Aicināja vāciešus apciemot Latviju, it īpaši - Krāslavu

Pievienots: 29.02.2016

No 17. līdz 21. februārim Vācijas ostas pilsētā Hamburgā norisinājās viena no vadošajām starptautiskā tūrisma izstādēm Eiropā „Reisen Hamburg 2016”. Latgali Vācijā pārstāvēja Ludzas novada TIC vadītāja Līga Kondrāte, Kārsavas novada tūrisma speciāliste Inga Bernāne, Marka Rotko centra speciālisti Ivars Magazeins un Viktors Pētersons, kā arī Krāslavas podnieks Valdis Pauliņš, kura atraktīvā darbošanās ar podnieka ripu un māliem raisīja lielu interesi izstādes apmeklētājos.  

„Rosījos kā žibulis ūdeņi, uz kuru zivs varbūt nāks,” Valdis dalās savos iespaidos. „Tas, kurš vienkārši iekāris makšķeri kokā, nevar cerēt uz labu lomu. Demonstrēju vācu ļaudīm podu virpošanas prasmes, un darbojos ar bērniem – tieši tas viņus visvairāk uzrunāja. Vācieši nāca pie mums, interesējās, kas esam, ko piedāvājam, mēs visi kopā centāmies mudināt viņus ceļot uz Latviju. Konkrēti man vairāk interesēja viņus aicināt ne tikai uz Latviju, bet tieši uz Krāslavu un to arī darīju visupirms, jo esmu savas pilsētas patriots. Starp vāciešiem, kuri ieinteresējās par manām amata prasmēm, gadījās arī viena latviete, kāds latvietis un desmits krieviski runājošo iedzīvotāju.

Pasākums līdzīgs mūsu starptautiskajai tūrisma izstādei-gadatirgum „Balttour”, tikai Vācijā notiekošais ir daudzkārt lielākā mērogā. Manuprāt, „Reisen Hamburg 2016” izstāde atšķīrās no „Balttour” arī ar to, ka Vācijā cilvēki šķita lēnīgāki, viņi vispirms visu izpētīja un tikai tad sāka sarunas, vienojās par ceļojumiem. Bukletus ņēma mazāk, viņi ļoti filtrē piedāvājumu un lieku papīru kalnus neveidoja.

Darīju visu to, ko parasti daru dažādos pasākumos Latvijā. Apdedzināt podus nebija iespēja, bet savu virpu biju nogādājis un virpoju podus. Bērni vēlējās pamēģināt, bet ļaut to viņiem nevarēju – nosmērētos ar māliem un kas zina, kā tas beigtos. Starp citu, gadījās viens „starptautisks skandāls”. Pienāca pirmskolas vecuma meitenīte, un parādīju viņai, kā lipina svilpavnieku. Meitene veiksmīgi izgatavoja putniņu, izveidoja kanālus, bet - nesvilpj. Steidzos palīgā, paņēmu no rokām svilpavnieku, taču meitene pēkšņi sāka skaļi raudāt, nokrita uz zemes. Labi, ka ar viņu kopā bija ļoti saprotoša mamma, kura bērnu pamazām nomierināja. Pie mums Latvijā bērni priecātos, ja viņu vietā visu izdara, bet šai meitenei tā izrādījās bezmaz liela bēda. Sapratu, ka man vajadzēja piedāvāt meitenei savu palīdzību, nevis vienkārši paņemt no bērna rokām māla figūru bez atļaujas. Varbūt meitene nodomāja, ka gribu to viņai atņemt. Būs man mācība.

Vairākas vācietes lūdza izgatavot elfu, bet no viņu vārdiem nevarēju saprast, kā tas īsti izskatās. Taisīju kā velnēnu ar asām ausīm, bet man sauc „taisi elfu”. Galu galā viņi pamanīja tramīgumu manās acīs, un kāds aizskrēja pēc parauga, kuru atrada kādā no stendiem. Izrādās - alnis. Tagad arī Krāslavā tādus taisīšu, mums ir daudz mednieku, noderēs. Noskatīju arī vēl dažas idejas.”

Valdim arsenālā daudz krāšņu stāstu, vāciešiem nebija iespēju tos izbaudīt visā pilnībā, jo mūsu podnieka vācu valodas zināšanas kopš skolas gadiem „apsūnojušas”. Tomēr šo to viņš atcerējās, palīdzēja arī žestu valoda, kad pavisam nevarēja saprasties, palīgā nāca kolēģi, kuriem valodas zināšanas labas.

Uz izstādi Valdis bija atvedis arī savu keramiku – gan glazēto, gan svēpēto, pat bērza tāsī ietītos podus. Šie, pēdējie, raisīja daudz jautājumu, bet iepirkties bagātā publika nesteidzās.

„Dīvaini, bet podus man Latvijas „Balttour-ā” pirka ievērojami vairāk nekā Vācijā,” turpina Valdis. „Nolēmu neklausīt padomdevējus un nolaidu cenu. Pirmo pārdevu nelielu svēpētās keramikas podiņu sautējumiem. Vēlāk ar šo pircēju sapazināmies, izrādījās draudzīgs cilvēks, uzņēmējs, saistīts ar alus ražotni. Neskaitot podus, mēģināju notirgot arī tradicionālos svilpavniekus no Latgales māla. Šogad Rīgā tos pirka kā nekad, bet Vācijā tirgošanās kaut kā nevedās. Taču nepārdzīvoju. Es galvenokārt darbojos, lai piesaistītu vairāk ļaužu, kuri gribētu apmeklēt Latviju, it īpaši – Krāslavu. Lai brauc un atstāj savu naudiņu šeit, pie mums. Kopējais iespaids par izstādi ir ļoti labs, ja vēl piedāvātu braukt, neatteiktos!”

Juris Roga,
attēli no Valda Pauliņa fotoalbuma