svētdiena, 24. novembris, 2024Vārda diena: Velda, Velta
crest1 crest2

Absolventu tikšanās Izvaltas skolā

Pievienots: 14.02.2019

Februāris ir kaprīzs ziemas mēnesis: puteņi, atkusnis, apledojuši ceļi... Bet tiem, kas vēlējās satikt savus klasesbiedrus, skolotājus, pakavēties atmiņās savas sirmās skolas klasēs un gaiteņos, tas, protams, nevarēja būt par šķērsli.

Skolotāja Irēna Kriviņa atmiņu vakaru ievadīja ar skaistu Baibas Cīrules dzejoli par putnēnu, kurš izaudzis, atstājis savu ligzdu, bet vienmēr atgriežas pasērst, parunāties. Tā arī mūsu skolēni, lai cik tālu vai tuvu būtu, vienmēr zina, ka pirmajā februāra sestdienā jāapciemo sava skola.

Skolas direktore Lolita Proma savā uzrunā teica, ka skola savus izaugušos putnēnus vienmēr gaida ciemos, jo skolas dvēsele – tie ir viņas bērni.

1954. gadā notika pirmais vidusskolas izlaidums mūsu skolā. Tais tālajos gados skola bija izvietota klostera telpās ar šaurām, tumšām klasēm, krāšņu apkuri, skolēni mācījās divās maiņās, bet 1959. gada vidusskolas beidzēji varēja lepoties ar to, ka viņi pirmie svinēja izlaidumu jaunajā trīsstāvīgajā ēkā. Mainījās laiki, skolotāju un skolēnu paaudzes, un tikai fotogrāfijas un laikabiedru atmiņas ir saglabājušas daudzu skolas darbinieku, pedagogu un absolventu sejas, kuri aizgājuši aizsaulē. Par viņiem kluss piemiņas brīdis.

Izvaltas pamatskolas skolotāju kolektīvs, gatavojoties absolventu tikšanās vakaram, zināja, ka Izvaltas skolēni vienmēr ir bijuši aktīvi, radoši, atraktīvi un atsaucīgi, tāpēc vakara gaitā nebūs pasīvu malā sēdētāju. Visiem absolventiem atkal bija jāiejūtas skolēnu lomā un jāpiedalās stundās: sadziedāšanās, deju stunda, daiļlasītāju konkurss, atmiņu un zīmēšanas stunda. Skolas sienās visi atkal jutās kā daudzus gadus atpakaļ.

Vakara vadītāji, 2009. gada absolventi Ausma Delvere un Agris Leikums, darbojās kā īsti šovbiznesa profesionāļi, rūpējoties par sirsnīgu jautrību, aktivitātēm un labu noskaņojumu visiem klātesošajiem. Viņi pat aprēķināja, kāds vidējais ātrums bija skolēniem, steidzoties pusdienās uz ēdnīcu un to, ka rokas pacelšanas augstums stundās meitenēm bija 38 cm, bet zēniem - 10 mm.

Bijušie skolēni dalījās savās atmiņās, atcerējās dažu labu skolas laikā noklusētu nedarbu, pateica agrāk nepateiktus pateicības vārdus. Mums, 1984. gada absolventiem, šai vakarā bija patiess prieks satikties ar savu bijušo audzinātāju Annu Osipovu. Atmiņas, atmiņas, atmiņas... Paldies, skolotāj, ka bijāt kopā ar mums! No Jums mēs, tāpat kā tālajos skolas gados, varējām pasmelt spēku un optimismu, dzīvesprieku un sirsnību.

Kādas tikai dziesmas šajā vakarā nepiepildīja plašo skolas zāli: sākot ar „Gaujas laivinieku” un beidzot ar „Ai, jel, manu vieglu prātu”. Sadziedāšanās stundas skolotāja Ausma prata no visiem izvilināt pareizo meldiņu. Daiļlasītāju konkursa uzvarētājus noteica skatītāju aplausu skaļums. Bet talantīgākie mākslinieki visu vakaru darbojās ar otām un krāsām, kā rezultātā tapa atmiņu glezna „Mana skola”. Vakara nagla, neapšaubāmi, bija deju stunda. Kungu un dāmu komandas sacentās stilīgā zibakcijā, kur deju temps un temperaments aizvien pieauga, līdz beidzot džentlmeņi uzlūdza savas „pretinieces” uz vienu kārtīgu valsi.

Paldies par neaizmirstamo tikšanās vakaru atraktīvajiem vakara vadītājiem Ausmai un Agrim, skolas meiteņu ansamblim skolotājas Silvijas Stivriņas vadībā un grupai „Morys olūts”, kas mūs priecēja ballītē. Un protams visiem absolventiem, kas neaizmirst savu skolu. Uz tikšanos nākamgad!

1984. gada absolvente L.Bogdāne

 



Jauna aptauja

Septembris - 2024
P O T C P S S
 
01
02
03
04
05
06
07 08
09
10
11
12
13
14 15
16
17
18
19
20
21 22
23
24
25
26
27
28 29
30
 
piektdiena, 27.09.2024

Dienas foto

  • Anatola Kauškaļa foto

2015. Copyright © Krāslavas vēstis. All rights reserved.
webbuilding.lv mājas lapu izstrāde