Anatola Kauškaļa foto
Pievienots: 20.11.2015
Vidzemes Augstskolas Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūtā (HESPI) uzsākts projekts „Kultūrvides attīstības, vides daudzveidības saglabāšanas un urbanizācijas procesi Latvijas līdzsvarotas attīstības kontekstā”, kas iekļauts Valsts pētījumu programmā „EKOSOC –LV”. Projektu īstenojot, šovasar tika apsekotas 4 pētījumam izvēlētās teritorijas visos Latvijas kultūrvēsturiskajos novados - Krāslavas un Mazsalacas novados, Ķemeru Nacionālajā parkā, Kandavas novadā un Sabilē, kas ļauj gan iedziļināties katras teritorijas specifiskajā situācija, gan tās savstarpēji salīdzināt.
Šai rakstā vairāk uzmanības veltīts vērojumiem ekspedīcijas laikā Krāslavas novadā attiecībā uz kultūras mantojuma (gan materiālā, gan nemateriālā) saglabāšanu un dzīvotspēju.
Krāslavas pils atjaunošanu 20. gadsimta 80. gados apturēja tajā atklātie sienas gleznojumi, daļa no kuriem droši vien saistīta ar itāļu grafiķa Džovanni Batistas Piranēzi ofortos iemūžinātajām Romas senajām celtnēm, kurus gan kā ceļvežu ilustrācijas, gan kā atsevišķas lapas, gan to apkopojumus „Antichitá romance” četros sējumos, iegādājās ne tikai angļu muižnieki, kas devās Dižajā ceļojumā. Kompleksa sakopšanā un uzturēšanā paveiktais – atjaunotā pils fasāde, TIC, kas darbojas bijušajā muižas pārvaldnieka ēkā, muzeja jaunā ekspozīcija, Amatu māja - krasi atšķir Krāslavas pili no situācijas pirms aptuveni desmit gadiem, kad vietējā gide lokālpatriotisma vārdā Vidzemes Augstskolas studentus, kas Krāslavā bija ieradušies mācību ekskursijā, nokausēja tik pamatīgi, ka viņi vairs nespēja uzrāpties kalnā. Tomēr grūti iedomāties Krāslavas pils ansambli bez nostāk atrodošās, privātīpašumā esošās un patlaban neizmantotās pils laikabiedres bibliotēkas ar tās drūpošo fasādi.
Krāslavas novadā - pilsētā un apkārtējos pagastos - atrodas ievērojams skaits valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu, starp kuriem tādi Latvijas sakrālās mākslas dārgakmeņi kā 17. gadsimtā celtā Indricas Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu koka baznīca un trīs 18. gadsimta mūra - Krāslavas Sv. Ludvika, Aulejas Sv. Marijas Magdalēnas baznīca un Piedrujas Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas - Romas katoļu baznīcas, kurās atrodas galvenokārt 18. gadsimta, kā arī 17. un 19. gadsimta sakrālās mākslas pieminekļi (altāru retabli, kancele, biktssoli, gleznas, skulptūras, feretrons). Par to atrašanos valsts aizsardzībā gan nav iespējams pārliecināties, jo Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas mājaslapā (mantojums.lv) kustamo kultūras pieminekļu saraksts kopš 2014. gada pavasara vairs netiek publicēts. Droši vien tas darīts, pamatoti cenšoties pasargāt nomaļākas baznīcas no svešas mantas iekārotājiem. Tomēr šķiet, ka šī rīcība ir pārspīlēta, jo līdz ar aiznesamām lietām, trūkst ziņu arī par pilsētu centros esošu akmens pieminekļu iekļaušanu šajā sarakstā.
Novada baznīcas ir salīdzinoši labā stāvoklī. Krāslavas Sv. Ludvika baznīca spēj piesaistīt tās viesus ne tikai ar divām galvenā altāra gleznām un atvērto kriptu, bet arī ar draudzes locekļu personīgiem un aizraujošiem stāstiem, piemēram, par ticības spēku un svēto Antonu, kas spēj palīdzēt atrast nozagtās mantas. Mazāk pazīstamāka no tām ir Aulejas Sv.Marijas Magdalēnas baznīca, kuras savdabīgā plāna centriskās kompozīcijas apvienojumu ar bazilikveidīgu fasādi mākslas vēsturnieks Boriss Vipers pirmajā Latvijas baroka laika izvērtējumā meklēja Ukrainā. Tomēr derētu, ja kāds (pašvaldības/ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Latgales nodaļas darbinieks?) palīdzētu Aulejas Sv. Marijas Magdalēnas baznīcas draudzei uzrakstīt projektu, piemēram, Valsts Kultūrkapitāla fondam, lai iegūtu līdzekļus grūti aizsniedzamo logu remontam.
Krāslavas novadā kopumā atrodas ievērojams skaits – 106 - valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi. Visdaudzveidīgākā kultūras pieminekļu ziņā ir Krāslava, kur grāfu Plāteru izveidotās muižas ansambli un Sv. Ludvika baznīcu papildina zirgu pasta stacija, aptieka ar žogu un vārtiem, kā arī dzīvojamās ēkas un it īpaši šobrīd ne tik pievilcīgs Krāslavas vēsturiskais centrs. Viens no četriem Latgalē, kas iekļauti valsts aizsargājamo kultūras pieminekļi sarakstā. Tas ir senākais, jo izveidots 18. gadsimtā, ar pašvaldībai, draudzei, juridiskām personām un lielāko tiesu privātpersonām piederošām, starp tām arī vairākām neapdzīvotām, ēkām. Senajiem namiem salīdzinoši maz plastikāta logu un durvju, saglabājušies Latgalei raksturīgie kokā grieztie logu ailu rotājumi, kas apliecina, ka darbojas vecpilsētas aizsardzības noteikumi. (Dažu namu papildus „izgrezno” padomju laika relikti - pastkastītes ar Padomju vai Sovetskaja ielu nosaukumiem). Bet, protams, senpilsētas iespaids ir nepilnīgs bez rātsnama, kuru šobrīd, kad tam trūkst torņa, pat grūti atrast.
Daudz kas pilsētā, līdzīgi kā citviet Latvijā paveikts ar ERAF un Pārrobežu projektu atbalstu. Pirms dažiem gadiem izstrādāta Krāslavas vēsturiskā centra dienvidaustrumu daļas attīstības koncepcija. Tikšanās novada būvvaldē pārliecināja, ka pašvaldība apzinās problēmas, kas saistās ar kultūras mantojuma saglabāšanu, bet ieceres īstenot kavē novada ekonomiskās iespējas.
Vairums arheoloģisko pieminekļu (apmetnes, senkapi, vairāki pilskalni, viduslaiku kapsētas un Indricas nocietinātās muižas vieta) pieder privātpersonām, tikai daži - valstij, juridiskām personām vai pašvaldībai. Tos grūti izmantot pat tūrismā, tie vienīgi saudzējami. Līdzās tiem Kaplavas un Ūdrīšu pagastā - pa vietējās nozīmes arhitektūras piemineklim zvejnieku-zemnieku vai plostnieku-zvejnieku sētu grupai. Iepazīstot Krāslavas novadu, protams, nepārsteidza, ka dzīve ārpus tā centra ir stipri rimtāka.
Reti, kurš amatnieks, darinot tradicionālākas vai mūsdienīgākas lietas un izstrādājumus, spēj iztikt tikai ar savu darbību, tādēļ būtiska ir viņu sadarbība ar pašvaldību. Satiktie – šuvēja Maija Šuļga, keramiķis Ilmārs Vecelis un kokamatnieks Juris Kokins pārliecināja, ka ir vērtības, kuru dēļ ir vērts dzīvot Krāslavas novadā, salīdzinoši attālu no galvaspilsētas un nodarboties ar sev tuvām lietām, ja nav pārmēru lielas ilūzijas, kuras spēj aizstāt latgaliešu spīts un viesmīlība. Faktiski tieši Jura Kokina uzdāvinātā mazā Krāslavas veiksmes poga, bija visoptimistiskākais arguments Krāslavas novada un iedzīvotāju dzīvotspējai.
P.S. Mūsdienu Krāslava izskatās daudz citādāka nekā pirms trīsdesmit gadiem, kad Latgale tika apceļota ar divriteni, cenšoties paturēt prātā daudziem neierasti šauro Daugavu, pirms to pazudinās Daugavpils HES, un kuras līkumi joprojām pamatīgi atšķiras no platās taisnes Rīgā.
Jānis Kalnačs, HESPI pētnieks
Novembris - 2024 | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
P | O | T | C | P | S | S |
01 |
02 | 03 | ||||
04 |
05 |
06 | 07 |
08 |
09 | 10 |
11 |
12 |
13 |
14 | 15 |
16 | 17 |
18 | 19 |
20 | 21 | 22 | 23 | 24 |
25 | 26 | 27 | 28 | 29 | 30 |