.

Valērijs Maslovs, SIA „Krāslavas nami” valdes priekšsēdētājs, informēja klātesošos par to, ka spēkā esošais siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs (56,66 EUR/MWh) tika apstiprināts 2007. gadā ar Daugavpils reģionālā sabiedrisko pakalpojumu regulatora lēmumu Nr.46. Kopš tā laika notikušas izmaiņas uzņēmuma darbībā un veikti ieguldījumi infrastruktūras attīstībā. Uzņēmumā par pašvaldības, ES Kohēzijas fonda un uzņēmuma līdzekļiem (kredītsaistībām) tika realizēti vairāki projekti, kā rezultātā ir rekonstruēti siltummezgli, uzstādīti automātiskie individuālie siltummezgli un ierīkota koģenerācijas stacija. Pateicoties realizētajiem projektiem, ir ievērojami samazinājušies zudumi tīklos, līdz ar to uzņēmums ražo mazāk siltumenerģijas un spēj samazināt izmaksas. Lielāko uzņēmuma izmaksu īpatsvaru veido: kurināmā izmaksas, darba samaksa ar sociālajām iemaksām, pamatlīdzekļu nolietojums, peļņa un pārējās pastāvīgās izmaksas.

Jaunais siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu projekts - 50,35 EUR/MWh, un tas ir par 11 % mazāks par spēka esošo tarifu.

Sanāksmes turpinājumā Valērijs Maslovs atbildēja uz jautājumiem, kurus uzdeva Krāslavas novada pensionāru biedrības priekšsēdētājs Edmunds Gekišs un Krāslavas novada domes deputāts Raimonds Kalvišs.

E.Gekišs: Cik liela ir PVN % likme?

V.Maslovs: PVN netiek iekļauts tarifu projektā. Šobrīd siltumapgādes pakalpojumiem tas ir 12%.

E.Gekišs: 2012. un 2013. gadā tika renovēti vairāk nekā 5 km siltumtīklu. Cik zudumu % ir tagad?

V.Maslovs: Pirms projektu realizācijas zudumi bija apmēram 38%, tagad – 18%.

E.Gekišs: Kādreiz kā kurināmo izmantoja akmeņogles un mazutu, tika solīts, ka, izmantojot šķeldu, siltumenerģija būs daudz lētāka. Vai bija jēga investīcijām?

V.Maslovs: Kurināmajam tiek piemērotas ES prasības. Kurināt ar mazutu un cita veida šķidro kurināmo nav aktuāli, ja uzņēmums to darītu, tarifs būtu daudz lielāks, piem., ja šķelda izmaksā 13 EUR/MWh, tad slānekļa eļļa - 72 EUR/MWh.

E.Gekišs: Kā tiek izvēlēts šķeldas piegādātājs?

V.Maslovs: Šķeldas piegādei pavasarī vai vasaras sākumā tiek veikts iepirkums, parasti tiek iesniegts dubults kurināmā apjoms. Iepirkuma procedūra ir diezgan plaša, piegādātājus izvēlamies pēc cenas un kvalitātes, drošības labad tiek izvēlēti 4-5 piegādātāji.

R.Kalvišs: Salīdzinot ar iepriekšējo iepirkuma procedūru, kā mainījusies šķeldas cena?

V.Maslovs: Cena praktiski ir saglabājusies tādā pašā līmenī. Šī gada iepirkuma cena – 9,17 EUR.

R.Kalvišs: Uzņēmums ražo arī elektroenerģiju, ko tālāk pārdod „Latvenergo”. Vai iegūtie naudas līdzekļi ir iekļauti tarifu projektā?

V.Maslovs: Jā, šie ieņēmumi tiek ņemti vērā, par šo summu tiek samazinātas tarifu projekta izmaksas.

E.Gekišs: Elektroenerģiju ražojat jau sen, vai tas ir izdevīgi?

V.Maslovs: No tā, ka visus šos gadus tarifs netika celts, var secināt, ka ar pārdotās elektroenerģijas ieņēmumiem mēs varējām segt izmaksas.

E.Gekišs: Ar ES atbalstu tika realizēti lieli projekti. Kā šie līdzekļi iespaido tarifu projektu?

V.Maslovs: Tarifu projektā pamatlīdzekļu nolietojums ir samazināts par ES atbalsta summu. Pamatlīdzekļu vērtība pieauga, jo pamatlīdzekļi ir jauni, vecie ir nolietojušies un, ja nebūtu ES atbalsta, jaunu pamatlīdzekļu iegāde būtu ievērojami palielinājusi izmaksas. Uzņēmuma kredītsaistības ir palielinājušās, bet, pateicoties tām, ir samazināti zudumi, kas radīja iespēju pārskatīt tarifu.

E.Gekišs: Kādi tarifi ir citās pilsētās?

Jānis Kravalis (Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas Latgales reģiona nodaļas vadītājs): Salīdzinot tarifus, jāņem vērā, ka siltumapgādes pakalpojumu tarifus ietekmē patēriņa apjomi, iedzīvotāju blīvums, infrastruktūras lielums, kurināmā veidi u.c. faktori. Siltumapgādes pakalpojumu tarifus visā Latvijā jūs varat apskatīt Regulatora mājaslapā: www.sprk.gov.lv.

Sanāksmes noslēgumā Jānis Kravalis aicināja sapulces dalībniekus izteikt savus priekšlikumus sakarā ar tarifu projektu, taču neviens no klātesošajiem neizmantoja šo iespēju.

Saskaņā ar likumu Regulators izvērtē sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja iesniegto noteiktā kārtībā aprēķināto tarifu projektu 90 dienu laikā pēc tā saņemšanas, izvērtētais tarifu projekts tiek apstiprināts vai noraidīts 30 dienu laikā pēc tā izvērtēšanas, līdz ar to reālas apkures cenas izmaiņas var sagaidīt ne agrāk kā 2016. gada februārī.