Jura Rogas foto
Pievienots: 04.04.2016
Ikgadējā Krāslavas novada pensionāru biedrības sapulcē, kas 30. martā notika kultūras namā, piedalījās 57 seniori. Biedrībā ir reģistrēti 83 locekļi (pensionāru kopējais skaits Krāslavas novadā - 4174).
Biedrības priekšsēdētājs Edmunds Gekišs nodemonstrēja klātesošajiem fotoslaidus un pastāstīja par biedrības darbību, pasākumiem, kas norisinājās pagājušajā gadā, kā arī par visiem jaunumiem.Biedrības valde pateicās tiem senioriem, kas aktīvi piedalās pašdarbības kolektīvos. Liela pateicība tika izteikta Valentīnai Kokinai, jo tieši viņa strādā ar projektiem, kuru sekmīga realizācija dod iespēju biedrībai īstenot daudzas idejas.
Par savu darbu ar vecāka gadagājuma cilvēkiem pastāstīja biedrības „Pieci airi” pārstāvji Raimonds Lazda un Tatjana Azamatova. Viņu vadībā kopš pagājušā gada novembra Krāslavas novada centrālās bibliotēkas telpās savu darbu sākusi Senioru skola. Gados veci cilvēki, kas vēlas uzlabot savas dzīves kvalitāti, padarot to aktīvāku un interesantāku, katru otrdienu plkst.15.00 var atnākt uz bibliotēku, lai noklausītos lekcijas par dažādiem tematiem, piedalītos radošajās darbnīcās, kā arī brauktu ekskursijās. Tikšanās tiek organizētas latviešu un krievu valodā.
Ik gadu pensionāru sapulces darbā iesaistās pašvaldības institūciju un iestāžu vadītāji un pārstāvji, kas atnāk, lai atbildētu uz jautājumiem, kuri interesē vecāka gadagājuma cilvēkus. Arī šoreiz senioru jautājumi bija saistīti ar dažādām dzīves sfērām.
Par pensijām
Par pēdējiem jaunumiem pensiju sistēmas jomā pastāstīja VSAA Daugavpils reģionālās nodaļas Krāslavas Klientu apkalpošanas centra vadošā inspektore Dzintra Jakovele.
Šogad nekādas nozīmīgas izmaiņas esošajā pensiju sistēmā nav gaidāmas. 2016. gadā pārskatīs 2010. gadā piešķirtās vai pārrēķinātās vecuma, izdienas un apgādnieka zaudējuma pensijas. Šis jautājums ir īpaši aktuāls strādājošajiem pensionāriem, bet, ja, piemēram, kopš 2009. gada cilvēks nestrādāja, tad izmaiņas pensiju jomā viņu neskars.
Par ūdensapgādi
Uz pensionāru jautājumiem atbildēja uzņēmuma „Krāslavas ūdens” valdes locekle Valentīna Kursīte.
- Cik bieži tiek pārbaudīti hidranti?
- Valsts ugunsdzēsēju un glābšanas dienests pārbauda hidrantus katru gadu. Trūkumus, kas ir norādīti aktā, uzņēmums „Krāslavas ūdens” savlaicīgi novērš.
- Vai drīkst dzert ūdeni no avotiem Augusta un Siena ielā?
- Lietot ūdeni no šiem avotiem var tikai pēc tā vārīšanas.
- Kam ir jāuzstāda ūdens patēriņa skaitītāji?
- Likums, kas stājās spēkā 1.01.2016., nosaka, ka 4 gadu laikā visi skaitītāji privātmājās ir jāuzstāda apkalpojošajam uzņēmumam, tas ir SIA «Krāslavas ūdens».
Par sabiedrisko kārtību
Uz jautājumiem atbildēja pašvaldības policijas priekšnieks Pēteris Jacina.
- Kāpēc suņu īpašniekus nesoda par nesavāktajiem viņu mīluļu ekskrementiem?
- Sodīt kārtības pārkāpējus mēs varam, tikai pamatojoties uz saņemto iesniegumu. Diemžēl iespējas pastāvīgi dežūrēt māju pagalmos, gaidot, kad saimnieks izvedīs savu suni pastaigā, mums nav.
Par namu pārvaldi
Uz jautājumiem par namu pārvaldes darbu atbildēja uzņēmuma „Krāslavas nami” valdes priekšsēdētājs Valērijs Maslovs.
- Kad rēķina lapā tiks norādīts, cik kcal siltuma ir iztērēts dzīvojamajā mājā?
- Tāda informācija tiek norādīta pastāvīgi, bet ir izmantota cita mērvienība – megavatstundas.
- Kam ir jātīra ietves Aronsona ielā 10, 12?
- Ietves, kas tika ierīkotas pagājušajā vasarā, ar traktora palīdzību tīra p/a „Labiekārtošana K” darbinieki. Savukārt sētnieki uzkopj noteiktos iecirkņus tieši pie mājas ieejas.
- Kam ir jāremontē brauktuves daudzdzīvokļu māju pagalmos?
- Brauktuves daudzdzīvokļu māju pagalmu teritorijā jāremontē dzīvokļu īpašniekiem, taču realizēt šo noteikumu praktiski nav iespējams - asfaltēšana prasa milzīgus finanšu līdzekļus. Un, kā redzams, ar brauktuvju remontu pagalmos nodarbojas pašvaldība. Pagājušajā vasarā par pašvaldības līdzekļiem tika noasfaltēta brauktuve māju pagalmos Aronsona ielā 10,12.
- Cik liela daļa no pilsētas ārējiem siltuma tīkliem ir rekonstruēta?
- Kopējais siltumtrašu garums ir 5,5 km, pašlaik ir rekonstruēti 70% siltumtrašu.
Par pilsētas dzīvi
Uz jautājumiem, kas bija saistīti ar dažādām pilsētas dzīves sfērām, atbildēja Krāslavas novada pašvaldības vadītājs Gunārs Upenieks.
- Vai ir iespējams pieslēgties centrālajai kanalizācijas sistēmai par pašvaldības līdzekļiem?
- Ikviens pieslēguma gadījums ir individuāls, tas tiek izskatīts pēc iedzīvotāju iesnieguma. Ja kanalizācijas sistēma ir jāierīko pie vienas mājas, kas atrodas tālāk no citām, tad, protams, tas nebūtu lietderīgi. Mūsu pilsētā ir vietas, kur mājas ir izvietotas kompakti, bet pieslēguma kanalizācijas tur nav. Tuvākajā laikā pašvaldība plāno ierīkot kanalizācijas tīklus Studentu un Upes ielā.
- Vai ir iespējams organizēt konkursu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu?
- Esam gandarīti par to, kā šis darbs ir organizēts tagadēja situācijā, bet konkurss atbilstoši likumam mums obligāti jāorganizē. Tagad tiek izstrādāts šī konkursa nolikums.
- Skaistas ielā netiek tīrītas ietves.
- Nesen pašvaldība ir iegādājusies vēl vienu traktoru, kas ir paredzēts arī ietvju tīrīšanai no sniega. Domāju, ka nākamajā ziemā ar sniega tīrīšanu Skaistas ielā mēs tiksim galā.
- Pilsētas mikrorajonos līdz šim laikam ir ielas bez ietvēm.
- Pašlaik vēl ne visur tiek nodrošināts atbilstošs ielu stāvoklis, un ietvju ierīkošana prasa ievērojamas investīcijas. Diemžēl mēs nevarēsim apsolīt, ka tuvākajā laikā trotuāri būs visās pilsētas ielās.
- Kad tiks uzbūvēts žogs Raiņa ielā, pretī Mākslas skolai?
- Tas ir jautājums, kas tiek atkārtots gadu no gada, kaut gan nebija dzirdams, lai kāds nokristu un ciestu tāpēc, ka tajā teritorijā nav nožogojuma. Kas attiecas uz šo ielas posmu, tad stadionā blakus ģimnāzijai ir plānots uzbūvēt baseinu, līdz ar to visa pieguļoša teritorija tiks pārplānota.
- Vai tiks izremontēta ietve uz tilta blakus autoostai?
- Tilta remonts ir problemātisks jautājums - ietvei nav hidroizolācijas, bet, lai ierīkotu šo ietvi atbilstoši visiem noteikumiem, ir nepieciešams izjaukt pusi tilta. Taču ietves remonts tiek plānots šajā gadā.
- Kad tiks attīrīts Persteņa ezers?
- Šis ezers pieder pašvaldībai, tāpēc mums ir vairāki projekti, kas ir saistīti ar tā krasta labiekārtošanu.
- Vai tiks attīrīti Daugavas krasti?
- Visvienkāršāk būtu izsaukt buldozeru un uztaisīt pludmali gar Daugavas krastu, taču tā ir aizsargājamā zona, un neviens mums to neatļaus. Kādreiz upes krasti bija daudz tīrāki, jo visus brikšņus pavasarī, ledus iešanas laikā, nogrieza biezi ledus gabali. Pašlaik situācija ir mainījusies.
Pēc amatpersonu atbildēm uz jautājumiem sākās sapulces debašu daļa. Klātesošie izteica savu viedokli par pensionāru biedrības darbību pagājušajā gadā. Ar balsu vairākumu biedrības darbs saņēma vērtējumu „teicami”.
Elvīra Škutāne, autores foto