Latgales latviešu izglītotājam Janam Kurminam 225 gadi

Pievienots: 13.04.2016

Līdz ar Krāslavas katoļu Garīgā semināra darbības sākumu 1757. gadā Dienvidlatgale kļuva par garīgās dzīves centru ticīgajiem katoļiem un bija tāda līdz 1844. gadam, kad Garīgais seminārs tika slēgts. Pa šiem gadiem tika sagatavoti 253 priesteri, daudzi no kuriem sekmīgi veica Latgales iedzīvotāju izglītošanu un kultūras veicināšanu. Viens no tiem bija Jans Kurmins.

Jans Kurmins dzimis 1791. gadā (datums nav zināms) Lietuvā, Vilkomiras (tagad Ukmerģes) apriņķī. Mācījās Krāslavas Garīgajā seminārā, kuru pabeidza un 1821. gadā tika ordinēts par priesteri. Lietuvietis būdams, viņš uzmanīgi ieklausījās Dienvidlatgales ļaužu valodā un 1858. gadā izdeva Latvijas kultūrvēsturei nozīmīgu darbu – „Poļu – latīņu – latviešu (latgaliešu) vārdnīcu” („Slownik polsko – lacinski - lotewski”, 282 lpp.).

Mācīties Krāslavas Garīgajā seminārā nebija viegli, jo Latgalē bija vajadzīgi garīdznieki, kuri pārvalda vairākas valodas – poļu, vācu, latviešu, latgaliešu, krievu, lietuviešu, franču, kā arī latīņu, lai priesteri varētu brīvi komunicēt ar tautu.

Latviešu – latgaliešu valoda tika pasniegta visiem semināristiem, jo priesteri tika nozīmēti strādāt arī Latgales draudzēs. Seminārā mācījās kandidāti uz priesterību no tuvākiem un tālākiem apgabaliem: Lietuvas, Livonijas, Smoļenskas. Daudzi garīdznieki sāka sastādīt vārdnīcas un gramatikas, kā arī garīgā satura grāmatas. Nav izslēgts, ka materiālus Jana Kurmina izveidotai vārdnīcai ir devuši arī citi priesteri. Tāds varēja būt Asūnes prāvests Jānis Vaidaks, kurš pats iecerētajai latviešu – poļu vārdnīcai materiālus vācis vairākus gadus.

Jana Kurmina izdotā vārdnīca ir pirmā vārdnīca latgaliešu valodā, kurai materiāli vākti arī Krāslavas apkārtnē. Jans Kurmins bija prāvests vairākās Latgales draudzēs: Stoļerovā, Vārkavā Aulejā, Skaistā, bet no 1852. gada līdz 1860. gadam Krāslavā. Vārdnīca savulaik pilnīgi attaisnoja cerības – kalpot par palīgu cittautiešiem latgaļu valodas apguvē. Vārdi vārdnīcā doti trijās valodās, bet, ja pietrūcis latgaliska vārda, tad skaidrojumu veicis ar citiem, pat ar leišu vārdiem. Vārdnīcā ir ap 12000 vārdu. Tas bija iespaidīgs pienesums izglītības jomā. 1859. gadā tika izdota Jana Kurmina priesteriem domāta grāmata „Homilija” un sprediķu grāmata „Jaunas mocibas uz apskaidroszonas liaužu sprostu”.

Jans Kurmins miris 1860. gada 11. februārī un apbedīts Krāslavā. Līdz 1991. gadam viņa kaps Krāslavas vecajos katoļu kapos bija jau nolīdzināts. Par laimi bija saglabājies čuguna krusts ar vārdu un uzvārdu. 20.gs. 90-to gadu sākumā par Jana Kurmina darbiem sāka interesēties Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes katedras docente (tagad profesore) Lidija Leikuma, kurai dzimtās mājas ir Izvaltas pusē. Pēc L.Leikumas iniciatīvas Krāslavas 1. vidusskolas (pašlaik ģimnāzijas) novadpētnieki ar krāslavieša Henriha Galonska (1922-2014) palīdzību sameklēja Jana Kurmina kapu un to atjaunoja. Kaps atrodas uz rietumiem no kapličas.

 Prāvests Jans Kurmins Latgales ļaužu valodai ir uzcēlis tādu pieminekli, ko laiks nevar izdzēst. Jana Kurmina vārds ir pelnījis cieņu un piemiņas uzturēšanu no paaudzes uz paaudzi.

 Janīna Gekiša, novadpētniece