Svinēja poļu Meteņus

Pievienots: 25.02.2019

23. februārī Krāslavas Amatu mājā pie Plāteru pils notika tradicionālas poļu Meteņu – “zapusty” svinības.

Poļu tautas dejas un poļu virtuves ēdieni, ķekatnieki, Meteņu spēles un rotaļas, radošās darbnīcas un vizināšanās ar zirgu vilktajām kamanām grāfu Plāteru pils pagalmā – to visu Krāslavas iedzīvotājiem un pilsētas viesiem sagatavoja Polijas Republikas vēstniecība. Pasākuma organizēšanā piedalījās arī Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs, Krāslavas gr. Plāteru v. n. Poļu pamatskola, Polijas militārā kontingenta Latvijā IV maiņas karavīri un Latvijas poļu savienība.

Karnevālu laiks jeb poliski “zapusty” ilgst no Triju Ķēniņu dienas līdz Pelnu trešdienai, pēc kuras sākas Lielais gavēnis. Vārds „karnevāls” ir cēlies no itāļu „carne vale”, jeb „ardievu, gaļa”. No tā ir radies karnevāla poļu nosaukums: „mięsopust” vai „zapusty”. Gadsimtiem ilgi “zapusty” bija rotaļu un dzīru laiks, kad galdi lūza no ēdieniem un dzērieniem, bet dejas ilga līdz rītam.

Tika rīkoti “kuligi”- braucieni zirgu vilktajās ragavās ar lāpām un kaimiņu apciemošana. Meteņu laikā populāri bija ķekatu gājieni, kuros bija obligāti jābūt zirgam, kazai, stārķim, skursteņslauķim, velnam, nāvei, ārstam, vecenei un vecim. Gājienā piedalījās arī mūziķi, kas spēlēja dūdas.

Meteņu pēdējās dienās, ko sauc par velna dienām vai “ostatki”, rotaļas un ēšana notika bez mēra sajūtas, tika ēsti trekni un sātīgi ēdieni, uz galda valdīja saldumu pārpilnība - virtuļi (pączki), žagariņi un plācenīši. Šādā veidā aizsākās Polijā plaši zināmā tradīcija svinēt Trekno ceturtdienu (pēdējā ceturtdiena pirms Pelnu trešdienas), kas šogad iekrīt 28. februārī.

Elvīras Škutānes foto

Fotogalerija