07.10.2016
Gleznošana plenērā bija pazīstama arī agrāk, tomēr kā metode tā iezīmējās 19.g.s vidū Francijā ar Barbizonas skolas rašanos. Plenēra principus glezniecībā tālāk attīstīja franču impresionisti, jo, tikai strādājot dabā, visprecīzāk var izjust gaismas un atmosfēras kustību, iedzīvināt gleznā nemitīgi mainīgo ainavu, vibrējošās gaismēnas. Šodien plenēra glezniecībai, galvenokārt Austrumeiropā, blakus apmācības metodei piemīt arī cita funkcija – tā kalpo kā profesionālu mākslinieku īslaicīga kopā sanākšanas, pieredzes apmaiņas un komunicēšanas forma. Latvijā plenēri bieži tiek organizēti kā vietas identitāti aktualizējoši kultūras notikumi, kas sevī ietver mākslinieku tikšanos ar sabiedrību, diskusijas, improvizētas izstādes un citas aktivitātes. Tas, neapšaubāmi, ir arī veids, kā uzturēt...