Jura Rogas foto
Pievienots: 03.02.2016
Pateicoties uzvarai EDEN (Eiropas izcilākais galamērķis) konkursā nominācijā „Tūrisms un gastronomija”, Eiropas Komisija apmaksāja īsfilmas veidošanu par galamērķi, kas uzvarēja šajā konkursā. Dotajā gadījumā - par Krāslavu un Latgales kulināro mantojumu.
Biedrības „Latgales kulinārā mantojuma centrs” valdes priekšsēdētāja Tatjana Kozačuka sniedz savu redzējumu par Latgali un tās vērtībām, kas ietērptas skaistajā video.
„Latgales reģions ir īpašs ar savām unikālajām dabas ainavām, izkoptām tradīcijām, bagātu un daudzveidīgu kultūru, bet latgaliešu viesmīlība ir Latgales vizītkarte arī ārpus Latvijas robežām.
Mums, latgaliešiem, paveicies, ka mēs dzīvojam šajā brīnišķīgajā vietā. Mums ir ūdeņi, kur droši var peldēties, tīra un zaļa daba. Zeme, darbi, tradīcijas, attieksme pret cilvēkiem - tas viss ir mantojums, ko mums ar savu darbu, domām, garīgo gudrību ir atstājuši mūsu senči.
Mēs esam bagāti gan ar kultūras mantojumu, gan arī ar kulināro mantojumu! Īsta latgalieša mājas neviens nav pametis ar tukšu vēderu. Ikviens viesis ir pacienāts ar sātīgām pusdienām, visbiežāk ar kādu no Latgales kulinārā mantojuma ēdieniem – griušļi, kļockām vai buļbu bļīnim. Pateicoties vietējām delikatesēm, Latgale ir īpaši piemērots galamērķis gardēžiem. Dažādās saimniecībās iespējams nogaršot gan mājas sieru un saldējumu, gan medu un zāļu tējas, pašceptu maizi un linsēklu eļļu, dažādus zivju un gaļas ēdienus, konditorijas izstrādājumus, kā arī piedalīties rudzu maizes cepšanas procesā un baudīt no ogām darinātu mājas vīnu.
Lai attīstītu Latgales kulinārā mantojuma tīklu un veidotu tā mārketingu, 2013. gada decembrī tika izveidota biedrība „Latgales kulinārā mantojuma centrs”, tā apvieno 34 uzņēmumus, kas aktīvi strādā šajā tīklā un saviem viesiem piedāvā kulinārā mantojuma ēdienus (www.kulinaraismantojums.lv).
2015. gadā Latgales kulinārais mantojums ir atzīts par Eiropas izcilāko tūrisma galamērķu jeb EDEN (European Destinations of ExcelleNce) projekta konkursa uzvarētāju Latvijā nominācijā „Tūrisms un gastronomija”. Pateicoties šai uzvarai, Eiropas Komisija sedza īsfilmas „Krāslavas maize un māls” veidošanas izmaksas par galamērķi, kas uzvarēja šajā konkursā. Šajā gadījumā - par Krāslavu, skaistāko pilsētu Daugavas lokos, un Latgales kulināro mantojumu. Filmas galveno lomu spēlē šefpavārs un restorāna „Monhe negro” saimnieks, meksikānis Havjers Garsija, kā arī Krāslavas keramiķis Valdis Pauliņš un Lilita Šatilova no muzeja „Andrupenes lauku sēta”.
Mūsdienu urbanizētajā pasaulē tas patiešām ir brīnums. Mums ir cilvēki, kuri nevis vienkārši saglabā senču atstāto garīgo mantojumu, prasmi strādāt, bet viņi ar to dzīvo, māca mūs un dod iespēju būtiskāko no mūsu latgaliskās dzīvesziņas kaut nojaust arī mums pašiem un mūsu viesiem. Un reizēm nav svarīgi, kādā valodā „sarunāties”. Cilvēki Latgalē neorientējas uz atšķirīgo, bet uz kopīgo. Protams, ka mums vislabāk patīk runāt latgaliski, bet svarīgāka ir vēlēšanās saprasties. Mālu pamīcījis, gribēdams pie maizes un pie meitas tikt, arī latgaliski var iemācīties diezgan ātri...
Savā ziņā ir brīnums, ka mums ir iespēja dzīvot tā, ka mēs varam ieelpot ezeru un upju viļņu valgumu, īstas ziedošas pļavas svaigumu, tikko ar rokām mīcītas, krāsnī ceptas maizes smaržu, sajust, kā stiprās rokās atdzīvojas māls, ieiet dievnamā, ejot garām krucifiksam ceļa malā, pārmest krustu vai nolasīt lūgšanu...
Paldies visiem, kas piedalījās filmas veidošanā un visiem, kuri palika aiz kadra, par Havjera un pārējo viesu uzņemšanu. Paldies radošajai un izturīgajai filmēšanas komandai par skaisto filmu!!!”
Santa Bivbāne
BalticTravelnews.com
Foto: vimeo.com