pirmdiena, 1. jūlijs, 2024Vārda diena: Imants, Ingars, Intars, Rimants
crest1 crest2

Ziņas

  • 08.03.2019

    Ir pavasara sākums, un šajā laikā Piedrujas pagastā gan nosvinēja Meteņus, gan sarīkoja jau desmitās makšķerēšanas sacensības, kas tradicionāli notiek jau kopš 2009. gada. Katru gadu makšķerēšanas sacensībās piedalās 8-10 dalībnieki. Galvenie tiesneši bija: E. Gabrusāne, V. Panfilovs un J. Borščevskis. Pusdienlaikā visi pagasta iedzīvotāji pulcējās stadionā, lai sagaidītu pavasari un pavadītu ziemu. Svētki sākās ar labāko makšķernieku apbalvošanu. Šogad godalgotās vietas ieguva: pirmo – E. Žukovskis, otro – V. Anetjko, trešo – G. Maskaļonoks. Visi trīs laureāti saņēma interesantus kausus zivs veidolā. Pārējie makšķerēšanas sacensību dalībnieki saņēma veicināšanas balvas. Turpinājumā notika koncerts, tajā uzstājās sieviešu vokālais ansamblis „Zabava” un viesi - Krāslavas sieviešu...

  • 25.02.2019

    22.februārī Rēzeknē notika Latvijas izglītības iestāžu vokāli instrumentālo ansambļu festivāls-konkurss ,,No baroka līdz rokam”, kurā piedalījās Krāslavas Mūzikas skolas tautas instrumentu orķestris ,,Ziķeri” un ieguva I pakāpes (43 punkti) diplomu. Kolektīvs izvirzīts uz republikas finālkonkursu. Paldies pedagogiem Ingai Laurai, Mihailam Pitrānam, Anatolijam Livčam un kolektīva vadītājiem Jānim Greckim, Olgai Greckai. Vēlam veiksmi un panākumus finālkonkursā 23.martā Bērnu un jauniešu centrā ,,Rīgas Skolēnu pils”.

  • 25.02.2019

    23. februārī Krāslavas Amatu mājā pie Plāteru pils notika tradicionālas poļu Meteņu – “zapusty” svinības. Poļu tautas dejas un poļu virtuves ēdieni, ķekatnieki, Meteņu spēles un rotaļas, radošās darbnīcas un vizināšanās ar zirgu vilktajām kamanām grāfu Plāteru pils pagalmā – to visu Krāslavas iedzīvotājiem un pilsētas viesiem sagatavoja Polijas Republikas vēstniecība. Pasākuma organizēšanā piedalījās arī Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs, Krāslavas gr. Plāteru v. n. Poļu pamatskola, Polijas militārā kontingenta Latvijā IV maiņas karavīri un Latvijas poļu savienība. Karnevālu laiks jeb poliski “zapusty” ilgst no Triju Ķēniņu dienas līdz Pelnu trešdienai, pēc kuras sākas Lielais gavēnis. Vārds „karnevāls” ir cēlies no itāļu „carne vale”, jeb „ardievu, gaļa”. No tā ir radies karnevāla...

  • 21.02.2019

    Mākslinieka Valentīna Zlidņa (22.02.1939. – 12.08.2010.) dzīve un radošais mūžs ir bijis kolorīts un piesātināts, viņa darbu rokraksts oriģināls un neatkārtojams. 2019. gada 22. februārī V. Zlidnim apritētu 80 gadi. Valentīns sava radošā mūža laikā ir paguvis iemūžināt ne mazums krāšņu ainavu, radījis košām un dzīvespriecīgām krāsām piesātinātās klusās dabas, atainojis portretos savu redzējumu un individuālo pieeju. Visi viņa darbi ir meistara otas pieskāriens – patiesi, neparasti un virtuozi – tie spilgti ataino mākslinieka Valentīna būtību, kurš apkārtējā pasaulē raudzījās ar savu dvēseles skatienu. Gleznotājs Valentīns Zlidnis dzimis 1939. gada 22. februārī Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagasta Meirānu sādžā, savā novadā pazīstamu koklētāju dzimtā. Skolas gados Valentīnu aizrāva sports,...

  • 21.02.2019

    Ar mērķi sekmēt bērnu un jauniešu līdzdalību Dziesmu un deju svētku procesā, kultūras mantojuma apguvē, iesaistoties Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un pilnveidē, ik gadu arī Krāslavas novada audzēkņiem tiek dotas iespēja piedalās vokālās mūzikas konkursā „Balsis”. Šogad apliecināt vēlmi attīstīt, kopt un pilnveidot mazo mūzikas kolektīvu muzicēšanas tradīcijas, izmantot iespējas uzstāties un pilnveidot skatuvisko pieredzi, dalībnieku radošās spējas un akustiskās muzicēšanas prasmi izteica 6 vokālie ansambļi. Konkursā dalībnieki, apzinot sava kultūrvēsturiskā novada tautasdziesmu mantojumu, dzied divas latviešu tautas dziesmas/apdares a cappella, trešo–brīvas izvēles latviešu autora oriģināldziesmu vai latviešu tautasdziesmas apdari, kurā izmantoti...

  • 19.02.2019

    Kalniešu Tautas namā tika atklāta Venijas Kozlovskas krustduriena tehnikā izšūto gleznu izstāde, kas ir veltīta Svētā Valentīna dienai. Ar šo laikietilpīgo hobiju Venija „saslima” pirms septiņiem gadiem. Pašlaik viņas izstrādājumu kolekcijā ir jau aptuveni 40 dažādas tematikas darbu. Daži no tiem pirms gada jau bija izstādīti Krāslavas novada Centrālajā bibliotēkā. Šogad izstādē ir iekļauti tie darbi, kuru motīvi ir saistīti ar pavasara un mīlestības tematiku. Aplūkojot izšuvumus tuvumā, var saskatīt, ka to pamatā ir mazi (1,8 – 2 mm) krustiņi, taču no tālienes šie rokdarbi ir līdzīgi gleznām. „Mana iemīļotākā glezna ir ar nosaukumu „Skūpsts”. Agrāk savos darbos par galveno tematisko ievirzi es izvēlējos galvenokārt ainavas. Tagad man patīk izšūt cilvēku portretus un sižetiskas...

  • 19.02.2019

    Pagājušo sestdien Skaistas līnijdeju grupa „Harmonija” svinēja 15 gadu radošās darbības jubileju, kāpjot uz skatuves 205 reizi savas pastāvēšanas laikā. Pirmā deja, protams, ar daiļrunīgu nosaukumu – „Mēs dejojam”. Emocionālajā pacēlumā gribētos teikt, ka „Harmonija” 15 gados apbraukājusi turpat pus Latviju - kolektīvs uzstājies ne tikai Krāslavas novada kultūras iestādēs, bet arī Dagdas, Aglonas, Daugavpils, Bauskas, Madonas, Ķekavas, Balvu, Viļakas un Viļānu novadā un pat Rīgā, kopumā 24 Latvijas vietās! Līnijdeju grupa „Harmonija” savu pirmo soli līnijdejās uzsāka 2003. gada nogalē un 2004. gada Valentīndienā uzstājās pirmo reizi skatītāju priekšā. Kolektīva vadītāja tolaik bija Sandra Mateja, kura ar līnijdejām iepazīstināja „Harmonijas” meitenes, iemācīja viņām pirmos deju soļus....

  • 19.02.2019

    Februāra vidū Krāslavas Kultūras namā izskanēja spāņu un čigānu mūzikas koncerts, kas saviļņoja krāslaviešu sirdis. Krāšņi tērpi, virtuoza muzicēšana, melodisks dziedājums, teicama skaņa un daudz kas cits priecēja sapulcējušos publiku. Mūzikas cienītāji bija sajūsmā! Koncertā uzstājās Marlēna Keine (soprāns), Kristīne Balanas (vijole) un Agnese Egliņa (klavieres). Koncertprogrammā skanēja Pablo Sarasates, Džoakīno Rosīni, Fransisko Barbjeri, Astora Pjacollas, Hosē Serano, Morisa Ravela, Ksavjera Montsalvatges, Ruperto Čapi komponistu skaņdarbi. Piedāvājam vizuālo ieskatu koncertā, ielūkojoties Anatola Kauškaļa fotogrāfijās. Fotogalerija

  • 18.02.2019

     Folkloriste un Imanta Ziedoņa muzeja darbiniece Rūta Šmite kopā ar antropoloģi un fotogrāfi Elīnu Kursīti ir vairākas reizes devušās ekspedīcijās uz mazākajiem Latgales ciemiem, kur iedzīvotāju skaits ir mazāk par 10. Kā tas ir dzīvot zināmā noslēgtībā un izolētībā? Ko cilvēki dara šajos ciemos un par ko sapņo? Kāda ir ikdiena, un ar ko atšķiras viņu svētki? Tieši par to ir grāmata „Latgales pēdējie mohikāņi”, kur atbildes ir atrodamas gan iedzīvotāju stāstos, gan kolorītās fotogrāfijās un abu pētnieču atradumos un pārdomās. Tā ir grāmata, kas parāda, cik dažādi un tajā pašā laikā, cik līdzīgi mēs visi esam.  Ar grāmatu varat iepazīties Krāslavas novada Centrālajā bibliotēkā! Mīļi gaidīti ciemos!

Jauna aptauja

Jūlijs - 2024
P O T C P S S
01
02 03 04 05 06 07
08 09 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31  

Dienas foto

  • Vasaras saulgriežu sajūtu vakars Krāslavas parkā

2015. Copyright © Krāslavas vēstis. All rights reserved.
webbuilding.lv mājas lapu izstrāde