Jura Rogas foto
Pievienots: 05.01.2016
Katra kāzu jubileja ir īpašs notikums. Kāzu gadadiena norāda uz konkrētu laiku, cik ilgi ir būts kopā ar savu mīļoto. Īpaši atzīmētas tiek Zelta kāzas, jo tieši 50. gadadiena ir ļoti nozīmīga laulāto pārim. Pirms pusgadsimta gredzenus mija Dmitrijs Hoduļevs un Juzefa Lapira, kuru laulību 1965. gada 30. decembrī reģistrēja Krāslavas rajona dzimtsarakstu birojs. Tieši 2015. gada 30. decembrī Hoduļevi ieradās Krāslavas novada dzimtsarakstu nodaļā, kur atskatījās uz pagājušajiem gadiem un atjaunoja laulības zvērestu.
Dmitrijs un Juzefa Latvijā ieradās dažādos laikos no Baltkrievijas, bet, kā atbrauca, tā arī abi palika uz pastāvīgu dzīvi šeit. Iepazinās dejās, un draudzība turpinājās gadus četrus. Dmitrijs 1960. gadā saņēma vadītāja tiesības, visu mūžu strādāja par šoferi un auto stūrē vēl šobaltdien, tiesa – jau tikai personīgo vieglo mašīnu. Ilgajā vadītāja stāžā viņam faktiski nebija neviena pārkāpuma, ja neskaita dažus pavisam maznozīmīgus. Jubilejas dienā uz dzimtsarakstu nodaļu abi ar sievu atbrauca personīgajā „Volkswagen” markas automobilī, kas ripo labāk par iepriekšējo „Volvo” un „Moskviču”.
Juzefa no Baltkrievijas uz Latviju pārcēlās uzreiz pēc 7. klases. Visu darba mūžu bijusi parasta strādniece, sākumā - laukstrādniece kolhozā „Rodina” Dagdas pusē, pēc tam iekārtojās darbā Krāslavā, kur strādāja maizes ceptuvē, vēlāk bija krāvēja PMK. Viņa, smagā darbā rūdīta un stipra sieviete, pildot darba pienākumus, ir izbraukājusi visu Baltiju.
Kopdzīvē izaudzināti divi bērni - Sergejs un Pjotrs. Vecākais dēls, kas pēc profesijas bija šoferis, jau nomiris. Pjotrs arī šoferis, viņam tagad ir savs bizness. Ir sagaidīti trīs mazbērni un viena mazmazmeita. Dmitrijs un Juzefa ir piepildījuši arī sapni par savu māju. Laika ritumā bija dažādas domas, bet Dmitrijs un Juzefa nolēma palikt Latvijā un ir pilnībā apmierināti ar savu izvēli. Viņiem nav bijusi iespēja doties ceļojumos vai citādi dāsni atpūsties, jo ir nācies daudz un cītīgi strādāt. Viņi ir īsteni darbarūķi, kuriem šis Zelta datums ir viens no gaišākajiem mūžā, un viss, ar ko dzīvoja līdz šim, ir kļuvis dārgāks simtkārt.
Krāslavas novada dzimtsarakstu nodaļas darbinieki izbaudīja lielu godu redzēt pāri savās telpās, jo mūsu dienās tas kļūst par retu gadījumu. Zelta kāzas liecina par ģimenes saišu izturību un nozīmīgumu. Pasaule iekārtota tā, ka kādā brīdī viens cilvēks satiek otru, lai dzīvotu kopā un būvētu nākotnes plānus, iekārtotu māju, laistu pasaulē un audzinātu bērnus, priecātos par saviem panākumiem.
Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Ināra Ūdre atgādināja abiem jaunības dienu skaistāko notikumu, svinīgi nolasot iestādes arhīvā saglabāto ierakstu par Hoduļevu ģimenes dzimšanu - 1965. gada 30. decembrī sastādīto ierakstu par laulības reģistrāciju. Abi jaunie laulībā stājās pirmoreiz, divdesmit četrus gadus vecais Dmitrijs - šoferis MSO, divdesmitgadīgā Juzefa – patērētāju biedrības strādniece. Dmitrijs dzimis Polockā (Baltkrievija), Juzefa - Vitebskas apgabala, Braslavas rajona, Drujas pagasta Baranovščinā (Baltkrievija).
Kā pirms piecdesmit gadiem, tā arī šodien abus aicināja atcerēties šo svinīgo brīdi un parakstīties nu jau Zelta jubilāru Goda grāmatā. Arī šodien viņi viens otram uzvilka pirkstā gredzenus, bet blakus viņu parakstiem savus lika šīsdienas notikuma liecinieki, Jeļena un Pjotrs Hoduļevi. Dmitrijs un Juzefa kopīgi iededza sveci, kas simbolizē ģimenes ligzdiņu, vēl četras liesmiņas svečturī iededzināja bērni un mazbērni. Aplausiem skanot, jubilāri saņēma savu laulības apliecību, kuras izdevējiestāde nu ir Krāslavas novada dzimtsarakstu nodaļa.
Pašvaldības vārdā Dmitriju un Juzefu apsveica Krāslavas novada domes deputāts Jāzeps Dobkevičs: „No sirds gribam nodot jums savu prieku par iespēju un godu sveikt jūs. Gribētos, lai tādu pāru mūsu novadā būtu iespējami vairāk, un, kā šodien jau sacīja, lai jūsu iesākto turpina bērni, mazbērni, jūsu kaimiņi, draugi, lai jums apkārt būtu tikpat laimīgi pāri, kas apzinātos savu laimi piecdesmit gadu kopdzīvē. Jūs savulaik devāt uzticības zvērestu, un neviens nezināja, kas būs pēc 50 gadiem. Šodien visi pārliecinājāmies, kā ir, ja tur zvērestu, ja nešaubās viens par otru - šo zvērestu iznesāt līdz šai dienai veselus 50 gadus! Liela laime, liels prieks un labs paraugs mūsu nākamajām paaudzēm.”
Deputāts pasniedza nelielas dāvaniņas no novada domes, atkorķēja šampanieša pudeli un piepildīja ar dzirkstošo dzērienu kausus jubilāriem. Viss kā īstās kāzās, arī saucieni „rūgts”, ziedu klēpji, bučas un prieka asaras!
Juris Roga, autora foto