Parka kāpnes

Pievienots: 09.03.2016

Krāslavas vēsture ir ļoti sena, par ko liecina pie Krāslavas esošie pilskalni - Krāslavas pilskalns un Šokolādes kalns, kaut gan vēstures avotos pirmo reizi tā ir minēta tikai 16. gadsimtā.

   No 1729. gada Krāslavā sākas uzplaukuma posms, kad tā nonāca grāfu Plāteru īpašumā. 1759. gadā upītes krastā grāfs Konstantīns Plāters uzcēla 3-stāvu mūra ēku, kur izvietoja ap 20 000 sējumu lielu bibliotēku. Ap 1765. gadu sāka Plāteru dzimtas galvenās rezidences – pils celtniecību (pabeigta 1791. gadā). Ap pili tika izveidots barokāls parks ar daudziem eksotiskiem kokiem un krūmiem, kā arī grotas, kas atgādināja viduslaiku drupas. Galvenās kāpnes, kas veda caur parku uz pili, bija veidotas no dzirnakmeņiem, kurus Plāteri noņēma no vietējo iedzīvotāju dzirnavām. 1950.-tos gados šīs kāpnes tika nojauktas un sasmalcinātas šķembās. Šo kāpņu vēsturiskajā vietā 2011. gadā, īstenojot parka rekonstrukcijas projektu, tika izbūvētas jaunās kāpnes.

   20. gadsimta sākumā plašo pils parku daļēji noslēdza no miesta teritorijas ar augstu un stipru akmens mūri. Pils ziemeļu pusē atradās plašs pagalms ar riņķveida sastādītām tūjām un strūklaku centrā. Pils ziemeļrietumu daļā atradās kalpotāju mājas, staļļi, šķūņi un pagrabi.

   1923. gadā 16. aprīlī Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste parakstīja likumu par pilsētas tiesību piešķiršanu Krāslavas miestam. Plāteru muiža ar 22 ha lielu parku nonāca valsts īpašumā, pils ēka tika izremontēta, un tajā 1923. gadā atklāja latviešu ģimnāziju.

20.gs. sākumā pirmo reizi Plāteru muižas un parka pastāvēšanas vēsturē tika uzbūvētas kāpnes, kuras no pils grotām veda uz Rīgas ielu. Kāpnes bija veidotas no dažāda izmēra tēstajiem akmeņiem. Tās pastāvēja līdz 1956. gadam, kad tēsto akmeņu kāpnes tika nojauktas un pārbūvētas no betona, iegūstot to izskatu, kādu mēs redzam šodien. Pēc bijušā krāslavieša Henriha Čužāna (1923 –2016) atmiņām, padomju periodā no viņu dzīvojamās mājas Rīgas ielā tika noņemti metāla vārti un uzlikti mūrī izveidotā ejā no parka uz Rīgas ielu. Vārtus izkala 20. gadsimta sākumā Krāslavā labi pazīstamais kalējs Antons Repinskis, kura metāla izstrādājumi atradās daudzu krāslaviešu mājās.

Baiba Matvejenko,
Mag. hist.,
Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja vēstures speciāliste