Atgriešanās dzimtenē pēc 72 gadiem

Pievienots: 11.05.2016

Pagājušajā svētdienā, 8. maijā, mēroju tālo ceļu no Krāslavas uz Lesteni, lai piedalītos dzimtenē pārvesto 236 Latviešu leģiona karavīru kapu un kapu plākšņu iesvētīšanā un piemiņas pasākumā. Karavīri karoja un krita Austrumu frontē 1944. gada pavasarī, un līdz šim atdusējās aizmirstā karavīru kapsētā Pleskavas apgabala Voronkovas ciema tuvumā.

Dzimtenē pārapbedīti arī mūsu novadnieki: aulejietis kaprālis Aleksandrs UMBRAŠKO, izvaltietis kareivis Vladislavs STIVRIŅŠ.

Piemiņas pasākumā piedalījās Saeimas priekšsēdētaja Ināra Mūrniece, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, Eiroparlamenta deputāts Artis Pabriks, vairāki Saeimas deputāti, armijas vadība, kritušo tuvinieki, Latvijas patrioti no visiem Latvijas novadiem, visu lielāko konfesiju priesteri, Tukuma novada vadība un arī mēs, 9 cilvēku grupiņa no Izvaltas.

Lestenes Brāļu kapi tika atklāti un iesvētīti 2003. gada 27. septembrī. Šodien Lestenes Brāļu kapos atdusas vairāk nekā 1000 kritušo karavīru, kapsētā piemiņas sienā iekalti vairāk nekā 17000 kritušo vārdi (saraksts vēl joprojām tiek papildināts katru gadu). Lestenes Brāļu kapi ir otrie lielākie Latvijā. Nezināmā kareivja kapa plāksnē iegravēti Andreja Eglīša vārdi: „Mēs gaidām taisnības augšāmcelšanos”.

Pasākums noritēja ļoti mierīgā gaisotnē, bet izjusti ar ekumēnisko dievkalpojumu, kur kopā bija visu konfesiju priesteri, kas pasākuma noslēgumā kopā arī iesvētīja karavīru kapus.

Uz pasākumu bija ieradies liels cilvēku skaits, tāpēc baznīca (šobrīd ir atjaunošanas stadijā) bija stāvgrūdām pilna. Katrs varēja izvēlēties sev tīkamāko vietu un laiku – apmeklēt muzeju (blakus Brāļu kapiem), pabūt pie tuvinieka kapa vai vienkārši izstaigāt un iepazīt kapus. Es izvēlējos izpētīt granīta sienās iegravētos vārdus un uzvārdus.  Un secināju – ja divu lielvaru vadoņi Hitlers un Staļins 1939. gadā nesāktu pārdalīt pasauli pēc sava prāta, tad nebūtu miljoniem kritušo, sakropļoto, trimdā aizsūtīto, nometnēs nomocīto – tad šie Latgales vīri (Latgalei raksturīgo vārdu un uzvārdu ir pietiekoši daudz) būtu strādājuši savās saimniecībās, audzinājuši bērnus, un mums šodien nebūtu jārunā par skolu slēgšanu, par pamestiem lauku ciemiem.

Ļoti precīzus, atmiņā paliekošus vārdus šajā pasākumā pateica Saeimas priekšsēdētāja I. Mūrniece: „Savā ziņā šiem vīriem sapnis ir piepildījies. Latvija ir brīva. Nupat nosvinējām 26. gadadienu kopš neatkarības atjaunošanas. Esam tiesīgi lemt savu likteni, mums ir uzticami sabiedrotie. Mums ir lieliski bruņotie spēki, mums ir patriotiska Zemessardze, mums ir brīnišķīgi jaunsargi. Mēs tik rūpīgi kā nekad šajos pēdējos gados rūpējamies par savas valsts aizsardzības spējām.”

Atgriežas dzimtenē vīri, kas krita kaujās, būdami jauni, cīņasspara un cerību pilni, viņi cerēja, ka kādu dienu varēs nolikt malā ieročus un atgriezties mājās – brīvā Latvijā. Dievs, svētī Latviju!

Jānis Tukāns, Krāslavas Valsts ģimnāzijas direktors,
foto: la.lv