ceturtdiena, 12. decembris, 2024Vārda diena: Iveta, Otīlija
crest1 crest2

Ziņas

  • 21.02.2019

    Mākslinieka Valentīna Zlidņa (22.02.1939. – 12.08.2010.) dzīve un radošais mūžs ir bijis kolorīts un piesātināts, viņa darbu rokraksts oriģināls un neatkārtojams. 2019. gada 22. februārī V. Zlidnim apritētu 80 gadi. Valentīns sava radošā mūža laikā ir paguvis iemūžināt ne mazums krāšņu ainavu, radījis košām un dzīvespriecīgām krāsām piesātinātās klusās dabas, atainojis portretos savu redzējumu un individuālo pieeju. Visi viņa darbi ir meistara otas pieskāriens – patiesi, neparasti un virtuozi – tie spilgti ataino mākslinieka Valentīna būtību, kurš apkārtējā pasaulē raudzījās ar savu dvēseles skatienu. Gleznotājs Valentīns Zlidnis dzimis 1939. gada 22. februārī Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagasta Meirānu sādžā, savā novadā pazīstamu koklētāju dzimtā. Skolas gados Valentīnu aizrāva sports,...

  • 21.02.2019

    Ar mērķi sekmēt bērnu un jauniešu līdzdalību Dziesmu un deju svētku procesā, kultūras mantojuma apguvē, iesaistoties Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un pilnveidē, ik gadu arī Krāslavas novada audzēkņiem tiek dotas iespēja piedalās vokālās mūzikas konkursā „Balsis”. Šogad apliecināt vēlmi attīstīt, kopt un pilnveidot mazo mūzikas kolektīvu muzicēšanas tradīcijas, izmantot iespējas uzstāties un pilnveidot skatuvisko pieredzi, dalībnieku radošās spējas un akustiskās muzicēšanas prasmi izteica 6 vokālie ansambļi. Konkursā dalībnieki, apzinot sava kultūrvēsturiskā novada tautasdziesmu mantojumu, dzied divas latviešu tautas dziesmas/apdares a cappella, trešo–brīvas izvēles latviešu autora oriģināldziesmu vai latviešu tautasdziesmas apdari, kurā izmantoti...

  • 19.02.2019

    Kalniešu Tautas namā tika atklāta Venijas Kozlovskas krustduriena tehnikā izšūto gleznu izstāde, kas ir veltīta Svētā Valentīna dienai. Ar šo laikietilpīgo hobiju Venija „saslima” pirms septiņiem gadiem. Pašlaik viņas izstrādājumu kolekcijā ir jau aptuveni 40 dažādas tematikas darbu. Daži no tiem pirms gada jau bija izstādīti Krāslavas novada Centrālajā bibliotēkā. Šogad izstādē ir iekļauti tie darbi, kuru motīvi ir saistīti ar pavasara un mīlestības tematiku. Aplūkojot izšuvumus tuvumā, var saskatīt, ka to pamatā ir mazi (1,8 – 2 mm) krustiņi, taču no tālienes šie rokdarbi ir līdzīgi gleznām. „Mana iemīļotākā glezna ir ar nosaukumu „Skūpsts”. Agrāk savos darbos par galveno tematisko ievirzi es izvēlējos galvenokārt ainavas. Tagad man patīk izšūt cilvēku portretus un sižetiskas...

  • 19.02.2019

    Pagājušo sestdien Skaistas līnijdeju grupa „Harmonija” svinēja 15 gadu radošās darbības jubileju, kāpjot uz skatuves 205 reizi savas pastāvēšanas laikā. Pirmā deja, protams, ar daiļrunīgu nosaukumu – „Mēs dejojam”. Emocionālajā pacēlumā gribētos teikt, ka „Harmonija” 15 gados apbraukājusi turpat pus Latviju - kolektīvs uzstājies ne tikai Krāslavas novada kultūras iestādēs, bet arī Dagdas, Aglonas, Daugavpils, Bauskas, Madonas, Ķekavas, Balvu, Viļakas un Viļānu novadā un pat Rīgā, kopumā 24 Latvijas vietās! Līnijdeju grupa „Harmonija” savu pirmo soli līnijdejās uzsāka 2003. gada nogalē un 2004. gada Valentīndienā uzstājās pirmo reizi skatītāju priekšā. Kolektīva vadītāja tolaik bija Sandra Mateja, kura ar līnijdejām iepazīstināja „Harmonijas” meitenes, iemācīja viņām pirmos deju soļus....

  • 19.02.2019

    Februāra vidū Krāslavas Kultūras namā izskanēja spāņu un čigānu mūzikas koncerts, kas saviļņoja krāslaviešu sirdis. Krāšņi tērpi, virtuoza muzicēšana, melodisks dziedājums, teicama skaņa un daudz kas cits priecēja sapulcējušos publiku. Mūzikas cienītāji bija sajūsmā! Koncertā uzstājās Marlēna Keine (soprāns), Kristīne Balanas (vijole) un Agnese Egliņa (klavieres). Koncertprogrammā skanēja Pablo Sarasates, Džoakīno Rosīni, Fransisko Barbjeri, Astora Pjacollas, Hosē Serano, Morisa Ravela, Ksavjera Montsalvatges, Ruperto Čapi komponistu skaņdarbi. Piedāvājam vizuālo ieskatu koncertā, ielūkojoties Anatola Kauškaļa fotogrāfijās. Fotogalerija

  • 18.02.2019

     Folkloriste un Imanta Ziedoņa muzeja darbiniece Rūta Šmite kopā ar antropoloģi un fotogrāfi Elīnu Kursīti ir vairākas reizes devušās ekspedīcijās uz mazākajiem Latgales ciemiem, kur iedzīvotāju skaits ir mazāk par 10. Kā tas ir dzīvot zināmā noslēgtībā un izolētībā? Ko cilvēki dara šajos ciemos un par ko sapņo? Kāda ir ikdiena, un ar ko atšķiras viņu svētki? Tieši par to ir grāmata „Latgales pēdējie mohikāņi”, kur atbildes ir atrodamas gan iedzīvotāju stāstos, gan kolorītās fotogrāfijās un abu pētnieču atradumos un pārdomās. Tā ir grāmata, kas parāda, cik dažādi un tajā pašā laikā, cik līdzīgi mēs visi esam.  Ar grāmatu varat iepazīties Krāslavas novada Centrālajā bibliotēkā! Mīļi gaidīti ciemos!

  • 14.02.2019

    Februāris ir kaprīzs ziemas mēnesis: puteņi, atkusnis, apledojuši ceļi... Bet tiem, kas vēlējās satikt savus klasesbiedrus, skolotājus, pakavēties atmiņās savas sirmās skolas klasēs un gaiteņos, tas, protams, nevarēja būt par šķērsli. Skolotāja Irēna Kriviņa atmiņu vakaru ievadīja ar skaistu Baibas Cīrules dzejoli par putnēnu, kurš izaudzis, atstājis savu ligzdu, bet vienmēr atgriežas pasērst, parunāties. Tā arī mūsu skolēni, lai cik tālu vai tuvu būtu, vienmēr zina, ka pirmajā februāra sestdienā jāapciemo sava skola. Skolas direktore Lolita Proma savā uzrunā teica, ka skola savus izaugušos putnēnus vienmēr gaida ciemos, jo skolas dvēsele – tie ir viņas bērni. 1954. gadā notika pirmais vidusskolas izlaidums mūsu skolā. Tais tālajos gados skola bija izvietota klostera telpās ar šaurām,...

  • 01.02.2019

    1. februārī vārda dienu svin Brigita, Indra, Indris un Indars, bet jau vairākus gadus Indras diena tiek svinēta arī Indras pagastā. Svētkos Indru godināja Krāslavas mūzikas skolas audzēkņi, to skaitā ir arī bērni un jaunieši no Indras. Pagasta ļaudis vārda dienā sveica Indras pagasta pārvaldes vadītāja Ērika Gabrusāne: „Paldies, ka sava pagasta vārdu Indra turiet augstu godā! Lai jums vienmēr liels gribasspēks un lepnums par to, ka dzīvojat Indrā un esat lieli tās patrioti. Indrai ir liels gods un prieks uzņemt Krāslavas Mūzikas skolas kolektīvu, un gribu pasniegt jaunajiem muzikantiem un dziedātājiem mazus suvenīrus no Indras!” Pārvaldes vadītāju papildināja Indras Mākslas un mūzikas skolas direktore Ērika Zarovska: „Liels prieks un gandarījums par šo noturīgo tradīciju – Indras vārda...

  • 28.01.2019

    Krāslavas Kultūras namā atklāta krāslavietes Nadīnas Lavreckas grafikas izstāde, kurā eksponēti gan mākslinieces īpašumā esošie, gan privātkolekcijās nonākušie grafiķes darbi. Mākslinieces bērnība ritēja pilsētas pagalmos un Daugavas krastā. Mākslas noslēpumus apguva Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolā, turpināja mācības neklātienē I. Repina Ļeņingradas mākslas institūtā. „Nadīnai piemīt savs rokraksts, savas tonālās gradācijas - līniju, baltā un melnā kombinācijas un savstarpējās attiecības. Darbiem raksturīgs smalkums, neparasts trauslums un vieglums. Mākslinieces tēli emocionāli piesātināti, tiem visiem ir savs raksturs un pārdzīvojums, ko skatītājs jūt, bieži vien identificējot to ar sevi. Arī krāsu toņi māksliniecei nav sveši. Viņa radījusi virkni graciozi izsmalcinātu pasteļu un...

Jauna aptauja

Decembris - 2024
P O T C P S S
  01
02
03
04
05
06
07 08
09
10
11
13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31  

Dienas foto

  • Anatola Kauškaļa foto

2015. Copyright © Krāslavas vēstis. All rights reserved.
webbuilding.lv mājas lapu izstrāde