Jura Rogas foto
Pievienots: 11.11.2015
Rīgā, 3 pavāru restorānā „Tam labam būs augt” notika Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra organizētā meistarklase izglītības iestāžu pavāriem – „Svaigi un sezonāli Latvijas produkti veselīgā un garšīgā maltītē skolēnam”, kuru vadīja šefpavārs Ēriks Dreibants. Starp 25 lauku pavāriem seminārā piedalījās arī Krāslavas Varavīksnes vidusskolas ēdnīcas vecākā pavāre Irēna Pavļukeviča, kurai ir liela un dažāda darba pieredze profesijā.
Tā kā viņa pati ir augusi laukos, tad labi zina, kādus labumus kopgaldam var izaudzēt Latvijas zemnieki, un no sirds pārdzīvo, ka daļa no tradicionālajiem produktiem, kas tiek celti galdā, ir audzēti ārpus Latvijas. Pavāres profesiju Irēna ir apguvusi Rīgas profesionāli tehniskajā skolā Blaumaņa ielā, kurp devās pēc Sauleskalna pamatskolas (Kombuļu pagasts). Pirmā darbavieta - Krāslavas ēdnīca, nākamā – pirmsskolas izglītības iestādē „Pīlādzītis”, pēc tam – deviņus gadus nostrādāja Krāslavas pamatskolā par šefpavāri. Izmēģināja laimi Anglijā floristikas jomā – veidoja ziedu pušķus, bet noturējās nedaudz ilgāk par gadu, jo nespēja samierināties ar to, ka neredzēs, kā izaug pašas bērni. Atgriezusies iekārtojās darbu uzsākušajā restorānā Sauleskalnā „Saules dārzs”, kurā šefpavārs bija Aigars Gailis un kur Irēna nostrādāja pāris gadus līdz pat iestādes slēgšanai. Šis īsais laika posms viņai bija straujākais izaugsmes laiks un deva neatsveramu pieredzi. Kā pati izsakās, seminārā sevi pieķērusi pie domas, ka daudzas lietas viņai jau nav jaunums, kad citām kolēģēm tas bija „Vau!”. Pēc restorāna Irēna atgriezās darbā Krāslavas pamatskolā, pēc kuras pārgāja uz Krāslavas Varavīksnes vidusskolas ēdnīcu, kurā vecākās pavāres statusā rit otrais gads. Viņas pakļautībā ir astoņu cilvēku kolektīvs – pavāri, pavāru palīgi un zāles darbinieks.
Irēna vienmēr tiekusies pēc zināšanām, un, kad skolas vadība piedāvāja iespēju apmeklēt šo semināru, piekrita bez šaubīšanās. Lauku skolu pavārus, kuri ieradās no visas Latvijas, sagaidīja sakārtotas darbavietas ar dēlīšiem, bļodiņām, profesionāliem nažiem, priekšautiem un pavāru cepurēm. Jāpiebilst, ka vairākas pavārītes bija jau sagatavojušās pašas - ar savām cepurītēm un higiēniskiem maināmajiem apaviem.
Irēna stāsta, ka pasākuma galvenā ideja bija no vietējiem, svaigiem un sezonāliem dārzeņiem, kā arī no zivs un gaļas kopā ar pavārmeistaru gatavot veselīgus un garšīgus ēdienus, kas atbilst Ministru kabineta noteikumu Nr. 172 „Noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem” noteiktajām enerģētiskās vērtības un uzturvērtības normām.
Semināra dalībnieki uzzināja, kā šķietami parastus produktus pagatavot ar citu garšas buķeti. Ēriks ne tikai pastāstīja par produktu kvalitātes noteikšanu, bet arī atklāja vairākus savus „knifus”, kā pasniegt veselīgus ēdienus bērniem. Tika rādīti arī vairāki ēdienu gatavošanas un pasniegšanas tehniskie paņēmieni.
„Vārdu sakot, mūs, lauku pavārus, Ēriks ar komandu sagaidīja kā savējos, un visupirms izrādīja gan 3 pavāru, gan 3 nažu restorānu, sniedza iekārtojuma un tehnikas skaidrojumu,” turpina Irēna. „Protams, skolā šīs tehnoloģijas nevaru pielietot, jo ēdinām simtiem bērnu dienā, bet ikvienam pavāram ir jāaug līdzi laikam, nedrīkst atpalikt ne tehnoloģiskajā, ne citā ziņā. Tāpēc bija interesanti pavērot, kā dažās minūtēs atkausē un sagatavo produktu pasniegšanai. Kā dažās sekundēs sasaldē zemenes un pagatavo zemeņu sorbentu. Starp citu, mums deva aizpildīt anketas, viens no jautājumiem bija, vai pēdējo trīs gadu laikā esat pilnveidojuši savas zināšanas. Pozitīvi uz šo atbildēja tikai trīs cilvēki. Cilvēki visu laiku darbojušies mājās, kaut kādu jaunu informāciju pasmēlušies internetā, avīzēs un žurnālos. Bet šeit sapulcējās 25 cilvēki no visas Latvijas un visiem vienas rūpes - kā paēdināt bērnus, lai maltīte viņiem garšotu? Seminārā iepazīstināja ar receptēm, kas būtībā ir zināmas, bet mazliet savādāk pasniegtas. Piemēram, ķirbju zupai tiek pievienots cidoniju sīrups - uzreiz cita garša, cita kompozīcija.
Uzsvars jau tika likts uz to, ka no Latvijas dārzeņiem un augļiem var pagatavot garšīgas maltītes, vairāk nekā gatavojam šodien. Domāju, kaut ko mēģināsim daļēji ieviest arī savas skolas ēdnīcā, cik atļauj finansējums un normatīvi.
Mēs saviem skolēniem cenšamies nodrošināt garšīgas pusdienas, piedāvājam arī kaut ko izsmalcinātāku un gardāku par vienkāršu putru. Praktiski visu gatavojam uz vietas, mums ēdnīcā nav pusfabrikātu. Mēs dodam bērniem dabīgās upeņu-ābolu, ābolu-burkānu sulas, kuras iepērkam zemnieku saimniecībā „Eži” un kuras bērniem labi garšo. Neaizmirstam arī par saldumiņiem.
Ja runājam par galda servēšanu, tad arī šeit ir redzama robeža: skola ir skola, restorāns ir restorāns, kur var gan ēdienu izdekorēt, gan nodrošināt dažādus šķīvjus un ēšanas piederumus. Mums šīs iespējas nav tik lielas, tomēr ļoti cenšamies, lai ēdiens uz galda izskatās iespējami pievilcīgāks.
Pēc semināra praktiskās daļas diskutējām ar kolēģiem, stāstījām, kā kuram klājas, kādas problēmas, kā risina. Secinājām, ka problēmas ir līdzīgas, proti, ko negrib ēst bērni Pierīgā, to pašu arī šeit negrib ēst. Skolu pavāriem katru dienu rūp, kā sagatavot garšīgas pusdienas un nodrošināt, lai ēdienā būtu gan nepieciešamās kilokalorijas, gan ogļhidrāti, gan uzturvielas. Tas nav viegls uzdevums, bet mēs cenšamies, lai bērniem garšo un ir veselīgi.”
Skolēni savas vēlmes dara zināmas caur aktīvi strādājošo skolēnu pašpārvaldi. Piemēram, vecāko klašu skolēni vēlējās paši pievienot dzērienam cukuru, jo ne visi mājās dzer tēju vai kafiju ar cukuru. Tāpēc šogad uz skolas kopgalda ir cukurtrauki-dozatori. Galds vienmēr tiek servēts īsi pirms zvana – skolēns atnāk un paēd, nav jāstāv rinda, jāstaigā ar paplāti.
Irēna uzsver, ka Krāslavas Varavīksnes vidusskolas ēdnīca ir ļoti noslogota – lai paēdinātu visus bērnus no pirmsskolniekiem līdz vidusskolniekiem, dienā ir vairākas ēdienreizes.
Irēna: „Vecāku sūdzību par ēdināšanas kvalitāti mums nav bijis, bet jebkurš jautājums attiecībā uz ēdienu ir diskutējams un atrisināms. Mūsu virtuvē bērniem tiek gatavots arī veģetārs ēdiens. Tas, protams, prasa papildus laiku, bet kolektīvs tiek galā, par ko esmu ļoti pateicīga savām darbiniecēm.”
Juris Roga,
autora foto