Jura Rogas foto
Pievienots: 09.01.2020
Priedaines Svētās Brigitas un Svētās Katrīnas no Sjēnas Romas katoļu baznīca ir visjaunākā Krāslavas novadā, tā tika atvērta 2001. gadā. Dievnama ēkas iekšējā interjera neatņemama sastāvdaļa ir koks un skaistas vitrāžas.
Baznīca tika konsekrēta divu Eiropas aizbildņu - Sv.Brigitas un Sv.Katrīnas no Sjēnas - godam 2007. gadā, bet nesen dievnamā parādījās šo svēto ikonas.
Šādu dāvanu Priedaines katoļu draudzei pirms Ziemassvētkiem pasniedza draudzes loceklis Vitālijs Trubovičs.
26. decembrī pirms svētbilžu iesvētīšanas draudzes prāvests Janušs Bulašs pateicās Vitālijam par dāvanu, uzsverot, ka labie darbi paliek mūsu atmiņā uz ilgiem gadiem.
Uzziņai
Svētā Brigita (1303-1373) bija Zviedrijas karaļu dzimtas atvase. Viņa apprecējās ar princi Ulfu Gudmarsonu un laida pasaulē astoņus bērnus. Pēc vīra nāves Brigita piedzīvoja vairākus Kristus ciešanu redzējumus un dziļi tās pārdzīvoja. Pēdējos divdesmit trīs dzīves gadus viņa pavadīja Romā lūgšanās un nabadzībā.
Par svētu Brigitu pasludināja pāvests Bonifācijs IX 1391. gada 7. oktobrī. 1999. gada 1. oktobrī pāvests Jānis Pāvils II viņu pasludināja par Eiropas debesīgo aizbildni. Romā un citviet pasaulē joprojām darbojas svētās Brigitas dibinātais un mātes Marijas Elizabetes Hesselblades atjaunotais Vissvētā Pestītāja ordenis.
Svētā Katrīna no Sjēnas (1347-1380) bija pēdējais bērns 24 bērnu ģimenē. Jau sešu gadu vecumā Katrīna sajuta aicinājumu veltīt savu dzīvi Dievam. Meitene iestājās svētā Dominika trešajā ordenī un veltīja sevi lūgšanām un žēlsirdības darbam.
Katrīna bija viena no sava laika gudrākajām sievietēm, kuras vārdos ieklausījās gan bīskapi un kardināli, gan arī pats pāvests. Viņas nopelnu dēļ pāvests Gregors XI atgriezās Romā no Aviņonas (Francijā) trimdas.
Svētā Katrīna no Sjēnas bija izcila mistiķe, savas dzīves laikā viņa piedzīvoja daudzas atklāsmes un redzējumus.
„Viņas mācība ir neatkārtojama. Viņa vairāk ir skolotāja nekā skolniece.” (Kanonizācijas bulla). Katrīna ir uzrakstījusi slavenus garīgās dzīves un teoloģijas darbus, īpaši „Dialogu”. Svētās sekotāji sauca viņu par māti. Arī šodien tā var teikt visa dominikāņu ģimene.
Sagatavoja Elvīra Škutāne,
autores foto