Latgales saturs radio un TV 2017. gadā

Pievienots: 18.01.2017

Latgales informatīvās telpas stiprināšanā aizgājušais gads bija ļoti nozīmīgs. Rēzeknē durvis vēra Latvijas Radio (LR) Latgales multimediju studija, kas tapa NEPLP Latgales elektronisko mediju programmas ietvaros. Ņemot vērā, ka budžetā tika iedalīti līdzekļi studijas attīstībai, 2017. gads paredz jaunus izaicinājumus. Studija jau sākusi producēt raidījumu „Kolnasāta”, kas skan LR1 programmā. 2016. gadā LR Latgales studija Latvijas Radio programmām un LSM.lv saražoja vairāk nekā 280 minūtes oriģināla satura mēnesī.

Sabiedriskā pasūtījuma plāns paredz no š.g. pavasara uzsākt atsevišķa raidījuma (LR studijas loga) veidošanu, kas būs dzirdams LR Latgales apraides zonā. Tā būs diskusiju platforma par reģionam nozīmīgiem sabiedriski politiskiem un ekonomiskiem jautājumiem. Pie mikrofona tiks aicināti politiķi, pašvaldību vadītāji, uzņēmēji, kultūras darbinieki un uzklausīti iedzīvotāju viedokļi. Paralēli tiks attīstīta arī multimediju platforma, piedāvājot raidījumus noskatīties internetā. Laikā, kad notiek auditorijas „tehnoloģiskā migrācija“, nozīmīgu lomu ieņem sižetu pasniegšana mūsdienīgā veidā (audio kā multimediāla satura daļa). Atspoguļojot aktualitātes, kā arī veidojot analītiskus un portretraidījumus, ir iespējams uzrunāt to auditorijas daļu, kas ikdienā radio saturu nepatērē un informāciju iegūst internetā.

Sabiedriskā medija klātbūtne Latgalē neapšaubāmi ir ļoti nozīmīgs faktors mūsu valsts stratēģiskajā komunikācijā. Tāpat esmu gandarīts, ka padomei ir izdevies būtiski aktivizēt arī Latgales komerciālo elektronisko mediju darbu – ik gadu NEPLP izsludina vairākus konkursus par radio un TV programmu veidošanu. 2017. gadam kopumā tieši satura veidošanai latgaliešu valodā komerciālajos medijos NEPLP ieguldījusi vairāk nekā 70 000 eiro.

Raidījumu sērija „Sajūti Latgali” būs redzama LTV, Re:TV, Vidusdaugavas televīzijā un internetā. Šogad klausītājus Latgales Radio, Radio Ef-Ei, Divu Krastu radio un Radio Marija ēterā atkal uzrunās raidījums „Pi myusim Latgolā”. Kopumā šogad plānots izveidot 88 raidījumus par kultūrvēsturi, kā arī par sabiedriski politiskām tēmām. Īpaša uzmanība tiks pievērsta 1917. gada Latgales kongresa notikumiem, tā lēmumu analīzei topošās Latvijas kontekstā, kā arī pašvaldību vēlēšanām. Savukārt Latvijas TV varēsim skatīties raidījumus „Citaidi latviskais”.

NEPLP konkursā uz novadu ziņu sižetu veidošanu no Latgales tika saņemti trīs pieteikumi. NEPLP locekļu vairākums lēma, ka 2017. gadā Latgales Reģionālā televīzija par 61 064 eiro veidos LTV uzdevumā ziņu sižetus raidījumā „Dienas ziņas”, informatīvi-dokumentālajos un kultūras raidījumos.

Latvijas TV un Latvijas Radio 2017. gadā ieplānojusi atspoguļot virkni pasākumu un koncertu, kas Latgales kongresa simtgades ietvaros paredzēti Rēzeknē un Daugavpilī.

Informatīvās telpas stiprināšanas pasākumi ietver arī tehniskos risinājumus Latvijas Radio labākai uztveršanai.  Jau 2017. gada janvārī piešķirtā finansējuma ietvaros tiks palielināta LR1 programmas un LR 3 programmas raidītāju jauda Daugavpilī. Vasarā tiks uzsākta LR1 programmas raidīšana Mālē un Piedrujā, kā arī LR2 programmas raidīšana Dagdā. Nākotnes ieceres paredz LR1 un LR2 programmas uztveršanas uzlabojumus Viļakā. Sadarbībā ar VAS „Elektroniskie sakari” vēl jāstrādā pie tā, lai nodrošinātu iespēju palielināt apraides teritoriju Latgalē raidošajām komerciālajām radiostacijām, kurām uzticēta NEPLP un VKKF sabiedriskā pasūtījuma izpilde.

Piecu gadu laikā, kopš strādāju NEPLP, esmu dzirdējis ļoti daudz runu par informatīvās telpas stiprināšanu Latvijas austrumos. Runas ne reti ir bijušas visai garas, taču darbs – īss. Tāpēc esmu gandarīts, ka ar atbildīgo politiķu izpratni un atbalstu izdevies iedzīvināt Latgales elektronisko mediju programmu, kas ir viens no paliekošiem darba rezultātiem, ļaujot ar samērojamu ieguldījumu palielināt pašmāju mediju auditoriju Latgalē, stiprinot reģiona identitāti un latgaliešu valodu. Savu artavu sniedz arī Kultūras ministrijas piešķirtais finansējums VKKF konkursam Latgales medijiem ar mērķi stiprināt latvisko un latgalisko kultūrtelpu. Latgales komerciālie plašsaziņas līdzekļi var raudzīties arī  Mediju atbalsta fonda virzienā, kura izveidei valdība piešķīrusi vairāk nekā miljonu eiro.

Mums jācīnās par katru radio un TV klausītāju Latgalē, lai to paturētu mūsu valsts informatīvajā telpā, un to ir iespējams izdarīt, piedāvājot kvalitatīvu vietējo saturu un sabalansētu nacionālo mediju saturu. Jāvirzās uz Latvijas TV satura stiprināšanu, atbalstot LTV vēlmi Latgales un Latvijas auditorijai domāta oriģinālsatura veidošanai izmantot LR Latgales multimediju studiju Rēzeknē, kam 2017. gadā valdība nepiešķīra līdzekļus.

Ļoti nozīmīgu mūsu dzīves dokumentēšanu veic vietējā prese, radio un TV. Tas ir neizmērojams ieguldījums tradicionālās kultūras, lauku un mazpilsētas dzīves atspoguļošanā. To ikdienā nevar paveikt radio un TV, kas atrodas Rīgā. Pats svarīgākais, ka vietējie mediji ražo un raida pašmāju saturu.

Šogad apritēs simts gadi, kopš vēsturiskā Latgales kongresa, kad Latgales pārstāvji lēma par apvienošanos ar pārējiem topošās Latvijas novadiem vienā zemē. Vēsturiski mēs vienmēr esam spējuši piepildīt lielas ieceres. To es novēlu visiem drukātajiem, interneta un raidošajiem Latgales medijiem.

Dainis Mjartāns,
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklis